Tilti

27.12.2022

Alūksnes tilti.

Kā vēsta senie raksti, Latvijā pirmais tilts uzbūvēts uz Āraišu ezerpili. Šo tiltu atklāja arheoloģiskās ekspedīcijas laikā 1976. gadā. Zināms, ka 1226. gadā tilts bijis pār Juglu starp Juglu un Baltezeru, 1227. gadā - pār Pērsi. Līdz pat 1960. gadiem Latvijā dominēja koka tilti. Savukārt attīstoties industrializācijai un ienākot arvien smagākam transportam, koka tilti pamazām zaudēja savu nozīmi. Turpinājumā ielūkosimies arī Alūksnes tiltu stāstos.

Livonijas ordeņa pils tilts.
Raugoties no Pilssalas uz Miera ielas apkaimi, Alūksnes ezerā vēl nesenā pagātnē bija redzami Livonijas ordeņa pils tilta pāļi. Vēstures avoti vēsta, ka Livonijas ordeņa pils celtniecība uzsākta 1342. gada 25. martā mestra Burharda fon Dreilēbena laikā. Laika gaitā pils izveidota par sarežģītu celtņu kompleksu, par kuru mūsdienās vislabāk liecina 17. gs. plāni. Pils kopējie izmēri sasniedza 200 m garumā un ap 100 m platumā un ar sauszemi (vietu, kur veidojās miestiņš) pili savienoja 120 m garš koka tilts. Galvenā ieeja pilī atradās ziemeļu korpusā un to sargāja stipru vārtu izbūve- cvingers. Muzeja izrakstu kartotēkā norādīts, ka “dokumentu par Alūksnes pili maz. Kādā minēts, ka 1437. gada 17. oktobrī ordeņa mestrs izlēņo zemes gabalu ezera krastā pie tilta, kas ved uz pili, blakus kurpnieka Niklāsa sētai. Acīmredzot, zemes gabals atradies Alūksnes miestiņā pils tilta galā”.
1702. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, pils nopostīta un vēlāk vairs netika atjaunota. To, kas no tilta palicis pāri, 2014. gadā izzināja un filmēja zemūdens pētnieki. Nofilmētais materiāls un atrastais tilta pālis bija nozīmīgas vēstures liecības- tās glabā Alūksnes novada muzejs.

Ampīrstila (Venēciešu) tilts.
18. gadsimta beigās Alūksnes parkā starp tagadējo Jauno pili un Palmu māju uzcelts skaists tilts franču ampīra stilā pār Alūksnes parkā tekošo strautu. Tilta formas dēļ tas pazīstams arī kā Venēcijas tilts, jo tā vidusdaļa bijusi pacelta uz augšu. Šī velvjveida tilta pamata daļa bijusi mūrēta no ķieģeļiem, bet malas izliktas ar kaltiem akmeņiem. Braucamais ceļš tilta daļā no abiem galiem bijis pacelts uz augšu. Tilta margas greznojuši skaisti metālkalumi, starp margu laidumiem iestiprināti divpadsmit granīta obeliski. Virs katra no tiem bijusi laterna. Tilta dienvidu pusē no abiem tā galiem vedušas šauras kāpnes lejā uz laivu piestātnes platformu. Izbraucot cauri tilta velvei, pa strautu varēja nokļūt tālāk līdz ezeram. Tilts sabojāts jau Pirmā pasaules kara laikā un divdesmitajos gados nojaukts.

Akmens tilts.
Margaritas ielā, kas veda uz baronu fon Fītinghofu “Ozolkoka pili”, savulaik atradies “Akmens tilts”. 1971. gadā Starpkolhozu celtniecības organizācija tiltu rekonstruēja, pārvietojot uz kanāla, kas savieno Alūksnes Jaunās pils piegulošajā teritorijā esošos dīķus ar ezeru. No vecā tilta būvniecībai tika izmantoti oriģinālie granīta balsti, akmens plātnes un metāla margas. “Akmens tiltu” skāruši gan laika zoba, gan arī vandāļu nodarīti postījumi. Piemēram, 2008. gadā tiltam sagāzās divi granīta balsta stabi un trīs metāla margu posmi, tādēļ 2010. gadā tika veikts remonts. Savukārt 2018. gadā tilta labās puses margai nogāzti divi masīvi granīta stabi un dekoratīvā metāla margojuma posmi. Līdzšinējie remontdarbi veikti bez padziļinātas izpētes, tiltam joprojām trūkst vēsturisko dekoratīvo elementu. Lai saglabātu kultūrvēstures pieminekli un atjaunotu to autentiski, nepieciešams veikt vēsturisko izpēti, arhitektonisko uzmērīšanu un restaurācijas projekta izstrādi.

Saules tilts.
1937. gadā, lai Tempļakalna parka apmeklētājiem atvieglotu pārvietošanos pa parku, 7. Siguldas kājnieku pulks starp divām gravām uzcēla Saules tiltu. Tilta būvniecības iniciatīva piederēja 7. Siguldas kājnieku pulka komandierim pulkvedim Kristapam Frickausam un to būvējuši karavīri kapteiņa Jāņa Bērziņa vadībā. Lai ainaviskajam tiltam dotu jaunu dzīvi un tas atkal būtu izmantojams, Otrās brīvvalsts laikā vairākkārt veikti restaurācijas darbi, pirmie - 1995. gadā, atkārtoti – 2003. gadā, veicot bojāto koka daļu nomaiņu un atjaunojot krāsojumu dzeltenā un baltā krāsā.

Veļu tilts.
1920.-30. gados 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri uzcēluši arī Veļu tiltu. Tieši tāpat kā Saules tilts tas celts, lai atvieglotu Tempļakalna apmeklētājiem pārvietošanos starp gravām. Laikam ritot, tilts gājis zudībā un tā arī netika atjaunots.

Pilssalas tilts.
Alūksnes ezera lielāko salu Pilssalu ar Alūksnes pilsētas daļu, kas savulaik bijusi Alūksnes muižas teritorija, savieno Pilssalas tilts.
Pēckara periodā tiltu uz Pilssalu cēla ievērojams skaits alūksniešu talku veidā, lai salā varētu rīkot Dziesmu svētkus. (Svinīgā atklāšana notika 1948. gadā.)
Arī turpmākajā periodā tilts tika vairākkārt pārbūvēts. Pirmos atjaunošanas darbus veica 8. Smiltenes ceļu būves rajona celtnieki 20. gadsimta 50-tajos gados (atklāja 1959. gadā). Savukārt 20. gadsimta 70-tajos gados (atklāja 1977. gadā), kad vecais tilts savu laiku bija nokalpojis, to pārbūvēja 15. ceļu remonta un būvniecības pārvaldes strādnieki N. Čehova vadībā.
2007. gadā, pēc vērienīgiem renovācijas darbiem, Pilssalas tilts tika atklāts ceturto reizi un kalpo arī šobrīd. Tas tāpat kā iepriekšējais, ir no koka, izņemot siju konstrukcijas, kas ir metāla. Septiņdesmit metrus garajam un sešus metrus platajam tiltam uz metāla sijām ir piestiprināti koka paneļi, kuru biezums ārējās malās ir 14 centimetri, bet vidū - 19 centimetri. Šāda konstrukcija izvēlēta, lai novērstu ūdens uzkrāšanos. Virs tiem garenvirzienā ir dēļu klājumus.
Jauno tiltu iesvētīja Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcas prāvests Andžejs Keziks un Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Atis Grīnbergs, uzsverot, ka tiltus jau izsenis cilvēki ir būvējuši kā miera simbolu.

Tempļakalna ielas gājēju tilts.
Jaunākais no tiltiem ir Tempļakalna ielas gājēju tilts, kas savieno Tempļakalna parku ar Alūksnes ezera lielāko salu – Pilssalu, atklāts 2015. gadā un kļuvis par iecienītu apskates objektu pilsētā. Tilts aprīkots ar apskaņošanas sistēmu, kas krāšņajām gaismām rotātajam tiltam piešķir arī romantisku muzikālo noformējumu. Darbdienās mūzika šajā apkārtnē priecēs katras apaļas stundas sākumā, laika posmā no pulksten 12.00 līdz 01.00 naktī. Romantiskās melodijas tiek atskaņotas 15 minūšu garumā.
Tilts saņēmis 2. vietu konkursā "Gada labākā būve 2015" nominācijā "Inženierbūve" un 3. vietu konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva" nominācijā "Jaunā inženierbūve". Objekta pasūtītājs ir Alūksnes novada pašvaldība, projekta izstrādātājs SIA "Projekts 3", bet tā celtniecības darbus veica būvfirma SIA "Tilts". Apgaismojuma un apskaņošanas sistēmas tiltam ierīkoja uzņēmums SIA "ArkiLED".

ALŪKSNES MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]