Jaunalūksnes pils /Helēnas pils/

Jaunalūksnes pils /Helēnas pils/.

Jaunalūksnes pils jeb Helēnas pils atrodas Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidu krastā. Tā celta 19. gs. beigās  un savulaik piederēja Helēnai Elizabetei fon Fītinghofai. Pils fasādes apdarē izmantoti gan klasicisma, gan arī renesanses elementi.

Helēna un viņas vīrs Arnolds Bernhards fon Fītinghofs bija Alūksnes muižas pēdējie īpašnieki. Gleznainā Alūksne bija miera, harmonijas un atpūtas vieta ne tikai Helēnai un Arnoldam, viņu dēliem- Arnoldam Aleksandram un Kurtam, bet arī vecvecākiem- Helēnai Dorotejai un Arnoldam Juliusam no Valtenburgas muižas. Nostāsti vēsta, tieši Arnolds Juliuss savai vedeklai Helēnai šo pili dāvājis kā vasaras atpūtas vietu.

Helēna un Arnolds  fon Fītinghofi no Alūksnes aizbrauca 1918. gadā. Viņu mazdēls Joahims Roberts fon Fītinghofs atmiņās norādījis, ka Latvijas Republikas laikā Helēna un Arnolds uzturējās Rīgā, bet 1939. gada nogalē pārcēlās uz dzīvi Vācijā.

“Labi atceros savu vecmāmiņu Helēnu, kas 1945. gadā pēkšņi parādījās Minhenē pie saviem abiem mazbērniem. Prātā palikusi aina - māte ar abiem bērniem vienā istabā, bez krāsns un bez nekā, pēkšņi atveras durvis un tajās stāv omīte no Rīgas - kaut kas pārsteidzošāks dzīvē, man šķiet, diez vai ir iespējams! (Omīte dzimusi pagājušajā gadsimtā, dejojusi cara galmā un patiešām piedzīvojusi visu šo sabrukumu, šis pārmaiņas, zaudējusi savus dēlus.) Šī sieviete ierodas sabombardētajā Minhenē pie diviem maziem mazbērniem,” tā atmiņās par savu dzimtu vēstījis Joahims Roberts fon Fītinghofs.

Alūksnes muzeja pētniecības materiālos norādīts, Pirmās Latvijas Republikas laikā Jaunalūksnes pili savā īpašumā ieguva Alūksnes pareizticīgo draudze. Savukārt pēc 7. Siguldas kājnieku pulka dislocēšanas Alūksnē, pilī tika iekārtotas kazarmas, kurās mitinājās instruktoru rota. Instruktori nodrošināja noteiktajiem standartiem atbilstošu kareivju un instruktoru apmācību, sagatavošanu un vadību vai arī nozīmētas aktivitātes garnizonā. 1920.-30. gadu fotogrāfijās var vērot, ka instruktoru rotas kareivji kazarmu apkārtnē veic dažādus spēka, ātruma, lokanības, izturības un cīņas vingrinājumus. No instruktoru rotas nokomplektēta arī futbola komanda. 

Padomju periodā pilī sāka saimniekot Alūksnes Mežrūpniecības saimniecība. 1972. gada laikraksta “Cīņa” 75. numurā var lasīt, ka mežrūpniecības gādībā atstāts arī pilij pieguļošais parks: “Alūksnes ezera krastā, ap Jaunalūksnes pili, plešas lielais mežrūpniecības saimniecības parks. Parka rekonstrukcijas projektu izstrādājuši Latvijas aerofoto mežu ierīcības kantora darbinieki- arhitektes Anna Deičmane un leva Miķelsone. Grupas vadītājs Pauls Nulle stāsta: Plašajā parkā, kura teritorija aizņem 10 hektāru, vairāku kilometru garumā palielināsies pastaigu celiņu tikls, novietos ērtus soliņus. Ezera krastā labprāt atpūšas tūristi. Tāpēc labiekārtojumi paredzēti visā krastmalas kompleksā. Ūdens sporta rīcībā būs plaša laivu stacija.” 

Šobrīd Jaunalūksnes pilī mājo Alūksnes mežniecība.