Pētnieciskais darbs

Stāsts par Alfredu Dāvidu – leģionāru, politiski represēto kluba “Sarma” dibinātāju,  pedagogu, daudzu publikāciju autoru.  

Ēka Vējakalna ielā 5 savulaik zināma kā Rēdmaņu dzīvojamā māja. Aleksandrs Rēdmanis dzimis 1889. gadā, viņa sieva Emīlija Johanna Mazais dzimusi 1899. gadā. 

Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. 

Šomēnes stāsts par Latvijas armijas štāba priekšnieku, ģenerāli Aleksandru Kalēju. Kāds A. Kalēja laikabiedrs savulaik teicis: “Armijas štābā viņš ar savām darba spējām un rakstura pozitīvajām īpašībām ieguva visas armijas virsnieku nedalītas simpātijas un cieņu".

Dzīvojamā māja Rijukalna ielā 3 celta 1930. gados un savulaik piederēja pulksteņmeistaram Oto Andersonam.

Šomēnes pieminam novadnieku, medicīnas zinātņu doktoru, profesoru, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta nodaļas vadītāju Eduardu Žeiduru. Viņa šūpulis kārts 1918. gada 28. janvārī Valkas apriņķa Alūksnes pagasta “Kauliņu” mājās.

Ēka Ošu ielā 10b (tolaik tās adrese bijusi Pils iela 10b) būvēta 1930. gados un savulaik zināma kā Augusta Zila dzīvojamā māja. 

Šomēnes stāsts par fotogrāfu Eduardu Zariņu, kurš bija iecienīts fotogrāfs ne vien Alūksnē, bet arī tuvākā un tālākā apkārtnē. Laucinieki bieži aicināja fotogrāfu uz mājām, lai dokumentētu jaunceļamās mājas spāru svētkus un apkūlības - gada darbu noslēgumu. Viņš fotografēja arī kāzas, kristības, bēres, skolu izlaidumus. Ļoti daudz- portretus. 

Ēka Tālavas ielā 11 zināma kā Kārļa Gailīša ģimenes dzīvojamā māja. 

Lāčplēša dienā godinām mūsu novadnieku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Aleksandru Ķesteri, kurš apbalvots par 1919. gada cīņu pie Dundagas, Cīrulīšu kalnos. Vēlāk bijis kaprālis 7. Siguldas kājnieku pulkā, kur pakāpeniski paaugstināts par virsnieka vietnieku.

1927. gadā izdotajā “Valdības Vēstneša” namīpašnieku sarakstā norādīts, ka gruntsgabals uz Marijas (tagad  Blaumaņa ) un Tirgotāju ielas stūra sākotnēji piederējis Andreja Jaunzema mantiniekiem.

Šomēnes stāsts par Robertu Ķelli – aktīvu sabiedrisko darbinieku, nenogurstošu un pašaizliedzīgu pašvaldības departamenta pilsētu nodaļas vadītāju, kurš aktīvi piedalījās arī Alūksnes pilsētas pašvaldības dzīves organizēšanā un sniedza savu artavu pilsētas tiesību iegūšanā.