Vējakalna iela 5. Rēdmaņu un Grīvnieku māja.

Vējakalna iela 5. Rēdmaņu un Grīvnieku māja.
Ēka Vējakalna ielā 5 savulaik zināma kā Rēdmaņu dzīvojamā māja. Aleksandrs Rēdmanis dzimis 1889. gadā, viņa sieva Emīlija Johanna Mazais dzimusi 1899. gadā.
Alūksnes novada muzejā pieejamas viņu meitas Līgas Grīvnieces (dzim. 1924. gadā) atmiņas, kuras ļauj ieskatīties Aleksandra un Emīlijas jaunības dienās. Atmiņās stāstīts, ka viņas tēvam Aleksandram bijuši vēl 2 brāļi. Viens brālis bijis lauksaimnieks. Ar to, laukos dzīvojot, kopā esot muzicējuši. Brālis pratis vijoli, cītaru spēlēt, pats gatavojis cītarus, remontējis vijoles un skaņojis klavieres.

Otrs brālis aizgājis uz Pēterburgu dzīvot, sācis strādāt par grāmatvedi. Aicinājis arī brāļus līdzi, uz ko Aleksandrs arī atsaucies. Pēterburgā Aleksandrs sācis iet kursos un izmācījies par modeļgaldnieku. Sākotnēji nav pratis ne vienu vārdu krieviski, bet, ieraudzījis, ka pasniedzējam latvisks uzvārds, lūdzis, vai nevar paskaidrot latviski. Pasniedzējs noprasījis, vai vēl esot latvieši, un atsaucies vēl kāds bariņš. Tā arods arī apgūts. Aleksandrs sācis strādāt tajā pašā fabrikā, kur viņa brālis, bet vēlāk gan tomēr atgriezies Alūksnē. Pēterburgā apgūtais lieti noderējis turpmākajā dzīvē. Aleksandrs pratis gatavot mēbeles, zārkus, visu no koka mājai nepieciešamo. Mācējis arī klempnerēt un kurpes gatavot. Bet uz pasūtījuma lielākoties - ratu rumbas. Visu viņš veicis ar rokām, nav bijis mašīnu tikai virpas. Taču tā strādājot, maz varējis nopelnīt, tādēļ ap 1938. gadu Aleksandrs aizgājis strādāt galdniecībā pie Vilciņa, kur maksāts 5 lati dienā.

Līgas māte Emīlija Johanna cēlusies no Kurzemes, no Kleinauces. Viņas tēvs bijis muižā par kučieri. Uz Alūksni ģimene pārcēlusies Pirmā pasaules kara laikā. Emīlija mācējusi klavieres spēlēt, pratusi smalkus izšuvumus, aktīvi darbojusies biedrībās, gājusi uz bibliotēku. Emīlija iestājusies darbā pie Toma Metuma. Kad T. Metums braucis uz lauku mājām, tad Emīlija vadījusi veikalu. Līdz laulībām Emīlija Metuma mājā arī dzīvojusi. Tur bijusi arī liela zāle, kurā vietējiem bieži rīkotas viesības. Šajās viesībās Aleksandrs, būdams muzikants, noskatījis sev Emīliju. Taču arī Metums bija noskatījis Emīliju. Kad Emīlija tomēr izvēlējusies Aleksandru, tikusi no Metuma mājas padzīta. Abi apprecējušies ap 1920. gadu.

Sākotnēji jaunā ģimene dzīvoja Marijas ielā 4 (Kraveca mājā), bet tad Aleksandrs iegādājās vienu pūrvietu zemes Vējakalna ielā. Mājas celtniecība sākta ap 1924. gadu. Sākotnēji gan uzcelta tāda kā slietuve, kurai vienā galā dzīvoja paši, bet otrā – gotiņa. Tolaik Vējakalna apkārtnē bija uzcelta tikai viena māja, kas piederēja Auļiem.
Pēc tam, kad Aleksandrs bija uzcēlis dzīvojamo māju, vienā no istabām dzīvojoši paši, otrā tika iekārtota darbnīca, trešajā ienestas stelles, uz kurām tika strādāts dienu un nakti. Auda gan Emīlija, gan Aleksandrs, gan arī Līga un viņas brālis Edmunds. Tā tad arī turpmāk pelnīta maize.
1937. gada 7. oktobra “Malienas Ziņās” Emīlija sludinājumā norādījusi: “Sākot ar 1. oktobri pieņemu vilnas un linu audumus. Strādāju lēti, labi un ātri. Alūksnē, Vējakalna ielā 5, netālu no karavīru mītnēm. E. Rēdmane.”

1957. gadā Līga apprecējās ar Albertu Grīvnieku, pēc gada viņu ģimenē piedzima dēls Alvits. Turpmāk Vējakalna ielā dzīvoja gan Emīlija un Aleksandrs Rēdmaņi, gan arī Grīvnieku ģimene, kurai šī māja palika mantojumā.
Padomju gados Vējakalna ielā 5 ienāca arī īrnieki. Ieraksti mājas grāmatā liecina, ka to bijis paprāvs pulciņš. Viens no īrniekiem -Aleksejs Ivanovs- te ierīkoja savu foto darbnīcu. Alvits atminas, ka uz divpadsmito dzimšanas dienu viņš dāvanā saņēmis no Ivanova pa nelielo naudas summu pārpirkto fotoaparātu FED 2 un kopš tā laika aizrāvies ar fotografēšanu.

Alvits atklāj vēl dažus interesantus faktus par mantoto īpašumus. Tajā pat gadā, kad sākta mājas celtniecība, piedzima viņa mamma Līga. Tad piemājas dārzā iestādīta ābele, kas vēl pagājušajā vasarā nesa bagātīgus augļus. Pie mājas mamma bija iekopusi skaistu puķu dārzu. Tēvs Alberts allaž bijis darbā, bet mamma (lai gan arī strādājusi dārzniecībā) ikdienā turējusi rūpi par māju, saimniecību un mājdzīvniekiem – suni, kaķiem un kaziņām. Fotogrāfijās redzams, ka mājai ilgu laiku bijis skaidu jumts, un tikai padomju gados tas nomainīts uz šīfera.