Alūksnes mozaīka

Pirmskara periodā, kad Latvijas ceļos sāka ripot aizvien vairāk automobiļu, aktuāla kļuva degvielas rezervju uzkrāšana. 20. gs. sākumā arī Alūksnē - strauji augošajā miestiņā- radās nepieciešamība pēc degvielas “namiņa”. 

Tīklu saliņa ir viena no četrām Alūksnes ezera salām.

23. jūnijā aprit 100 gadi kopš Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem veltītā pieminekļa atklāšanas. 

Laivu būdas ir bijis viens no pretrunīgāk vērtētajiem objektiem pilsētā. Otrās brīvvalsts laikā sabiedrībā asi diskutēts par laivu būdu nojaukšanu vai saglabāšanu. 

Uzdevumu par robežzīmju uzstādīšanu padomju gados izvirzīja izpildkomitejas priekšsēdētājs Kārlis Ūbelis. 1960. gadu beigās tika izveidotas pirmās Alūksnes pilsētas robežzīmes skices. 

Arī Alūksnes pilsētas raksturīga iezīme pagājušajā gadsimtā bija tieši apaļie reklāmas stabi. 

Šomēnes stāsts par VEF 14 cehu. Pagājuši 20 gadi, kopš rosīgā ražotne pārstāja savu darbību. Cehā savulaik darbojās: galdniecība, kas bija pamats filiāles izveidei, shēmu kūļu siešanas iecirknis, shēmu kūļu vadu galu tīrīšanas iecirknis, mehāniskais iecirknis, karkasu iecirknis, releju spoļu tīrīšanas iecirknis, instrumentu iecirknis, enerģētiķa iecirknis, celtnieku brigāde, tehniskās kontroles nodaļa. 

Ziemas sezona ir viena no izaicinājumiem bagātākajām autovadītāju braukšanas iemaņu pārbaudēm. Kamēr vairums autovadītāju savu spēkratu vada īpaši piesardzīgi, tikmēr daži demonstrē steidzīgu braukšanas manieri. Vai drošai braukšanai pietiek tikai ar to, ka kabatā ir vadītāja apliecība? Un kā ir bijis kādreiz? To lasiet tālāk rubrikā. 

Ielūkosimies Alūksnes tiltu stāstos.

1918. gada beigās Pagaidu valdības iekšlietu ministrs Miķelis Valters ierosināja pašvaldībām veidot “apsardzības” vienības. Oficiāli par Latvijas Aizsargu organizāciju (LAO) var sākt runāt no 1919. gada 20. marta, kad Pagaidu valdība izdeva “Noteikumus par aizsargu nodaļām pagastos”. 

Pasaulē elektrību izmanto jau apmēram 200 gadus, savukārt Latvijā par pirmo elektrisko apgaismojumu runā saistībā ar Rozenkranca metālapstrādes fabriku, kur 1876. gadā iededza elektriskās lampas, bet 1879. gadā ar nelielas elektrostacijas palīdzību, izgaismoja Švarca koncertdārzu Āgenskalnā. 19. gadsimta beigās visā Latvijā sāka būvēt spēkstacijas, kuras sākotnēji bija lokālas un pamatā darbojās ar tvaika turbīnām, savukārt laikā no 1915. līdz 1932. gadam izvērtās mazo staciju celtniecība.

Latvijā pirmās Meža dienas notika 1928. gadā, kad tika ierīkots Varakļānu pilsētas bulvāris. Savukārt 1930. gada pavasarī Meža dienas tika organizētas jau visā Latvijā. To ietvaros 54 virsmežniecībās notika meža sēšanas, stādīšanas un kopšanas, sabiedrisko ēku, ceļu un lauku māju apstādīšanas darbi, kā arī organizēti priekšlasījumi un ekskursijas. Kopumā Meža dienās piedalījās 20 tūkstoši cilvēku un tika iestādīti 30 tūkstoši koku un krūmu.