VEF 14 cehs (Alūksnes Komutācijas tehnikas mezglu rūpnīca)

VEF 14 cehs (Alūksnes Komutācijas tehnikas mezglu rūpnīca).

Šomēnes stāsts par VEF 14 cehu. Pagājuši 20 gadi, kopš rosīgā ražotne pārstāja savu darbību. Cehā savulaik darbojās: galdniecība, kas bija pamats filiāles izveidei, shēmu kūļu siešanas iecirknis, shēmu kūļu vadu galu tīrīšanas iecirknis, mehāniskais iecirknis, karkasu iecirknis, releju spoļu tīrīšanas iecirknis, instrumentu iecirknis, enerģētiķa iecirknis, celtnieku brigāde, tehniskās kontroles nodaļa.

Ceha lielākajos iecirkņos strādāja meistari. Katrā iecirknī bija arī tehnologs. VEF 14. ceha iecirkņos ražotā produkcija bija, piemēram, instrumenti vai instrumentu detaļas, kas bija nepieciešamas ceha iecirkņiem, to darbības uzsākšanai un veiksmīgai darbībai, releju spoles, shēmu kūļi, taras kastes, mēbeles, logi, durvis, koka karnīzes, suvenīri, akustisko agregātu korpusi eksportam uz Rīgas VEF un Kubu, telefonu sienas rozetes, ievadbloki kvazielektroniskajām telefonu centrālēm, mežstrādnieku instrumenti, uzkarināmie augstsprieguma vadu sazemētāji, metāla plombstangas.

Alūksnes VEF-14 cehs tika izveidots 1965. gadā Dzirnavu ielā 7. 20. gs. pirmajā pusē uz šī gruntsgabala rosīgi darbojās Roberta Šlosa uzņēmums, savukārt padomju periodā - Alūksnes rūpkombināta mēbeļu darbnīca, no kuras VEF 14 cehs pārņēma turpmākajam darbam nepieciešamo galdniecības darbnīcu un darba rīkus. Norādes par pasūtījumu 14. ceham deva Rīgas VEF, līdz ar to mainījās ceha izstrādājamā produkcija. Ja sākotnēji tā bija galdniecības produkcija, tad turpmāk - elektrotehniskās rūpniecības milzeņa montāžas konveijeriem tik nepieciešamās sietās shēmas, karkasus, releju spoles un citu produkciju.
VEF-14 ceha telpu remonta un pārbūves darbi sākās 1965. gada vasarā. Tolaik rūpkombināta galdniecības ēkas Dzirnavu ielā tika pielāgotas jaunas produkcijas ražošanai. Darbus vadīja pirmais ceha priekšnieks Ēriks Straubergs, kurš iepriekš bija strādājis rūpkombinātā. Roku rokā ar celtniekiem strādāja arī galdnieki. Ar laiku galdnieku iecirknī izveidojās un strādāja divas brigādes.

“1965. gads - liela notikuma sākums. Amatniecības vietā stājusies rūpniecība. Pirmo produkciju dod VEF 14. cehs. Šoreiz nerunāsim par plašiem korpusiem, moderniem darbagaldiem, virs plāna saražoto produkciju. Tas viss pieder nākotnei. Šodien uzņēmums vēl līdzinās mazam, dažus mēnešus vecam zēnam. Taču jaunpiedzimušā skatiens ir modrs. Viņa spēki augs pasakainā ātrumā. Pāris gados vīrs, piecos - milzis,” tā par VEF 14. ceha pirmsākumiem var lasīt 1965. gada 18. novembra laikrakstā “Dzirkstele”.

1965. gada vasarā cehā strādāja apmēram 130 darbinieki. Tie bija galvenokārt galdnieki, atslēdznieki un celtnieki. Ceham bija arī sava remontbrigāde. 1965. gada septembrī tika izveidots shēmu kūļu siešanas iecirknis, kurā sākotnēji strādāja apmēram 50 strādnieces. Tajā pat laikā izveidojās arī mehāniskais (vēlāk - karkasu) iecirknis, bet 1967. gadā - pretestību tīšanas iecirknis (vēlāk - releju iecirknis). Piecus gadus pēc ceha dibināšanas darba vietas VEF-ā bija atraduši jau vairāk kā 400 alūksniešu un tuvējo ciemu iedzīvotāji.
Līdz ar PSRS īstenotājām pārmaiņām politiskajai un ekonomiskajai situācijai valstī, cehu pārveidoja par Alūksnes Komutācijas tehnikas mezglu rūpnīcu. Alūksnes filiālē nācās slēgt shēmu un releju iecirkņus, jo saražotās produkcijas pārvadāšana bija neekonomiska. Darbību varēja turpināt vairs tikai galdniecības un instrumentu iecirknis. Aktīvi notika jaunu pasūtījumu meklējumi, produkcijas sortimenta maiņa, iepazīšanās ar pieredzi ārzemēs.
Instrumentu iecirknī sāka ražot elektromontieru stabu kāpšļus, mehāniskās kabeļu uzgaļu preses, mežstrādnieku instrumentus, uzkarināmos augstsprieguma vadu sazemētājus, metāla plombstangas. Galdnieki pastiprināti sāka ražot preces un interjerus vietējiem patērētājiem. Piemēram, galdus, gleznu un fotogrāfiju rāmjus, paplātes, kastes tortēm, lādes, logu blokus, durvju blokus, rakstāmgaldus, žurnālu galdiņus, taburetes, sastatņu skapjus.

Jāatzīmē, ka līdztekus ražošanas procesam uzņēmumā notika aktīva pašdarbība un sporta dzīve. Izveidojās vokālie un instrumentālais ansambļi. Sieviešu vokālais ansamblis “Atbalss” bija populārs un neatņemama sastāvdaļa Alūksnes kultūras dzīvē. Alūksnes filiāles pašdarbnieki regulāri piedalījās Rīgā VEF rīkotajos mākslinieciskās pašdarbības skatēs un bieži vien saņēma augstu novērtējumu. Arī sportiskās aktivitātes vefiešiem nebija svešas. Brīvajos brīžos vefiešus pulcēja vieglatlētika, novuss, šahs, distanču slēpošana un ūdens motosports. Tā pamazām, Alūksnes augošais un lielākais uzņēmums VEF 14. cehs kļuva par sporta dzīves centru pilsētā.

Neskatoties uz to, ka 1990. gadu sākumā galdniecības un instrumentu iecirkņiem izdevās atrast nišu, kur realizēt jauno ražošanas produkciju, tomēr 2000. gadu sākums ienesa jaunas vēsmas. Ar 2003. gada 21. februāra rīkojumu Alūksnes KTM rūpnīcas ēkas tika nodotas privatizācijai un jau 10. aprīlī to savā valdījumā pārņēma Privatizācijas aģentūra, jo savas mantojuma tiesības uz bijušo R. Šlosa īpašumu, kurā darbojās cehs, pieteica R. Šlosa radiniece. Alūksnes KTM rūpnīca tika noņemta no LR uzņēmumu reģistra.
Ieskatīsimies fotogrāfijās no VEF 14 ceha albūmiem (ANM 16168; ANM 16169), kuri glabājas Alūksnes novada muzeja krājumā.