Laivu būdas

Laivu būdas.
Laivu būdas ir bijis viens no pretrunīgāk vērtētajiem objektiem pilsētā. Otrās brīvvalsts laikā sabiedrībā asi diskutēts par laivu būdu nojaukšanu vai saglabāšanu.

Daudzi pauduši uzskatus, ka tās neiekļaujas kultūrvēsturiskajā vidē un būtu jānojauc, bet daudzi, gluži pretēji- akcentējuši laivu būdu savdabību, akcentējot to, ka nekur citur Latvijā šādu ainavu neatradīsiet. Kā aizstāvju argumentu nevar nepieminēt, protams, arī praktisko nozīmi.

Alūksnes ezera laivu būdas celtas dažādos periodos un vietās, un katrai no tām ir savs stāsts, kas ir papildināms. Turpinājumā daži fakti no vēstures lappusēm.
Periodikas slejās var lasīt, ka laivu būdu pretinieki bijuši arī padomju gados. Piemēram, 1965. gada 29. maijā "Dzirkstelē" ievietots raksts "Dadži ezera krastā", kurā vēstīts: "Vai gan mūsu pašu un iebraucēju acis var iepriecināt pēdējos pāris gados izvērstā "celtniecība" ezera krastā? Tas sakāms par laivu būdām pie pilsētas parka. Neizskatīgo dēļu būdu virkne ar vairākiem neizbūvētiem nodalījumiem bojā visu panorāmu. Turpat blakus atrodas sašķiebies šķūnītis. Šie "arhitektūras meistardarbi" redzami gandrīz no visas pilsētas piekrastes un Tempļakalna, kā arī no Pilssalas tilta, pa kuru vasarā plūst tūkstošiem cilvēku. Neesmu pret celtniecību ezera krastā. Laivu novietnes ir nepieciešamas, tikai tām jāatrod pienācīga vieta. Manuprāt visizdevīgāk tās celt posmā no zvejnieku bāzes uz pilsētas pusi. Laivu novietnes jāizbūvē tādā arhitektoniskā noformējumā, lai nevis bojātu ainavu, bet papildinātu to."1970-to, 1980-to gadu periodikā atrodami arvien vairāk raksti, kuros norādīts, ka atsevišķi laivu būdu posmi būtu jānojauc.

Savukārt par pirmās brīvvalsts laika laivu būdām liecina kāds muzeja krājumā glabāts būvprojekts, kuru 1938. gadā apstiprinājis Valkas apriņķa būvinspektors V. Grīviņš. Projektu pasūtījis uzņēmējs Roberts Šloss. Būvprojektā iezīmēts, ka laivu būdu paredzēts celt pie R. Šlosam piederošās Tīklu saliņas. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā precīzāk būtu teikt- laivu māju, kādu, spriežot pēc būvprojekta, varēja atļauties tikai turīgāks cilvēks. Diemžēl laivu būdas maz iemūžinātas 20.-to 30-to gadu fotogrāfijās, iespējams, tādēļ, ka fotogrāfi nesaredzēja laivu būdu savdabību un vietu pilsētas ainavā, nemaz nenojaušot, kā situācija mainīsies pēc simts gadiem.