ALFRĒDS DĀVIDS

Stāsts par Alfredu Dāvidu – leģionāru, politiski represēto kluba “Sarma” dibinātāju,  pedagogu, daudzu publikāciju autoru.  

Alfreds Dāvids dzimis 1923. gada 9. septembrī Bejas pagasta Draķēnu mājās. Mācījies Bejas sešklasīgajā pamatskolā, vēlāk Alūksnes ģimnāzijā, kuru neabsolvēja, jo 1943. gadā sekoja  darba gadi vācu darba dienestā, leģionāra gaitas un vēl iesaukums padomju armijas karavīru rindās. 

Par kara postu un atgriešanos mājās A. Dāvids rakstījis autobiogrāfiskajā romānā “Skaidas”: “Pēc septiņu gadu klejošanas pa pasauli, pēc visām kara briesmām, salšanas un badošanās okupantu lēģeros, 1950. gada pavasarī, pulksten divos naktī no 5. uz 6. martu, pārnāku mājās. Kamēr sasveicinos ar mājiniekiem, paēdu mammas sarūpētās vēlās vakariņas, paiet vēl kāda stunda, un gulēt aizeju tikai ap trijiem rītā. Ieraduma dēļ pamostos ap astoņiem un pirmajā mirklī neaptveru, kur atrodos. Biedē neparastais klusums. Kur palikuši pārējie zēni? Kāpēc mani neviens nemodināja? Pamazām attopos, ka esmu mājās un guļu mammas gultā- tajā pašā, kurā mamma mani dzemdējusi. Liekas, ka esmu atgriezies bērnībā. Blakus gultai gan vairs nav mana šūpuļa, bet griestu sijā labi saskatāms šūpuļa līksts ierīvētais robs. Saulīte jau uzlēkusi un, lauzdamās caur svaigām sniega pūkām apsnigušo ceriņu krūmu aiz loga, zīmē tā kontūras uz pretējās sienas.”

Pēc kara gaitām atgriezies mājās, Alfreds Dāvids pabeidza Alūksnes vakara vidusskolu, bet tālākie mērķi par studijām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē tika neīstenoti, jo tos, kuri reģistrēti vācu darba dienestā, šajā fakultātē neuzņēma. Alfreds Dāvids iestājas Maskavas tirdzniecības institūta filiālē Rīgā, to sekmīgi pabeidza un uzsāka darba gaitas tirdzniecībā Alūksnē. Tomēr ar  laiku, saprotot to, ka nav piemērots darbam tirdzniecībā, viņš  meklēja iespēju pārkvalificēties. Tā kā A. Dāvidu interesēja mūzika, 1961. gadā viņš iestājas Jelgavas mūzikas vidusskolas neklātienes nodaļā, kuru absolvēja 1966. gadā. Sekoja darbs Liepnas internātskolā par dziedāšanas skolotāju. Par skaistāko savas dzīves posmu A. Dāvids uzskatīja gadus, kas nostrādāti Alūksnes mūzikas skolā, mācot bērniem solfedžo un mūzikas literatūru. Gandarījumu sagādāja darbs ar savu lolojumu  - vīru kori “Ezerkrasts”. Ar prieku tika vadīts arī Alsviķu pagasta koris. 1984. gadā A. Dāvids uzņēmās kora “Brūklenājs” vadību, kā arī pievērsās literatūrai, rakstot galvenokārt prozu. 

Emocionāli piesātināts ir  viņa autobiogrāfiskais romāns “Skaidas”, kurā atainots laika posms no 1938. līdz 1950. gadam. Savukārt romāns “Aplausu deja” veidots no patiesu vēsturisku notikumu un cilvēku likteņgaitu atainojuma un uzskatāms par spilgtu un nozīmīgu vēstījumu. Dzejnieka Ojāra Vācieša 70 gadu dzimšanas dienai veltītajā literārajā jaunrades konkursā ar devīzi “Ne pēdu pagājības nenoklusēt” A. Dāvids piedalījās ar romāna “Aplausu deja” 1. daļu un prozas darbu konkursā ieguva pirmo vietu. A. Dāvids rakstīja arī dzeju, vietējos laikrakstos bija lasāmas viņa publikācijas par nozīmīgiem procesiem valsts, sava rajona un pilsētas dzīvē. Ikdienā viņš aktīvi darbojās rajona literātu klubā „Ezerlāse”. Ar savu pozitīvo un principiālo attieksmi pret darbu A. Dāvids ieguva autoritāti sabiedrībā un tika ievēlēts par Alūksnes rajona padomes deputātu.  

“No zemes tu esi ņemts, par zemi tev atkal jāpaliek, māca Bībele. Aplis jau gandrīz noslēdzies. Vēl tikai daži punktiņi apli veidojošās līnijas galā, un būšu tur, no kurienes nācis. Manā dzīves aplī nav tikai melnā, bet arī citas krāsas,” mūža nogalē teicis A. Dāvids.

Alfreda Dāvida mūžs aprāvās 2006. gada 7. septembrī. Savas mūža mājas talantīgais un radošais novadnieks rada Alūksnes Lielajos kapos.