Jāņkalna iela 17

Tieši pretī Jāņkalniņam, uzkalniņā, redzama paprāva divstāvu māja. Zināms, ka pirmās Latvijas Republikas laikā  īpašums Jāņkalna ielā 17 piederēja Aleksandram Aizpurītim.  

Laikraksts “Zemes Ierīcības Vēstnesis” Nr. 163 vēsta, ka apbūves gabals Aleksandram Aizpurītim piešķirts 1925. gadā. Šo faktu papildina 1993. gadā fiksētās A. Salaka atmiņas, kurās norādīts, ka ēka Jāņkalna ielā 17 piederēja skolas direktoram Aizpurītim. Vēl kāda no “Zemes ierīcības Vēstnešiem” var lasīt, ka gadu vēlāk A. Aizpurītis minēto gruntsgabalu dāvinājis Martai Aizpurīts.

Jāatzīmē, ka 1927. gada namīpašnieku sarakstā adrese vēl nav norādīta,  tātad ēka vēl nebija uzcelta, savukārt 1930. gadā tā jau minēta sludinājuma slejās.  

A. Aizpurītis dzimis 1891. gada 22. martā Saikavas Aleksandrovas pusmuižas “Tanslavās”. Mācījies Preiļu pareizticīgo draudzes skolā, tad Kokneses draudzes skolā un Rīgas Pilsētas reālskolā. 1918. gadā beidzis Tērbatas universitātes fizikas un matemātikas fakultāti.  1919. gadā ievēlēts par matemātikas un dabas zinību skolotāju Alūksnes izglītības biedrības ģimnāzijā,  savukārt  laikā no 1920. līdz 1930. gadam bijis Alūksnes  ģimnāzijas direktors. A. Aizpurītis aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē un dažādās organizācijās. Bijis Alūksnes pilsētas domnieks, pilsētas valdes un vairāku biedrību loceklis, aktīvs esperantists, cieši sadarbojies ar laikrakstu  “Malienas Ziņas”. 

1930. gadā A. Aizpurītis pārcēlies uz Madonu, kur laikā no 1930. līdz 1940. gadam, kā arī vācu okupācijas periodā, strādājis par Madonas ģimnāzijas direktoru. Tūlīt pēc pārcelšanās viņš apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Paralēli direktora amatam mācījis arī matemātiku un kosmogrāfiju.  Līdzīgi kā Alūksnē, arī Madonā A. Aizpurītis aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē. Bijis Madonas aizsargu pulka ķīmiskā dienesta vadītājs, Madonas mazpulka vecākais, Madonas ģimnāzijas 77 Mazpulka vadītājs, kā arī Madonas pilsētas bāru tiesas priekšsēdētājs. 1939. gadā apbalvots ar Aizsargu organizācijas “Nopelnu Krustu”. 

Periodikā slejās par A. Aizpurīša pārcelšanos uz Madonu var lasīt: Par Madonas vidusskolas direktoru iecelts Aleksandrs Aizpurītis. Mūsu līdzstrādniekam vidusskolas jaunais direktors izteicās, ka uz Madonu viņš braucis ne visai labā noskaņojumā, bet jau pirmajās šeit pavadītās dienās viņam mūsu pilsēta iepatikusies. Vislabākos iespaidus viņš mantojis arī no saviem nākošajiem darba biedriem vidusskolas skolotājiem. Aizpurīša kungs pārliecināts, ka visus jautājumus, cik sarežģīti tie arī nebūtu, izdosies laimīgi risināt, ja pie tiem pieies lietderīgi, bez personīgām interesēm. Līdz šim Aizpurīša kungs, būdams Alūksnes izglītības biedrības ģimnāzijas direktors, plaši piedalījies arī turienes sabiedriskā dzīvē. Viņš uzsver, ka sevišķi lauku apstākļos skolotāju pienākums ir rosīgi līdzdarboties sabiedriskās dzīves veidošanā. Jaunais vidusskolas direktors ir arī atturības kustības piekritējs.”

1944. gadā A. Aizpurītis no Latvijas emigrējis, mūža nogali aizvadot Vācijā. Savukārt viņa namā iekārtoti īres dzīvokļi. Līdzīgi kā iepriekšējos periodos, arī mūsdienās ēka pilda dzīvojamās mājas funkcijas.