Alūksnes mozaīka

Alūksnes ezers ir glaciālas izcelsmes starppauguru ezers. Pēc platības tas ir vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā.

19. gadsimta Alūksnes miesta plānā iezīmētas Pils, Kalēju, Pasta, Tirgotāju, Lielā Jūras (vēlāk Lielā Ezera) un Helēnas ielas. Līdz 1918. gadam mājām nebija numerācijas, tās dēvēja īpašnieku vārdos, piemēram, Odinska māja, Bremzes nams, Ķenča nams, bet tagadējā Alūksnes ēku numerācija ieviesta 1927. gadā.

Jūnija mēneša trešajā svētdienā savus profesionālos svētkus svin mediķi. Paldies visiem darbiniekiem, kuri strādā veselības aprūpē un ir izvēlējušies pildīt šo nozīmīgo misiju. Īpašus sveicienus vēlamies nodot bijušajiem un esošajiem Alūksnes aptieku darbiniekiem, kuri palīdz pētnieciskā darba “Alūksnes novada aptiekas 20. gs.” izstrādes un izstādes par Alūksnes novada aptiekām tapšanas procesā.

Jāņkalniņš jau pirmās Latvijas Republikas laikā bija iecienīta alūksniešu atpūtas un pastaigu vieta. 

Nozīmīga loma Latvijas Neatkarības karā bija Igaunijas armijai un tās bruņuvilcieniem.  

Latvijas Neatkarības karam turpinoties, igauņu bruņuvilcieni piedalījās cīņās arī Alūksnes pusē. 1919. gadā Gulbenes – Valkas šaursliežu dzelzceļš tika nodots Igaunijas armijas rīcībā. Tas tika izmantots tikai militāriem mērķiem, tai skaitā, bruņuvilcienu kustībai.

Šogad aprit 73 gadi kopš 1949. gada deportācijām, kad sākās Baltijas valstu iedzīvotāju sāpju ceļš uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Latvijas vanagi bija nacionālā organizācija, par kuras mērķi tika izvirzīta jauniešu fiziskā un garīgā audzināšana. Latvijas vanagi bija viena no nozīmīgākajām organizācijām valstī, kas veicināja patriotisko audzināšanu jaunatnes rindās. 1939. gadā Latvijas vanagos bija iesaistījušies aptuveni 15 000 biedru.

Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) tika dibināts Rīgā, kā atbalsts jaunajai valstij un tās armijai, divas dienas pēc Latvijas proklamēšanas, 20. novembrī. Kopš dibināšanas tas savu darbību nav pārtraucis. Laika gaitā LSK ir saglabājis uzticību savas kustības pamatprincipiem. Tā galvenais mērķis joprojām ir darboties kā valsts palīgam, uzlabojot mazaizsargāto cilvēku dzīves apstākļus un sniedzot palīdzību. 1918. gadā attālākos valsts novados tika dibinātas arī Sarkanā Krusta nodaļas. 

Alūksnes ezera Cepurīte un Garā sala

1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu.

Mūsdienās savstarpējā saziņā būtiska loma ir elektroniskajiem līdzekļiem, savukārt senāk viens no populārākajiem sazināšanās veidiem bija pastkartes nosūtīšana. Pastkartes jeb atklātnes (tā sauktās atklātās vēstules) parādījās 19. gadsimta 2. pusē, bet savus ziedu laikus sasniedza 20. gadsimta sākumā, strauji iegūstot popularitāti visos sabiedrības slāņos.

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā veltītas transporta tēmai, izceļot vairāk nekā 80 objektus un aptverot plašu mantojuma spektru: ceļus, tiltus, kanālus un dzelzceļa stacijas, lidlaukus, bākas, kā arī pašus spēkratus.
Arī Alūksnei ir interesanta un bagāta transporta un infrastruktūras attīstības vēsture.