RIHARDS ĀDAMSONS

Sākums / Muzejs / Pētnieciskais darbs / Novadnieki iedvesmo

Rihards Ādamsons dzimis Valmieras apriņķa Ķoņu ciemā dzelzceļa būvinženiera ģimenē. Tēvs Kārlis strādāja algotu darbu, bet māte Ieva rūpējās par mājsaimniecību, šuva, labi dziedāja. Ģimenē vēl auga brālis Jānis un māsas Elza, Lūcija, Mērija un Zenta. Rihards bija jaunākais bērns ģimenē.

Rihards Ādamsons pamatizglītību ieguva Rūjienas draudžu 6. klašu pamatskolā, kurā 1930. gados par dziedāšanas skolotāju strādāja jaunais Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas bazūnes klases absolvents, brīvmākslinieks Jānis Aizpurietis. Viņa enerģiskā un aizrautīgā vadībā Rūjienā tika organizēti kori un īsā laikā tika nodibināts skolēnu pūtēju orķestris. Skolēni, tostarp arī Rihards Ādamsons, ātri apguva nošu mācību un praktisko spēli un drīz vien piedalījās dažādos svētkos.

Gleznainā Rūjas upes līča krastā izveidotais laukums “Lauvas līcis” ar sanāksmēm, koncertiem un dejām, skolotāja Jāņa Aizpurieša rosinošā darbība, mātes un māsas ikvakara skaistā dziedāšana zēnu iejūsmināja un aizrāva dziedāšanas un trompetes spēles muzicēšanas priekam.

Pēc Rūjienas draudžu 6. klašu pamatskolas absolvēšanas, no 1939. līdz 1941. gadam jauneklis mācījās mehāniku Valkas valsts arodu skolā, jo gatavojās inženiera profesijai. Tomēr tā nenotika. 1941. gadā, 2. kursa laikā, notika nelaimes gadījums, kas jaunieti uz laiku piekala pie gultas un prasīja nopietnu ārstēšanos piecu gadu garumā Valkas, Rūjienas, Rīgas slimnīcās un Krimuldas sanatorijā. Jau 1945. gadā, vēl ārstējoties Krimuldas sanatorijā, Rihards Ādamsons uzsāka mūziķa gaitas. Krimuldas sanatorijas ārstu ierosināts Rihards Ādamsons izvēlēto inženiera profesiju mainīja mūzikas virzienā. Viņš noorganizēja Krimuldas sanatorijas un palīgsaimniecības jaukto kori un instrumentālo ansambli, kā arī kļuva par sanatorijas bērnu audzinātāju. Krimuldā Riharda Ādamsona pirmie audzēkņi bija muzikoloģe Vizbulīte Bērziņa un aktieris Juris Strenga. Ar šiem audzēkņiem Rihards Ādamsons ļoti lepojās.

Šajā laikā jauneklis sajuta lielu vēlēšanos turpināt dzīves ceļu mūzikā. Pamatskolā iegūtās zināšanas mūzikā, muzikālā gaisotne mājās un paša neatlaidība bija priekšnosacījums, lai pēc ilgstošas ārstēšanās Rihards Ādamsons pašmācības ceļā sagatavotos iestājpārbaudījumam un 1947. gadā iestātos Rīgā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Teodora Tomsona kordiriģentu klasē. Paralēli mācībām, Rihards Ādamsons vadīja Salaspils zinātniski botāniskā dārza kori, Turaidas ciema L/a “Pamati“ jaukto kori, Daiļamata vidusskolas skolēnu jaukto kori, Latvijas PSR Ministru padomes jaukto kori, ar tiem 1948. gadā piedaloties Dziesmu svētkos Rīgā.

Liela nozīme Riharda muzikālajā izaugsmē bija iespējai par brīvu apmeklēt operu, opereti un simfoniskā orķestra mēģinājumus Filharmonijā. Kā mūzikas vidusskolas audzēknis viņš labprāt to darīja un dažas operas un operetes apmeklēja pat vairākkārt. Jaunais mūziķis ar lielu pietāti vēroja Filharmonijas simfoniskā orķestra slavenā latviešu diriģenta LPSR Tautas mākslinieka, Valsts prēmijas laureāta Leonīda Vīgnera augsto muzicēšanas māku. Rihardu visvairāk aizrāva operete. Viņam bija kluss sapnis - kādreiz kļūt par diriģentu operetē. Tas realizējās vēlāk Alūksnē, kad ar vietējiem spēkiem tika iestudēta un uzvesta M. Matvejeva operete “Kopā ar tevi?”.

Pēc Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas absolvēšanas 1951. gadā 17. augustā ar Mākslas lietu pārvaldes rīkojumu (LPSR Ministru padomes pavēle Nr.335) Rihards Ādamsons tika komandēts uz Alūksni par Alūksnes bērnu mūzikas skolas direktoru un pedagogu. Te darbs, cilvēki un daba kļuva par Riharda Ādamsona sabiedrotajiem visa radošā un muzikālā mūža garumā.

Paralēli direktora un pedagoga darbam Rihards Ādamsons ar neizsīkstošu enerģiju aktivizēja Alūksnes pilsētas, rajona un visa Vidzemes novada kultūras dzīvi.

No 1952. gada 1. janvāra līdz 1973. gadam Rihards Ādamsons strādāja Alūksnes l. vidusskolā par 8. -11. klašu dziedāšanas skolotāju, jaukta un masu kora diriģentu, 2 vokālo ansambļu vadītāju, bet 1953. gadā viņš nodibināja Alūksnes 1. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestri, kuru vadīja un konsultēja līdz pat 1987. gadam. 1972. gadā III Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos republikas skatē Alūksnes l. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestris Riharda Ādamsona vadībā ieguva l. vietu un saņēma l. pakāpes laureāta nozīmīti un karogu.

No 1951. gada decembra līdz 1987. gadam Rihards Ādamsons vadīja Alūksnes kultūras nama pūtēju orķestri, ar kuru 1967. gadā pirmais Alūksnes rajonā ieguva Tautas kolektīva pūtēju orķestra "Alūksne" nosaukumu.

1952. gada decembrī Alūksnes kultūras namā viņš noorganizēja sieviešu kori.

1957. gadā Rihards Ādamsons nodibināja Alūksnes kultūras nama vīru kori "Alūksne", ar kuru piedalījās I, II un III vīru koru salidojumos. 1958. gadā viņš nodibināja Alūksnes kultūras nama vokālo kvartetu.

Rihards Ādamsons no 1952. gada līdz 1963. gadam bija Alūksnes rajona koru un orķestru virsdiriģents, no 1963. gada līdz 1967. gadam Gulbenes rajona orķestru virsdiriģents, no 1967. gada līdz 1987. gadam - Alūksnes rajona pūtēju orķestru virsdiriģents, no 1952. gada līdz 1987.gadam Alūksnes rajona skolēnu dziesmu svētku koru un orķestru virsdiriģents un Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Valkas, Valmieras zonu dziesmu svētku virsdiriģents.

Rihards Ādamsons bija arī Latvijas pūtēju orķestru salidojumu idejas iniciators un organizators. Pirmais Latvijas pūtēju orķestru salidojums notika 1960. gadā Alūksnē. Ideju Rihards Ādamsons bija noskatījies no kaimiņiem igauņiem. Salidojumā sabrauca 22 pūtēju orķestri, vairāk nekā 500 dalībnieki. Kā virsdiriģents Rihards Ādamsons piedalījās salidojumos 1960., 1964., 1969., 1975., 1979., 1983. gados.

No 1957. gada līdz 1962. gadam Rihards Ādamsons iestājās neklātienē, lai mācītos Jāzepa Vītola Latvijas valsts Konservatorijas vecākā pedagoga Klementa Mediņa kordiriģentu klasē.

No 1954. gada līdz 1962. gadam Rihards Ādamsons vadīja Alūksnes rajona dziedāšanas skolotāju metodisko sekciju.

No 1953. gada līdz 1987. gadam viņš bija Alūksnes Zinību biedrības plēnuma loceklis un lektors. No 1955. gada līdz 1971. gadam 16 gadus viņš bija Alūksnes pilsētas Padomes deputāts un vadīja kultūras un izglītības pastāvīgās komisijas darbu.

No 1964. līdz 1967. gadam Rihards Ādamsons bija Alūksnes Tautas universitātes literatūras un mākslas fakultātes vadītājs un lektors.

1953. gadā Rihards Ādamsons noorganizēja un vadīja Alūksnes Skolotāju nama simfonisko orķestri, ar kuru iestudēja M. Matvejeva opereti "Kopā ar tevi?” (1954. gads), A. Rozenbergas baletu "Mārīte un viņas draugi" (1957. gads) un Johana Štrausa vakara spēli "Pie skaistās, zilās Donavas" orķestra partiju (1963. gads).

Rihards Ādamsons visu savu darba mūžu kopa ar saviem orķestriem piedalījās pilsētas tradīciju pasākumos: valsts svētkos, bērnības, pilngadības, sporta svētkos un mirušo piemiņas dienās.

Rihards Ādamsons visvairāk darba bija ieguldījis Alūksnes bērnu mūzikas skolas izaugsmē. Rihardam Ādamsonam uzsākot darbu Mūzikas skolā 1951. gadā, tur mācījās 39 audzēkņi, 1987. gadā mūzikas skolā bija jau vairāk nekā 300 audzēkņi. Rihards Ādamsons paplašināja materiālo bāzi, ieguva atsevišķas telpas skolai, izveidoja pūšamo instrumentu, kokles un akordeona klases. 1965. gadā Jēkabpilī, 1967. gadā Valkā (starprepublikāniskajā konkursā), 1969. gadā Madonā, 1970. gadā Rīgā Alūksnes bērnu mūzikas skola zonu skatēs skolu kopvērtējumā ieguva pirmās vietas, bet 1975. gadā trešo vietu. Audzēkņi regulāri piedalījās televīzijas konkursos "Ko tu proti?", iegūstot godalgotas vietas un tiesības piedalīties noslēguma koncertos televīzijā. 1967. gadā konkursā "Par labāk noformēto iestādi un sētu" mūzikas skola ieguva Alūksnes pilsētas izpildu komitejas goda rakstu. Daudzi Riharda Ādamsona audzēkņi, kļuvuši par profesionāliem mūziķiem, veiksmīgi darbojās savā profesijā.

1979. gada aprīlī pārpūles rezultātā Rihards Ādamsons smagi saslima. 1980. gadā Rīgā Paula Stradiņa slimnīcā viņam veiksmīgi tika izdarīta sirds operācija. Pēc atlabšanas Rihards Ādamsons turpināja darbu. Viņa darba grāmatiņā bija viens ieraksts 1951. gada 17. augustā, darbu uzsākot, un otrs 1987. gadā, aizejot vecuma pensijā 63 gadu vecumā.

Rihards Ādamsons devās mūžībā 1998. gadā 6. martā un tika apbedīts Alūksnes Lielajos kapos, 1. vārtos, pa kreisi no akas. Kapa vietā uzstādīta tēlnieka, bijušā mūzikas skolas audzēkņa Aināra Zelča darināts piemineklis.

Ar pirmo darba dienu Rihards Ādamsons savu darbu Alūksnē sāka droši, zinoši, pārliecinoši, cilvēcīgi un sevi nesaudzējot ne brīdi, ne mirkli, sevi atdodot mūzikai, Alūksnes pilsētas un rajona kultūras izaugsmei, Alūksnes vārdu darot zināmu visā Latvijā un ari ārpus tās robežām — Igaunijā, Lietuvā, Krievijā.