Pētnieciskais darbs

Septembra mēnesī mūs iedvesmo pirms simtu desmit gadiem dzimusī novadniece, tēlniece Lilija Līce, kuras mākslas darbi joprojām daiļo un papildina Alūksnes ainavisko vidi. Lilijas Līces tēlniecības darbi bija un ir novērtēti ne tikai Alūksnē, bet arī citviet Latvijā. 

Ēka Dārza ielā 23 celta 1911. gadā un savulaik zināma kā galdnieka Aleksandra Pamiljena dzīvojamā māja.

Jaunalūksnes pils jeb Helēnas pils atrodas Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidu krastā. Tā celta 19. gs. beigās  un savulaik piederēja Helēnai Elizabetei fon Fītinghofai. 

Tieši pretī Jāņkalniņam, uzkalniņā, redzama paprāva divstāvu māja. Zināms, ka pirmās Latvijas Republikas laikā  īpašums Jāņkalna ielā 17 piederēja Aleksandram Aizpurītim.  

Augusta mēnesī stāsts par novadnieku rakstnieku, astoņu grāmatu autoru Valentīnu Pelēci (14.08.1908 – 12.11.1999). Viņa darbos izpaužas latviešu zemnieka slavinājums, pavīd dzirkstošs humors, raksturotas malēniešu ļaužu īpatnības un atklātas arī latviešu karavīra gaitas. Rakstnieks Uldis Ģērmanis atzinis, ka “Pelēča spēks ir viņa dzīvajā tiešajā tautas valodā, jaukajā humorā, humānajā attieksmē pret cilvēku dažādajām izdarībām, lakoniski trāpīgajos raksturojumos un viņa patiesīgumā”.

Kristaps Juris Keggi bija izcils ķirurgs ortopēds, Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā. Profesors bija starptautiski atzīts eksperts gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijās, veicot gandrīz 20 000 operāciju. 1995. gadā par ieguldījumu medicīnā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Profesors bija izveidojis un līdzfinansējis Keggi-Kimball un profesora Kristapa Keggi fondu starptautiskai ortopēdiskai izglītībai. Pateicoties šim finansējumam, ASV stažējušies apmēram 300 stipendiāti no Latvijas un citām valstīm. Par godu viņa tēva Jāņa Keggi leģendārajam braucienam ar velosipēdu no Alūksnes līdz Jūrmalai, Kristaps Keggi kopā ar profesoru Viktoru Kalnbērzu 1990. gadu sākumā izveidoja starptautiskās riteņbraukšanas sacensības “Keggi Velo”.

Jūnija mēnesī stāsts par novadnieku, gleznotāju Jāni Selgu, kuru laikabiedri raksturo kā godīgu, talantīgu, savas dzimtās zemes patriotu, viesmīlīgu un sirsnīgu cilvēku.

Ēka Brīvības ielā 10 celta 1927. gadā un savulaik piederēja Marijai (dzimusi Ozoliņa) un Aleksandram Peļņiem. 

Jau iepriekšējās rubrikās stāstīts, ka saskaņā ar Alūksnes pilsētas domes 1929. gada 14. maija lēmumu Helēnas iela tika pārdēvēta par Valmieras pulka ielu par godu 1. Valmieras kājnieku pulkam, kas 1919. gadā atbrīvoja Alūksni no lieliniekiem. Savukārt padomju periodā tā pārdēvēta par Komjaunatnes ielu. 

Ēka Brīvības ielā 20 savulaik zināma kā Arvīda Vosvenieka māja. Tā celta tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā ar mērķi ierīkot viesnīcu un cerot piesaistīt ceļotājs, kas Alūksnē ieradušie ar bānīti. 

Šomēnes stāsts par trimdā dzīvojošo mākslinieku Ojāru Šteineru. Visu savu dzīvi Ojārs Šteiners ir domājis par dzimto pilsētu – Alūksni. Zīmīgi, ka mākslinieka jubilejas mēnesī Alūksnes novada muzejā tika atklāta abstraktā ekspresionisma gleznu izstāde “Ojārs un Silvija. Atgriešanās”, kas ir kā atgriešanās dzimtajā vietā.

Aprīļa mēnesī stāsts par novadnieku  dzejnieku un rakstnieku Aleksandru Pelēci.  Viņa dzīves laikā izdoti astoņi dzejoļi krājumi, pēc nāves -  vēl četri. Lielākajā daļā dzejoļu jūtami paša autora  dvēseles pārdzīvojumi, kas  bieži vien pausti caur dabas tēliem. Dzejoļos atspoguļojas arī Latvijas vēstures un kultūrvēstures notikumi un tradīcijas. A. Pelēcis rakstījis arī īsprozu, kas apkopota piecās grāmatās. Viņš tiek uzskatīts par Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” tradīcijas turpinātāju, īpaši darbos “Alūksnes grāmata” (1984) un “Puisiska dvēsele” (1990), kurās stāstījis par savu bērnību un jaunību.