Brīvības iela 20

Brīvības iela 20. Arvīda Vosvenieka māja.

Ēka Brīvības ielā 20 savulaik zināma kā Arvīda Vosvenieka māja. Tā celta tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā ar mērķi ierīkot viesnīcu un cerot piesaistīt ceļotājs, kas Alūksnē ieradušie ar bānīti. “Ērtākā atpūtas vieta ceļotājiem -“Stacijas viesnīca,” tā var lasīt 1929. gada 29. augustā laikrakstā “Malienas Ziņas” ievietotajā sludinājumā. 1920. gadu beigās Brīvības ielā 20 atvērts arī “II šķiras Vosvenieka traktieris”. Jāteic, ka A. Vosveniekam bizness tomēr nav gājis no rokas, acīmredzot tādēļ, ka ceļotāji labprātāk izvēlējušies apmesties rosīgās pilsētas centrā nevis nomaļajā Brīvības ielā. 1920. gadu beigās presē arvien biežāk ievietoti A. Vosvenieka sludinājumi ar norādēm, ka tiek izrentēta vai pārdota māja ar zemi, traktieri un kiosku pie stacijas. Reklāmslejās var lasīt, ka ēka ar 5 istabām derīga arī tējnīcai. A. Vosvenieks piedāvāja iespēju izrentēt viesnīcu visu vai arī pa daļām: “Bijusī viesnīca pie stacijas ar pagrabiem un šķūni izrentējama visa jeb pa daļām, viesnīcas, pansionāta vai smagāku mantu lielnoliktavu ierīkošanai. Pieprasīt namīpašniekam Alūksnē, Pr. Čakstes ielā 8,” tā vēsta 1929. gada 12. decembra sludinājums laikrakstā “Malienas Ziņas”.

Pircējs tomēr atradās, namīpašums Brīvības lielā 20 nonāca Arnolda Eizenšmidta pārvaldībā. Alūksnes novada muzejā pieejamas viņa dēla Oļģerta atmiņas, kuras fiksētas 1991. gadā. Tajās norādīts, ka “tēvam piederējusi māja pie stacijas, kuru viņš iegādājies no Vosvenieka, jo tas bijis spiests pārdot. Vosvenieks esot nonācis finansiālās grūtībās un pēc tam vispār no Alūksnes aizbraucis”.

Arnolds Eizenšmidts tolaik bija rosīgs uzņēmējs, viņam piederēja tirgotava Pils ielā 56, kurā varēja iegādāties auto, velo, radio un to piederumus. Vēl jāatzīmē, ka A. Eizenšmidts 1930. gadu sākumā bija pirmā un ļoti saturīgā tūrisma ceļveža “Vadonis pa Alūksni” sastādītājs un izdevējs. Viņš bija arī viens no retajiem, kuram Pirmās Latvijas Republikas laikā bija atļauts 2 reizes dienā uzturēt auto satiksmi starp Alūksnes staciju un pilsētu. 1941. gadā 12. augustā viņš iecelts arī par pilsētas vecāko.

Padomju gadi ieviesa savus pārkārtojumus. Zināms, ka namīpašums nacionalizēts, 1940-to gadu otrajā pusē ēkā atvērts Alūksnes apriņķa siena sagādes punkta kantoris, ēka izmantota arī kā arī kā dzīvojamā māja. 1990. gadu sākumā tā denacionalizēta un arī turpmāko periodu kalpoja kā dzīvojamā māja.