Pētnieciskais darbs

Šomēnes stāsts par Latvijas armijas štāba priekšnieku, ģenerāli Aleksandru Kalēju. Kāds A. Kalēja laikabiedrs savulaik teicis: “Armijas štābā viņš ar savām darba spējām un rakstura pozitīvajām īpašībām ieguva visas armijas virsnieku nedalītas simpātijas un cieņu".

Šomēnes pieminam novadnieku, medicīnas zinātņu doktoru, profesoru, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta nodaļas vadītāju Eduardu Žeiduru. Viņa šūpulis kārts 1918. gada 28. janvārī Valkas apriņķa Alūksnes pagasta “Kauliņu” mājās.

Šomēnes stāsts par fotogrāfu Eduardu Zariņu, kurš bija iecienīts fotogrāfs ne vien Alūksnē, bet arī tuvākā un tālākā apkārtnē. Laucinieki bieži aicināja fotogrāfu uz mājām, lai dokumentētu jaunceļamās mājas spāru svētkus un apkūlības - gada darbu noslēgumu. Viņš fotografēja arī kāzas, kristības, bēres, skolu izlaidumus. Ļoti daudz- portretus. 

Lāčplēša dienā godinām mūsu novadnieku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Aleksandru Ķesteri, kurš apbalvots par 1919. gada cīņu pie Dundagas, Cīrulīšu kalnos. Vēlāk bijis kaprālis 7. Siguldas kājnieku pulkā, kur pakāpeniski paaugstināts par virsnieka vietnieku.

Šomēnes stāsts par Robertu Ķelli – aktīvu sabiedrisko darbinieku, nenogurstošu un pašaizliedzīgu pašvaldības departamenta pilsētu nodaļas vadītāju, kurš aktīvi piedalījās arī Alūksnes pilsētas pašvaldības dzīves organizēšanā un sniedza savu artavu pilsētas tiesību iegūšanā.

Šomēnes, laikā, kad pēc saulainās vasaras atkal atsāktas skolas gaitas, godinām skolotāju un gara gaismas nesēju JĀNI ZĪBIŅU.

Šomēnes stāsts par uzņēmēju, linu vērptuves, kokzāģētavas, dzirnavu un elektrostacijas īpašnieku, kā arī rosīgu sabiedrisko darbinieku Alūksnē – Robertu Šlosu.

Vēl līdz 26. jūlijam Alūksnes muzejā skatāma mūsu novadnieku, glezniecības vecmeistaru gleznu izstāde "Novadnieki iedvesmo". Mākslas darbu vidū arī Arvīda Grībnera gleznotais Lūcijas Sāgamežas Nāgeles portrets. Vēl daudz sapņu, cerību un mērķu talantīgajam māksliniekam bija jāsasniedz, diemžēl pāragri pārrāvās viņa mūžs.

Šomēnes, tuvojoties gadskārtas svētkiem – Jāņiem – godināsim novadnieku zinātnieku un profesoru Jāni Biķi. Lielu ieguldījumu sava mūža laikā viņš devis gan pedagoģiskajā darbā, gan arī ģeodēzijas zinātnē. 

Klāt maijs – mēnesis, kad Alūksnes parkos krāšņas dejas sāk Alberta un Alvita Grīvnieku meistarotās strūklakas. Gadu gadiem tās priecējušas alūksniešu un arī pilsētas viesu sirdis. Šodien piemiņu Alūksnē par Albertu Grīvnieku glabā gan strūklakas, gan vējrādītājs ar uzrakstu “Alberts”, kuru viņa kādreizējie kolēģi no komunālo pakalpojumu uzņēmuma “Rūpe” uzstādīja objektā, kur bija aizritējušas daudzas meistara darba dienas. Piemiņu glabā arī dēls Alvits Grīvnieks, kurš ir mantojis tēva mīlestību pret strūklakām un ir tehniskais autors 2002. gada augustā Alūksnē atklātajām atjaunotajām un ar gaismas efektiem papildinātajām strūklakām.  

Šomēnes stāsts par Imantas pulka kareivi Otto (Gustavu) Dreimani, kura jaunības gadi aizvadīti Alūksnes pusē. 

Par to, kādi iespaidi gūti dienesta laikā Tālajos Austrumos un mājupceļā, vēsta ģimenes foto arhīvs un atmiņas, kuras rūpīgi glabā Otto mazmeita Baiba Dreimane. Paldies Baibai par mums izstāstīto vectēva dzīvesstāstu, kā arī vēstures liecību glabāšanu un godāšanu.

Gleznotājs, portretists, jauno mākslinieku darba izstāžu tradīciju iniciators, tautā populārs un iemīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem - LEO KOKLE.