Alūksne. Toreiz un tagad.

20. gadsimta 20.–30. gados gruntsgabali Tālavas ielā 3 un 5 piederēja uzņēmējam Jēkabam Sīlim. 

1920.–30. gados ēka Pils ielā 54 bija zināma kā Augusta Loita māja. Tā būvēta laikā no 1925. līdz 1927. gadam, bet pirms tam tās vietā atradās Loitu iepriekšējā māja. 

Pils iela 60. Bremzes māja.

1920. gadu Alūksnes namīpašnieku sarakstā ēka Pils ielā 60 norādīta kā Bremzes (Broemzes) māja. 20.–30. gados namā atradās namīpašnieka viesnīca, kā arī veikals, kurā tirgoti trauki, manufaktūra, galantērija, celtniecības materiāli, tabaka, krāsas, sēklas un citas preces. 

Lielā Ezera iela 26. Alūksnes pilsētas sākumskola.

1934. gada 12. septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Alūksnes pilsētas Glika pamatskolas projekts, bet ēkas pamatakmens ielikts 1937. gadā. 

Kanaviņu iela 14. Alūksnes novada vidusskola.

Skolas Kanaviņu ielā 14 pirmsākumi meklējami 1871. gadā, kad tika dibināta Alūksnes pagasta Paideru skola. 20. gadsimta 30. gados, kad vecā skolas ēka savu mūžu bija nokalpojusi, pieņemts lēmums celt jaunu – Kanaviņu kalnā. Būvniecības darbi sākti 1937. gadā uz zemes, ko atdāvināja saimnieks Eižens Lejasisaks. 1939. gada rudenī jaunuzceltā skola vēra savas durvis skolēniem.

Glika iela 10. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju var uzskatīt par 1683. gadā Ernsta Glika dibinātās latviešu zemnieku bērnu skolas mantinieci, bet pēc būtības ģimnāzija tuvāk atbilst 1910. gadā atklātajai II pakāpes proģimnāzijai Ojāra Vācieša ielā 2a, tādēļ par skolas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1910. gads. Kopš dibināšanas pirmsākumiem skola piedzīvojusi dažādas reformas, nosaukumu maiņas, atrašanās vietas, līdz savu pastāvīgo mājvietu rada Glika ielā 10.

Helēnas iela 27. Augstākā tautskola.

20. gadsimta sākumā latviešos auga neapmierinātība pret ministrijas skolām, arī valdību to darbība neapmierināja, tāpēc Latvijā sāka dibināt tā sauktās “kroņu skolas” ar krievu tautības skolotājiem. Viena no šādām skolām, valdības četrklasīgā augstākā tautskola, 1912. gadā 4. novembrī tika atvērta Alūksnē, Helēnas ielā 27. Fotogrāfijas liecina, ka 1920.- 30. gados ēkā atradās 7. Siguldas kājnieku pulka ambulance. Savukārt vēlāk, kā vēsta 1940. gadu periodika- Valkas apriņķa II iecirkņa nodokļu inspekcija. Padomju periodā ēkā iekārtoti dzīvokļi. Šobrīd ēka ir privātīpašums, kurā atrodas ģimenes ārsta prakse. 

Pils iela 42. Meldera māja.

1927. gada Alūksnes namīpašnieku sarakstā ēka Pils ielā 42 norādīta kā Meldera māja. A. Melders bija zvejnieks un tirgotājs. Astoņpadsmit gadus viņš rentēja Alūksnes ezeru par 3000 latiem gadā, bija labs ezera pārzinātājs, saudzētājs un apsaimniekotājs, kurš rūpējās par zivju krājumu atjaunošanu un darba nodrošināšanu ezera apkārtnē dzīvojošajiem zvejniekiem. Meldera mājas kreisajā spārnā, skatoties no Pils ielas puses, tika ierīkota arī tirgotava, kurā varēja iegādāties svaigas un žāvētas zivis, kā arī vēžus. Nozvejotos repšus A. Melders tirgoja ne tikai Alūksnē, bet arī Rīgā.

1988. gadā, sakarā ar ielas pārbūvi un blakus esošo jauno piecstāvu māju uzcelšanu, māja atradās bedrē. Pavasaros ūdens nāca priekšnamā.”

Līdz mūsdienām ēka vairs nav saglabājusies, tā nojaukta 2000. gados.

Koka baznīca Kanceles kalniņā.

1342. gadā Livonijas ordeņa celtajā pilī ierīkota pirmā kapela, kur sludināta kristīgā ticība. Vēlāk uzcelta koka baznīca, kas nodedzināta 1627. gadā. Jauns pastāvīgs dievnams Alūksnē uzcelts 1673. gadā. Lai pasargātos no ugunsgrēku briesmām, tas būvēts mācītājmuižai tuvumā esošajā Kanceles kalniņā.

1702. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, baznīca nodega. Vietā, kur senāk atradās baznīcas kancele, uzstādīta granīta piemiņas zīme, no tā pakalns ieguva nosaukumu- Kanceles kalniņš.

Pils iela 19- Metuma māja.

Muzeja objektu kartotēkā atrodama informācija, ka 20. gadsimta sākumā un 1920.- 30. gados īpašums Pils ielā 19 piederēja Alūksnes uzņēmējam un audumu krāsotājam Tomam Metumam. Tā laika fotogrāfijas liecina, ka uz gruntsgabala atradās koka guļbūves dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. 20. gadsimta sākumā T. Metums ēkā ierīkoja krāsotavu, austuvi. vēlāk arī vadmalas velšanas, presēšanas un šķērēšanas iekārtas. 

1940. gada 5. jūlijā māja nodega lielajā ugunsgrēkā. Šobrīd vietā, kura kādreiz bija māja, atrodas autostāvlaukums.

Jāņkalna iela 8- Kesners un Bremzes dzīvojamā māja.

Ēka Jāņkalna ielā 8 celta 19. gadsimta beigās un zināma kā Kesners un Bremzes (Broemzes) dzīvojamā māja. Līdz 1927. gadam šī gruntsgabala adrese bija Riņķa iela 12, taču sakarā ar jaunu apbūves apgabalu iemērīšanu un jaunās māju numerācijas ieviešanu, tā pārdēvēta par Jāņkalna ielu 8. Periodikā norādīts, ka tolaik adresē deklarētas Klāra Kesners un Elvīra Bremze. Atsevišķas telpas namā izīrētas arī uzņēmēju vajadzībām. Piemēram, ēkā atradās Dr. A. Ploriņa kabinets, kā arī A. Londes audēja un krāsotāja darbnīca. 

Padomju periodā īpašumu nacionalizēja, turpmākajā periodā ēkā mājoja Latvijas nedzirdīgo biedrības Alūksnes pirmorganizācija, bet mūsdienās tā kalpo kā daudzdzīvokļu māja. Šobrīd ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2691).

Foto:

Jāņklana iela 8, 1929. gads (Alūksnes muzejs, DK20200610.009)

Jāņkalna iela 8, 2020. gads (Jānis Teters)

Ošu iela 5- Šloskrogs.

Ēka Ošu ielā 5 zināma kā Pilskrogs jeb Šloskrogs (tulkojumā no vācu val. schloss – pils), un tā būvniecība datēta ar 19. gadsimta sākumu. Jāatzīmē, ka krogs šajā vietā bija fiksēts jau 17. gadsimta zviedru ceļu kartē. Kroga priekšā saglabājies lielceļa Rīga– Sanktpēterburga bruģa fragments. Sākotnēji ēka celta no koka, bet 19. gadsimta sākumā pārbūvēta par mūra. 1920. gadu sākumā (kamēr nebija uzceltas kazarmas) krogā bija izvietots 7. Siguldas kājnieku pulka orķestris, 1920. gadu beigās – slimnīca, savukārt 1931. gadā Alūksnes pilsētas valde nolēma veco kroga ēku pārbūvēt par nespējnieku patversmi. 1931. gada 12. novembra laikrakstā “Malienas Ziņas” var lasīt: “Alūksnes nespējniekiem patversmes izbūves darbi Pilskrogā (Šloskrogā) rosīgi rit uz priekšu. Pārbūves plānu, saglabājot ēkas arhitektūru, izstrādājis inženieris Čaule, būvdarbus izved uzņēmējs Vilciņš. Visas būves izdevumi aprēķināti uz 20 000 Ls. Pilskrogā ērti varēs novietoties līdz 100 nespējniekiem.”

Pēckara periodā iestāde tika pārdēvēta par Alūksnes invalīdu namu, bet ar 1963. gada oktobri par Alūksnes pansionātu. Mūsdienās ēka zināma kā Alūksnes novada pašvaldības Sociālās aprūpes centrs “Alūksne”.

Nozīmīgi, ka ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2698).

Foto:

Ošu iela 5, Pilskrogs, 1900. gadi (ANM 11904)

Ošu iela 5, 2020. gads (Foto: Vilnis Blūms)