title-image
title-image
title-image
title-image
title-image
title-image
title-image
title-image

Alūksnes Jaunā pils

Pašā Alūksnes sirdī, blakus gleznainajam ezeram, lepni gozējas Alūksnes Jaunā pils un tai piegulošais Muižas parks. Pils, kas celta vēlās Tjūdoru neogotikas stilā 19.gs. otrajā pusē pēc barona Aleksandra Jozefa fon Fītinghofa pasūtījuma, ir viens no ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pils iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus, no kuriem daļa ir atsegta.

Šobrīd pilī darbojas Alūksnes muzejs un dabas muzejs “Vides labirints”.

Apmeklējot Alūksnes muzeja ekspozīcijas un izglītojošās programmas, jūs iepazīsieties ar Alūksnes novada kultūrvēsturisko mantojumu. Savukārt Muižas parkā, kas slēpj mazās arhitektoniskās formas un dendroloģisko daudzveidību, varēsiet baudīt nesteidzīgas pastaigas muzeja speciālista pavadībā. Nelaidiet garām arī iespēju satikt pils baronus un uzspēlēt kroketa spēli pils dārzā!

Alūksne. Toreiz un tagad.

Dzirnavu iela 7 02.09.2020

Dzirnavu iela 7

Dzirnavu iela 7- Šlosa fabrika.

Alūksnes muižas laikā Dzirnavu ielā 7 atradās muižas kūtis, savukārt 1901. gadā īpašumu no baroniem fon Fītinghofiem iegādājās tolaik lielākais Alūksnes uzņēmējs Roberts Šloss. “Roberts Šloss” bija pirmskara Alūksnes un apkārtnes lielākais un priekšzīmīgākais rūpniecības uzņēmums, kurā bija vilnas un linu vērptuves, kokzāģētava un tvaika dzirnavas, kā arī elektrostacija. 

1940. gada rudenī R. Šlosa uzņēmumu nacionalizēja. Tā paša gada decembrī sekoja Pārtikas rūpniecības komisāra pavēle Nr. 266: “Izveidojot nacionalizēto miltu rūpniecības uzņēmumu tīklu, pārdēvēt šādus nacionalizētos lauku dzirnavu uzņēmumus:1) N/U “Roberts Šloss” vilnas un linu vērptuve, elektriskā stacija un koku zāģētava Alūksnē, Dzirnavu ielā 7,- par Miltu un maizes rūpniecības tresta “Alūksnes dzirnavām”.

Vācu okupācijas laikā R. Šloss atguva uzņēmuma pārvaldīšanas tiesības.  R. Šlosa māsas meita L. Branka- Bakajeva stāstīja, ka “lai gan vācieši Robertam ļāvuši vadīt fabriku, viņš kopā ar sievu un bērniem tomēr nolēmis aizbraukt uz Vāciju”. Alūksnes muzeja krājuma glabātā fotogrāfija liecina, ka ēka cieta Otrā pasaules kara laikā. 

Padomju periodā (no 1940. gadiem) R. Šlosa uzņēmuma vietā darbu sāka Alūksnes rūpkombināta galdniecība (vēlāk Smiltenes mēbeļu kombināta filiāle- Alūksnes galdniecība).

1965. gada 1. jūlijā tika atvērta VEF filiāle- Alūksnes 14. cehs. Tā bija pirmā vieta ārpus “lielā VEF” sienām, kur sāka ražot elektrotehniskās rūpniecības milzeņa montāžas konveijeriem tik nepieciešamās cietās shēmas, karkasus, releju spoles un citu produkciju.

1990. gadu sākumā, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai valstī, cehu pārveidoja par Alūksnes komutācijas tehnikas mezglu rūpnīcu. Turpmākajos gados rūpnīca nonāca finansiālās grūtībās, nodokļu slogs bija lielāks nekā uzņēmums spēja to “nest”, turklāt savas tiesības uz īpašumu pieteica R. Šlosa mantinieki. 1996. gada 10. aprīlī Alūksnes komutācijas tehnikas mezglu rūpnīca tika nodota privatizācijai.

Foto: Dzirnavu iela 7, 1900. gadi (ANM- 13649). 2020. gada foto – Anita Grīvniece.

Skatīt vairāk

Aktualitātes

Gleznotāja Pētera Postaža 80 gadu jubilejas izstāde “Veltījums Alūksnei” 09.09.2020

Gleznotāja Pētera Postaža 80 gadu jubilejas izstāde “Veltījums Alūksnei”

Gleznotājs. Absolūts profesionālis. Darbarūķis. Cilvēks ar sastrādātām rokām, kas visu prot, saprot un dara pats ar zemniekam piemītošu pamatīgumu. Formas pielūdzējs un kopējs. Joprojām ideālists, kurš ar lepnumu atzīst, ka viņa dzimtas saknes meklējamas Alūksnes pusē.

„Māksla ir doma formā,” saka mākslinieks. Plastisko formu Pēteris Postažs meklē un atrod absolūti visā – kūpošas tējas garaiņos un koka zarā, bērna smieklos un sievietes kailā mugurā, tautas dziesmā un plandošos brunčos, liesmā un upes olī. Viņa mākslu raksturo tematiska daudzveidība. Jebkas apkārtējā pasaulē– redzamā un neredzamā– ir iemesls gleznas tapšanai. Pētera Postaža darbos forma– lakoniska, stabila, dziļi ietilpīga- emocionālu niansētību iegūst harmoniskā sadarbībā ar krāsu.

„Glezniecība – tā ir krāsa. Glezniecība var būt gan daudzkrāsaina, gan mazkrāsaina, galvenais, lai krāsa būtu niansēta. Nekad dzīvē neesmu gaidījis savu dzimšanas dienu. Tā pienāk, to nosvin, un miers. Neesmu centrēts uz sevi,” saka mākslinieks Pēteris Postažs. „Gleznošana ir viss mans mūžs, esmu uzticīgs glezniecībai, tas ir mans žanrs, un es domāju par to, arī gleznoju katru dienu. Tu esi piedzimis kā mākslinieks, un bez tā nav iespējams dzīvot, tomēr visi nevar būt Mikelandželo vai Rafaeli. Nevajag gribēt būt ģēnijam, vajag būt pieticīgam ierindas strādniekam, jo ģenialitāte smadzenes apstādina – šķiet, viss ir sasniegts un ko tālāk vairs darīt? Labāka ir pieticība, lai nemitīgi kaut ko meklētu un ietu vēlamajā virzienā,” spriež Pēteris Postažs.

Mākslinieks dzimis 1940. gadā. Izglītību ieguvis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, zināšanas papildinājis Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Tallinas Mākslas institūtā, studējis vecmeistaru un laikabiedru pieredzi Eiropas un Amerikas muzejos. Līdz 2019. gadam strādājis kā asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Regulāri rīkojis personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās, piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā un daudzviet citur. Darbi atrodas Nacionālā Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības, Krievijas Kultūras ministrijas un Krievijas Mākslas fonda īpašumā, kā arī ļoti daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Alūksnes muzeja kolekcijā glabājas 26 mākslinieka gleznas.

Skatīt vairāk

Kalendārs

Alūksnes muzeja piedāvājums SEPTEMBRĪ

Mainīgās izstādes

  • Gleznotāja Pētera Postaža jubilejas izstāde “Veltījums Alūksnei”. Gleznotāja Pētera Postaža daiļradi raksturo tematiska daudzveidība. Jebkas apkārtējā pasaulē – redzamā un neredzamā – ir iemesls gleznas tapšanai. Mākslinieks saka, ka māksla ir doma formā. Izstāde aplūkojama no 10. septembra.
  • Normunda Laņģa darbu izstāde “Varde zelta podā sakuļ krējumu sviestā”. Radīšanas procesā keramiķis katru detaļu individuāli pielāgojis, apstrādājis un piestiprinājis īstajā vietā, tā, lai finālā mākslas darbs būtu ne tikai unikāls, bet arī solīds. Izstāde aplūkojama vasaras izstāžu zālē- Ledus pagrabs.
  • Ainas Muzes piemiņas izstāde “Bezgalīgais pavediens”. Mākslinieces tekstili ir apliecinājums tam, ka viņas daiļradi allaž caurvij rūpes par Latvijas vēsturi un kultūru kā patiesu un saudzējamu vērtību. Izstāde aplūkojama līdz 5. septembrim.
  • Aiga Audera rotu izstāde “Daba un rotas”. Par mākslinieka rotām tapuši dažādās kompozīcijās savienoti dabas elementi- smalki sakņu vijumi, jūras nogludināti priekšmeti, meža veltes un dabas veidojumi, ko akcentē Latvijas dārgakmens- dzintars. Izstāde aplūkojama līdz 5. septembrim.
  • Edvīns Šakalis- kalējmeistars izstādē “Iezvanos zvanā”. Mākslinieks māk uguni kā jaunu meiteni apčubināt, māk laktu un veseri pārvērst svilpavniekā, kura sasauktās un izdziedātās melodijas pārtop īstos mākslas darbos. Izstāde aplūkojama vasaras izstāžu zālē- Apaļais tornītis.
  • Blūma foto izstāde “Alūksne toreiz un tagad”. Izstādē Alūksnes vecmeistaru fotogrāfijās redzama Alūksne gan 20. gs. sākumā, gan Pirmās brīvvalsts laikā, savukārt alūksnietis fotogrāfs Vilnis Blūms uzlūko šīs vietas ar šodienas skatījumu. Izstādē vienuviet skatāmas pilsētas ainavas toreiz un šodien.
  • Medmana privātā mēbeļu kolekcijas izstāde “19. gs. muižkungu guļamistaba”. Izstādē apskatāmas 19.-20.gs. eklektikas un bīdermeijera stila interjera mēbeles.

 

 Tematiskā izstāde

  • Izstāde “No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras”. Izstādi veido 120 tautumeitu miniatūras etnogrāfiskajos latviešu tautas tērpos, kurus pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados darinājusi trimdā ASV dzīvojusi novadniece Austra Linde (dz. Ķauķis).

 

Pastāvīgās ekspozīcijas

  • Alūksnes vēsturiskā un arheoloģiskā ekspozīcija „Laikmetu mielasts”. Vienotā vēstures un arheoloģijas ekspozīcija, kur pie lielā mielasta galda satiekas laika periodi no aizvēstures līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.
  • Digitāla izstāde “100 vēsturiski mirkļi Alūksnē”. Izstāde ļauj ieskatīties un saprast, kā vēsturiskās norises ietekmējušas un mainījušas pilsētas dzīvi un tēlu, vēstot par norisēm dažādās dzīves jomās laika posmā no 1918. – 2017. gadam.
  •  “Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē”. Ekspozīcijas pamatā fotomateriāli un citas vizuālas un tekstuālas liecības par Fītinghofu dzimtu un tās devumu Alūksnei.
  • “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”. Izstāde veltīta pulka dibināšanas simtajai gadadienai un tajā apskatāmas Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja, privātkolekcionāru, kā arī alūksniešu deponētās vēstures liecības par pulka dibināšanu, cīņām Latvijas Neatkarības karā un miera gadiem Alūksnē.
  • „Leo Kokle. Mākslinieka istaba”. Izcila, tautā populāra un mīlēta gleznotāja un portretista piemiņai veltīta ekspozīcija, kurā apskatāmi mākslinieka darbi un personīgās lietas.
  • „Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki”. Daudzveidīgu tēlniecības darbu ekspozīcija, kurā apskatāmi gan profesionālu tēlnieku, L. Līces un G. Grundbergas darbi, gan padomju gados neatzītu autoru darbi.
  • „Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba”. Ekspozīcija veidota represiju atcerei un atspoguļo Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Tajā apskatāmi dokumenti, priekšmeti, fotogrāfijas un atmiņu stāsti.

 

PASĀKUMI

  • 05.09.2020. plkst. 12:00 tikšanās ar mākslas zinātnieci Ilonu Auderi, mākslinieku Robertu Muzi, tekstilmākslinieci Elīnu Lūsis-Grīnbergu un gleznotāju Agati Muzi sarunā par tekstilmākslinieces Ainas Muzes un rotu mākslinieka Aiga Audera radošo devumu mākslas un kultūras telpā.
  • 10.09.2020. plkst. 16:00 gleznotāja Pētera Postaža jubilejas izstādes “Veltījums Alūksnei” atklāšanas pasākums.
  • 26.09.2020. plkst. 15:00 Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros pastaiga pa Alūksnes vēsturisko centru ar stāstījumu, īpaši akcentējot Alūksnes Muižas parka vēsturi, mazās arhitektūras formas, to stilus un parka dendroloģisko daudzveidību. Ekskursiju vadīs Alūksnes Mākslas skolas pedagoģe Anita Vēliņa un Alūksnes muzeja izglītojoša darba speciāliste Jolanta Baldiņa. Tikšanās Alūksnes Jaunajā pilī. Dalības maksa: pieaugušajiem- 2,50 EUR, skolēniem, pensionāriem- 1,00 EUR.

Skatīt vairāk

Darba laiks

No 1. jūnija līdz 31. augustam

Pirmdiena        SLĒGTS
Otrdiena          10.00 - 17.00
Trešdiena        10.00 - 17.00
Ceturtdiena     10.00 - 18.00
Piektdiena       10.00 - 17.00
Sestdiena         10.00 - 17.00   
Svētdiena         10.00 - 16.00

No 1. septembra līdz 31. maijam

Pirmdiena         SLĒGTS
Otrdiena           10:00 - 17:00
Trešdiena         10:00 - 17:00
Ceturtdiena      10:00 - 18:00
Piektdiena        10:00 - 17:00
Sestdiena          10:00 - 17:00
Svētdiena          SLĒGTS

Uzgaidiet... loading