Pētnieciskais darbs

Šomēnes stāsts par trimdā dzīvojošo mākslinieku Ojāru Šteineru. Visu savu dzīvi Ojārs Šteiners ir domājis par dzimto pilsētu – Alūksni. Zīmīgi, ka mākslinieka jubilejas mēnesī Alūksnes novada muzejā tika atklāta abstraktā ekspresionisma gleznu izstāde “Ojārs un Silvija. Atgriešanās”, kas ir kā atgriešanās dzimtajā vietā.

Aprīļa mēnesī stāsts par novadnieku  dzejnieku un rakstnieku Aleksandru Pelēci.  Viņa dzīves laikā izdoti astoņi dzejoļi krājumi, pēc nāves -  vēl četri. Lielākajā daļā dzejoļu jūtami paša autora  dvēseles pārdzīvojumi, kas  bieži vien pausti caur dabas tēliem. Dzejoļos atspoguļojas arī Latvijas vēstures un kultūrvēstures notikumi un tradīcijas. A. Pelēcis rakstījis arī īsprozu, kas apkopota piecās grāmatās. Viņš tiek uzskatīts par Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” tradīcijas turpinātāju, īpaši darbos “Alūksnes grāmata” (1984) un “Puisiska dvēsele” (1990), kurās stāstījis par savu bērnību un jaunību.

Stāsts par Alfredu Dāvidu – leģionāru, politiski represēto kluba “Sarma” dibinātāju,  pedagogu, daudzu publikāciju autoru.  

Šomēnes stāsts par Latvijas armijas štāba priekšnieku, ģenerāli Aleksandru Kalēju. Kāds A. Kalēja laikabiedrs savulaik teicis: “Armijas štābā viņš ar savām darba spējām un rakstura pozitīvajām īpašībām ieguva visas armijas virsnieku nedalītas simpātijas un cieņu".

Šomēnes pieminam novadnieku, medicīnas zinātņu doktoru, profesoru, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta nodaļas vadītāju Eduardu Žeiduru. Viņa šūpulis kārts 1918. gada 28. janvārī Valkas apriņķa Alūksnes pagasta “Kauliņu” mājās.

Šomēnes stāsts par fotogrāfu Eduardu Zariņu, kurš bija iecienīts fotogrāfs ne vien Alūksnē, bet arī tuvākā un tālākā apkārtnē. Laucinieki bieži aicināja fotogrāfu uz mājām, lai dokumentētu jaunceļamās mājas spāru svētkus un apkūlības - gada darbu noslēgumu. Viņš fotografēja arī kāzas, kristības, bēres, skolu izlaidumus. Ļoti daudz- portretus. 

Lāčplēša dienā godinām mūsu novadnieku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Aleksandru Ķesteri, kurš apbalvots par 1919. gada cīņu pie Dundagas, Cīrulīšu kalnos. Vēlāk bijis kaprālis 7. Siguldas kājnieku pulkā, kur pakāpeniski paaugstināts par virsnieka vietnieku.

Šomēnes stāsts par Robertu Ķelli – aktīvu sabiedrisko darbinieku, nenogurstošu un pašaizliedzīgu pašvaldības departamenta pilsētu nodaļas vadītāju, kurš aktīvi piedalījās arī Alūksnes pilsētas pašvaldības dzīves organizēšanā un sniedza savu artavu pilsētas tiesību iegūšanā.

Šomēnes, laikā, kad pēc saulainās vasaras atkal atsāktas skolas gaitas, godinām skolotāju un gara gaismas nesēju JĀNI ZĪBIŅU.

Šomēnes stāsts par uzņēmēju, linu vērptuves, kokzāģētavas, dzirnavu un elektrostacijas īpašnieku, kā arī rosīgu sabiedrisko darbinieku Alūksnē – Robertu Šlosu.

Vēl līdz 26. jūlijam Alūksnes muzejā skatāma mūsu novadnieku, glezniecības vecmeistaru gleznu izstāde "Novadnieki iedvesmo". Mākslas darbu vidū arī Arvīda Grībnera gleznotais Lūcijas Sāgamežas Nāgeles portrets. Vēl daudz sapņu, cerību un mērķu talantīgajam māksliniekam bija jāsasniedz, diemžēl pāragri pārrāvās viņa mūžs.

Šomēnes, tuvojoties gadskārtas svētkiem – Jāņiem – godināsim novadnieku zinātnieku un profesoru Jāni Biķi. Lielu ieguldījumu sava mūža laikā viņš devis gan pedagoģiskajā darbā, gan arī ģeodēzijas zinātnē.