OJĀRS ŠTEINERS

Šomēnes stāsts par trimdā dzīvojošo mākslinieku Ojāru Šteineru. Visu savu dzīvi Ojārs Šteiners ir domājis par dzimto pilsētu – Alūksni. Zīmīgi, ka mākslinieka jubilejas mēnesī Alūksnes novada muzejā tika atklāta abstraktā ekspresionisma gleznu izstāde “Ojārs un Silvija. Atgriešanās”, kas ir kā atgriešanās dzimtajā vietā.

Ojārs Šteiners dzimis 1927. gada 16. maijā Alūksnē Kārļa un Bertas Šteineru ģimenē. Pēc gada ģimenē piedzima meita – Silvija. Ojāra tēvs Kārlis Šteiners sniedza lielu ieguldījumu Alūksnes pilsētas tiesību iegūšanā, darbojās dažādās Alūksnes organizācijās, no 1925. līdz 1934. gadam bija Alūksnes pilsētas galva.

Alūksnē Ojārs pavadīja bērnības un jaunības gadus. Mācoties Ernsta Glika pamatskolā, pievērsās zīmēšanai un iedvesmojās no pamatskolas zīmēšanas skolotāja Roberta Mazjāņa, kurš ik pavasari rīkoja labāko zīmētāju darbu skates, tāpat arī dažādu mākslinieku, savu draugu, paziņu, kolēģu darbu izstādes. Pirmajā padomju okupācijas gadā O. Šteineram, kā vienam no labākajiem zīmētājiem skolā, bija jāveido skolas sienas avīze un dažādas dekorācijas.

Otrā pasaules kara laikā O. Šteineru mobilizēja vācu armijas gaisa izpalīgu dienestā, bet 1944. gadā viņš emigrēja uz Vāciju, kur pēc kara beigām satika savu ģimeni. Trimdas laikā, Fišbahas latviešu bēgļu nometnē, viņš mācījās pie Latvijas Mākslas akadēmijas docenta Jāņa Šternberga Grafikas studijā. Tur viņš pievērsās linoleja griezuma mākslai un izcēlās ar spēcīgiem, ekspresionisma ietekmē radītiem darbiem. Tika radīti cikli par nometnes ikdienu, bēgļu dzīvi, tapa arī tēva portrets. Šie darbi ir vieni no spilgtākajiem un raksturīgākajiem laikmeta lieciniekiem, kas stāsta par latviešu bēgļu dzīvi vācu nometnēs.

1950. gadā O. Šteiners emigrēja uz Ameriku, tad laikā no 1951. līdz 1953. gadam, kā amerikāņu armijas karavīrs piedalījās Korejas karā. Pēc kara O. Šteiners četrus gadus studēja glezniecību Čikāgas Mākslas institūtā, iegūstot bakalaura grādu (B. F. A.).“Mākslas institūta gados es sāku nopietni gleznot,” sacījis pats mākslinieks.
Kad Ojārs ieradās Amerikā, abstraktais ekspresionisms bija dominējošā mākslas kustība, kas uzrunāja jauno mākslinieku, un viņš par savu glezniecības stilu pieņēma abstrakto ekspresionismu, stilu, kurā turpina darboties arī mūsdienās. Mākslinieks pats par savu darbu: “Mana glezniecība ir dialogs ar mani pašu; tā ir atklājums un pārsteigums – ne iepriekš izdomāta metode. Tā ir mana subjektīvā estētika izteikta krāsās, tā ir spēcīgs enerģisks vēziens, ritms un taustāmas virsmas modulācija, kas uzsver krāsu kā vielu un arī kā daļu gara – radošu procesu.”

Jaunā latviešu gleznotāja apdāvinātība studiju laikā tika novērtēta, un viņam piešķīra prestižo “Lathrop E. Ryerson Foreign Traveling Fellowship” stipendiju studijām ārzemēs. Viņš apceļoja Spāniju, Franciju un Itāliju (galvenokārt Florenci), tur studēdams gan renesanses mākslu, gan jaunākos paņēmienus modernajā mākslā. Pēc atgriešanās no Eiropas, papildus apguva mākslas vēsturi Čikāgas universitātē un turpināja gleznot - abstrakti ekspresionistiskus liela formāta darbus akrila un eļļas tehnikās, ar tiem paužot emocionālu tiešumu un krāsu intensitāti. Ojārs Šteiners: “Mani nenodarbina literāra gleznas tematika, bet galvenokārt krāsa, krāsu laukumu dinamiska sadale, ritms, virsmas apdare − otas triepiens, žests, mans individuālais rokraksts.” Līdztekus glezniecībai eļļas un akrila tehnikā, O. Šteiners darināja grafiskus darbus dažādās tehnikās, kā arī darinājis dekorācijas Čikāgas latviešu teātra iestudējumiem

Darbojies Čikāgas jauno latviešu mākslinieku grupā. No 1953. līdz 1998. gadam Ojārs Šteiners piedalījies daudzās amerikāņu un latviešu mākslinieku grupu izstādēs Amerikā, Kanādā un Latvijā, kā arī organizējis trīs personālizstādes. O. Šteinera darbi atrodami daudzās privātpersonu, biedrību un institūciju kolekcijās, arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Viņa draugs un “Čikāgas skolas” laikabiedrs Vitauts Vito Sīmanis ir teicis: “Nesakompromitējot savus uzskatus ar mākslas tirgus prasībām, Ojārs savu iztiku pelnījis kā komercmākslinieks. Tādā ziņā viņa glezniecība nav bijusi atkarīga no nevēlamām prasībām, bet ir tīra un nesamāksloti šteineriska.”

Toties dzejnieks, mākslinieks un grāmatu izdevējs Ojārs Jēgens par O. Šteineru teicis: “No daudzajiem māksliniekiem O. Šteiners nav centies atdarināt nevienu vai sekot kādam no tiem. Blakām viņa talantam un izcilajai gaumei, tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņš ir ne tikai viens no savas paaudzes izcilākajiem latviešu gleznotājiem, bet viens no izcilākajiem gleznotājiem vispār.”