Pētnieciskais darbs

Jau iepriekšējās rubrikās stāstīts, ka saskaņā ar Alūksnes pilsētas domes 1929. gada 14. maija lēmumu Helēnas iela tika pārdēvēta par Valmieras pulka ielu par godu 1. Valmieras kājnieku pulkam, kas 1919. gadā atbrīvoja Alūksni no lieliniekiem. Savukārt padomju periodā tā pārdēvēta par Komjaunatnes ielu. 

Ēka Brīvības ielā 20 savulaik zināma kā Arvīda Vosvenieka māja. Tā celta tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā ar mērķi ierīkot viesnīcu un cerot piesaistīt ceļotājs, kas Alūksnē ieradušie ar bānīti. 

Šomēnes stāsts par trimdā dzīvojošo mākslinieku Ojāru Šteineru. Visu savu dzīvi Ojārs Šteiners ir domājis par dzimto pilsētu – Alūksni. Zīmīgi, ka mākslinieka jubilejas mēnesī Alūksnes novada muzejā tika atklāta abstraktā ekspresionisma gleznu izstāde “Ojārs un Silvija. Atgriešanās”, kas ir kā atgriešanās dzimtajā vietā.

Aprīļa mēnesī stāsts par novadnieku  dzejnieku un rakstnieku Aleksandru Pelēci.  Viņa dzīves laikā izdoti astoņi dzejoļi krājumi, pēc nāves -  vēl četri. Lielākajā daļā dzejoļu jūtami paša autora  dvēseles pārdzīvojumi, kas  bieži vien pausti caur dabas tēliem. Dzejoļos atspoguļojas arī Latvijas vēstures un kultūrvēstures notikumi un tradīcijas. A. Pelēcis rakstījis arī īsprozu, kas apkopota piecās grāmatās. Viņš tiek uzskatīts par Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” tradīcijas turpinātāju, īpaši darbos “Alūksnes grāmata” (1984) un “Puisiska dvēsele” (1990), kurās stāstījis par savu bērnību un jaunību.

Stāsts par Alfredu Dāvidu – leģionāru, politiski represēto kluba “Sarma” dibinātāju,  pedagogu, daudzu publikāciju autoru.  

Ēka Vējakalna ielā 5 savulaik zināma kā Rēdmaņu dzīvojamā māja. Aleksandrs Rēdmanis dzimis 1889. gadā, viņa sieva Emīlija Johanna Mazais dzimusi 1899. gadā. 

Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. 

Šomēnes stāsts par Latvijas armijas štāba priekšnieku, ģenerāli Aleksandru Kalēju. Kāds A. Kalēja laikabiedrs savulaik teicis: “Armijas štābā viņš ar savām darba spējām un rakstura pozitīvajām īpašībām ieguva visas armijas virsnieku nedalītas simpātijas un cieņu".

Dzīvojamā māja Rijukalna ielā 3 celta 1930. gados un savulaik piederēja pulksteņmeistaram Oto Andersonam.

Šomēnes pieminam novadnieku, medicīnas zinātņu doktoru, profesoru, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta nodaļas vadītāju Eduardu Žeiduru. Viņa šūpulis kārts 1918. gada 28. janvārī Valkas apriņķa Alūksnes pagasta “Kauliņu” mājās.

Ēka Ošu ielā 10b (tolaik tās adrese bijusi Pils iela 10b) būvēta 1930. gados un savulaik zināma kā Augusta Zila dzīvojamā māja. 

Šomēnes stāsts par fotogrāfu Eduardu Zariņu, kurš bija iecienīts fotogrāfs ne vien Alūksnē, bet arī tuvākā un tālākā apkārtnē. Laucinieki bieži aicināja fotogrāfu uz mājām, lai dokumentētu jaunceļamās mājas spāru svētkus un apkūlības - gada darbu noslēgumu. Viņš fotografēja arī kāzas, kristības, bēres, skolu izlaidumus. Ļoti daudz- portretus.