Alūksne. Toreiz un tagad.

Jauna rubrika "Alūksne. Toreiz un tagad", kurā piedāvāsim ieskatīties un tuvāk iepazīt pilsētas ielas, ēkas, objektus un to vēsturi. 

Pils iela 60 24.09.2021 Pils iela 60

Pils iela 60. Bremzes māja.

1920. gadu Alūksnes namīpašnieku sarakstā ēka Pils ielā 60 norādīta kā Bremzes (Broemzes) māja. 20.–30. gados namā atradās namīpašnieka viesnīca, kā arī veikals, kurā tirgoti trauki, manufaktūra, galantērija, celtniecības materiāli, tabaka, krāsas, sēklas un citas preces. 

Vairāk
Lielā Ezera iela 26 01.09.2021 Lielā Ezera iela 26

Lielā Ezera iela 26. Alūksnes pilsētas sākumskola.

1934. gada 12. septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Alūksnes pilsētas Glika pamatskolas projekts, bet ēkas pamatakmens ielikts 1937. gadā. 

Vairāk
Kanaviņu iela 14 01.09.2021 Kanaviņu iela 14

Kanaviņu iela 14. Alūksnes novada vidusskola.

Skolas Kanaviņu ielā 14 pirmsākumi meklējami 1871. gadā, kad tika dibināta Alūksnes pagasta Paideru skola. 20. gadsimta 30. gados, kad vecā skolas ēka savu mūžu bija nokalpojusi, pieņemts lēmums celt jaunu – Kanaviņu kalnā. Būvniecības darbi sākti 1937. gadā uz zemes, ko atdāvināja saimnieks Eižens Lejasisaks. 1939. gada rudenī jaunuzceltā skola vēra savas durvis skolēniem.

Vairāk
Glika iela 10 01.09.2021 Glika iela 10

Glika iela 10. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju var uzskatīt par 1683. gadā Ernsta Glika dibinātās latviešu zemnieku bērnu skolas mantinieci, bet pēc būtības ģimnāzija tuvāk atbilst 1910. gadā atklātajai II pakāpes proģimnāzijai Ojāra Vācieša ielā 2a, tādēļ par skolas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1910. gads. Kopš dibināšanas pirmsākumiem skola piedzīvojusi dažādas reformas, nosaukumu maiņas, atrašanās vietas, līdz savu pastāvīgo mājvietu rada Glika ielā 10.

Vairāk
Helēnas iela 27 23.07.2021 Helēnas iela 27

Helēnas iela 27. Augstākā tautskola.

20. gadsimta sākumā latviešos auga neapmierinātība pret ministrijas skolām, arī valdību to darbība neapmierināja, tāpēc Latvijā sāka dibināt tā sauktās “kroņu skolas” ar krievu tautības skolotājiem. Viena no šādām skolām, valdības četrklasīgā augstākā tautskola, 1912. gadā 4. novembrī tika atvērta Alūksnē, Helēnas ielā 27. Fotogrāfijas liecina, ka 1920.- 30. gados ēkā atradās 7. Siguldas kājnieku pulka ambulance. Savukārt vēlāk, kā vēsta 1940. gadu periodika- Valkas apriņķa II iecirkņa nodokļu inspekcija. Padomju periodā ēkā iekārtoti dzīvokļi. Šobrīd ēka ir privātīpašums, kurā atrodas ģimenes ārsta prakse. 

Vairāk
Pils iela 42 30.06.2021 Pils iela 42

Pils iela 42. Meldera māja.

1927. gada Alūksnes namīpašnieku sarakstā ēka Pils ielā 42 norādīta kā Meldera māja. A. Melders bija zvejnieks un tirgotājs. Astoņpadsmit gadus viņš rentēja Alūksnes ezeru par 3000 latiem gadā, bija labs ezera pārzinātājs, saudzētājs un apsaimniekotājs, kurš rūpējās par zivju krājumu atjaunošanu un darba nodrošināšanu ezera apkārtnē dzīvojošajiem zvejniekiem. Meldera mājas kreisajā spārnā, skatoties no Pils ielas puses, tika ierīkota arī tirgotava, kurā varēja iegādāties svaigas un žāvētas zivis, kā arī vēžus. Nozvejotos repšus A. Melders tirgoja ne tikai Alūksnē, bet arī Rīgā.

1988. gadā, sakarā ar ielas pārbūvi un blakus esošo jauno piecstāvu māju uzcelšanu, māja atradās bedrē. Pavasaros ūdens nāca priekšnamā.”

Līdz mūsdienām ēka vairs nav saglabājusies, tā nojaukta 2000. gados.

 

Vairāk
Koka baznīca Kanceles kalniņā 28.05.2021 Koka baznīca Kanceles kalniņā

Koka baznīca Kanceles kalniņā.

1342. gadā Livonijas ordeņa celtajā pilī ierīkota pirmā kapela, kur sludināta kristīgā ticība. Vēlāk uzcelta koka baznīca, kas nodedzināta 1627. gadā. Jauns pastāvīgs dievnams Alūksnē uzcelts 1673. gadā. Lai pasargātos no ugunsgrēku briesmām, tas būvēts mācītājmuižai tuvumā esošajā Kanceles kalniņā.

1702. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, baznīca nodega. Vietā, kur senāk atradās baznīcas kancele, uzstādīta granīta piemiņas zīme, no tā pakalns ieguva nosaukumu- Kanceles kalniņš.

Vairāk
Pils iela 19 27.04.2021 Pils iela 19

Pils iela 19- Metuma māja.

Muzeja objektu kartotēkā atrodama informācija, ka 20. gadsimta sākumā un 1920.- 30. gados īpašums Pils ielā 19 piederēja Alūksnes uzņēmējam un audumu krāsotājam Tomam Metumam. Tā laika fotogrāfijas liecina, ka uz gruntsgabala atradās koka guļbūves dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. 20. gadsimta sākumā T. Metums ēkā ierīkoja krāsotavu, austuvi. vēlāk arī vadmalas velšanas, presēšanas un šķērēšanas iekārtas. 

  1. gada 5. jūlijā māja nodega lielajā ugunsgrēkā. Šobrīd vietā, kura kādreiz bija māja, atrodas autostāvlaukums.

 

Vairāk
Jāņkalna iela 8 26.03.2021 Jāņkalna iela 8

Jāņkalna iela 8- Kesners un Bremzes dzīvojamā māja.

Ēka Jāņkalna ielā 8 celta 19. gadsimta beigās un zināma kā Kesners un Bremzes (Broemzes) dzīvojamā māja. Līdz 1927. gadam šī gruntsgabala adrese bija Riņķa iela 12, taču sakarā ar jaunu apbūves apgabalu iemērīšanu un jaunās māju numerācijas ieviešanu, tā pārdēvēta par Jāņkalna ielu 8. Periodikā norādīts, ka tolaik adresē deklarētas Klāra Kesners un Elvīra Bremze. Atsevišķas telpas namā izīrētas arī uzņēmēju vajadzībām. Piemēram, ēkā atradās Dr. A. Ploriņa kabinets, kā arī A. Londes audēja un krāsotāja darbnīca. 

Padomju periodā īpašumu nacionalizēja, turpmākajā periodā ēkā mājoja Latvijas nedzirdīgo biedrības Alūksnes pirmorganizācija, bet mūsdienās tā kalpo kā daudzdzīvokļu māja. Šobrīd ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2691).

Foto:

Jāņklana iela 8, 1929. gads (Alūksnes muzejs, DK20200610.009)

Jāņkalna iela 8, 2020. gads (Jānis Teters)

Vairāk
Ošu iela 5 26.02.2021 Ošu iela 5

Ošu iela 5- Šloskrogs.

Ēka Ošu ielā 5 zināma kā Pilskrogs jeb Šloskrogs (tulkojumā no vācu val. schloss – pils), un tā būvniecība datēta ar 19. gadsimta sākumu. Jāatzīmē, ka krogs šajā vietā bija fiksēts jau 17. gadsimta zviedru ceļu kartē. Kroga priekšā saglabājies lielceļa Rīga– Sanktpēterburga bruģa fragments. Sākotnēji ēka celta no koka, bet 19. gadsimta sākumā pārbūvēta par mūra. 1920. gadu sākumā (kamēr nebija uzceltas kazarmas) krogā bija izvietots 7. Siguldas kājnieku pulka orķestris, 1920. gadu beigās – slimnīca, savukārt 1931. gadā Alūksnes pilsētas valde nolēma veco kroga ēku pārbūvēt par nespējnieku patversmi. 1931. gada 12. novembra laikrakstā “Malienas Ziņas” var lasīt: “Alūksnes nespējniekiem patversmes izbūves darbi Pilskrogā (Šloskrogā) rosīgi rit uz priekšu. Pārbūves plānu, saglabājot ēkas arhitektūru, izstrādājis inženieris Čaule, būvdarbus izved uzņēmējs Vilciņš. Visas būves izdevumi aprēķināti uz 20 000 Ls. Pilskrogā ērti varēs novietoties līdz 100 nespējniekiem.”

Pēckara periodā iestāde tika pārdēvēta par Alūksnes invalīdu namu, bet ar 1963. gada oktobri par Alūksnes pansionātu. Mūsdienās ēka zināma kā Alūksnes novada pašvaldības Sociālās aprūpes centrs “Alūksne”.

Nozīmīgi, ka ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2698).

Foto:

Ošu iela 5, Pilskrogs, 1900. gadi (ANM 11904)

Ošu iela 5, 2020. gads (Foto: Vilnis Blūms)

Vairāk
Pils iela 27 a 22.01.2021 Pils iela 27 a

Pils iela 27a- Pastalnieka māja.

Muzeja objektu kartotēkā norādīts, ka ēka Pils ielā 27a celta 1931. gadā un piederēja Reinim Pastalniekam – Alūksnes grāmatu tirgotājam, kurš pirms tam bija atvēris savu tirgotavu un tipogrāfiju Grosmaņa mājā – Pils ielā 23. 1926. gada novembrī pilsētas domes sēdē tika nolemts, ka R. Pastalnieks var pārcelt “Malienas Ziņas” drukātavu uz Marijas ielu 5, kur viņš ierīkoja elektrisko grāmatu spiestuvi un galdniecību.

1932. gadā veikala un tipogrāfijas iekārtas R. Pastalnieks pārcēla uz jaunuzcelto māju Pils ielā 27a, kur turpināja līdzšinējo darbu – iespieda laikrakstus “Malienas Ziņas”, “Gulbenes Ziņas”, “Smiltenes ziņas”, “Alūksnes Draudzes Vēstnesis”, kā arī dažādas brošūras un kalendārus. Laikrakstu “Malienas Ziņas” Pastalnieka mājā izdeva līdz pat 1944. gadam (ar pārtraukumu no 1940. gada jūlija līdz 1941. gada jūlijam). Tipogrāfijas iekārtas kalpoja arī vēlāk – Pils ielas 27 izdevniecībā. 

Periodikas sludinājumos var lasīt, ka 20. gadsimta 20.– 30. gados īpašums iznomāts arī citiem uzņēmējiem. Šajā periodā nama 1. stāvā atvērta M. Zībiņa konditoreja, Dekšņa piena produktu, K. Ozoliņa patafonu un velosipēdu detaļu, J. Dravnieka puķu un sēklu tirgotavas, O. Zuša radio, elektropreču, velosipēdu, B. Fēla kungu, dāmu, bērnu gatavu apģērbu, J. Grīviņa apavu veikali, N. Priedīša radio veikals un remontdarbnīca, S. Cimermanes, M. Pauderes frizētavas. 1940. gadu 1. pusē – A. Maksima foto salons, V. Mazuļa kalēja darbnīca, kā arī Alūksnes amatnieku biedrība un amatnieku kopdarbības sabiedrība. Padomju gados ēka nacionalizēta, tās pagrabstāvā tika iekārtota mehāniskā darbnīca, kā arī augļūdens tirgotava, bet otrajā stāvā – dzīvokļi. Padomju periodā ilgu laiku (līdz 1972. gadam) ēkas 1. stāvā atradās grāmatnīca, kā arī elektrotehnikas remontdarbnīca.

Arī laika posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēkā viens otru nomainīja dažādi veikali. Pagrabstāvā – sporta un zvejas preču veikals, 1. stāvā – pārtikas veikali, šobrīd – aptieka un spēļu zāle, savukārt augšējos stāvos – dzīvokļi.

Vēl jāatzīmē, ka šobrīd ēkai ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss (aizsardzības numurs 2703).

Foto:
Pils iela 27 a, 1930. gadi (fotokopija)
Pils iela 27 a, 2020. gads (Foto: Māris Fausts)
Vairāk
Lielā Ezera iela 11 10.12.2020 Lielā Ezera iela 11
Lielā Ezera iela 11- Hasserta māja.
 
Ēka Lielā Ezera ielā 11 celta 19. gadsimta beigās un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2697). Muzeja objektu kartotēkā pieejama informācija, ka sākotnēji gruntsgabala īpašnieki bija Hasserti, bet vēlāk īpašums pārdots. Šo informāciju apstiprina pirkšanas–pārdošanas līgums, kurā norādīts, ka Natālija Hassert, dzimusi Eisenberg-Vēver, īpašumu pārdod Eduardam Zvejniekam.
20. gadsimta pirmās puses fotogrāfijas liecina, ka tolaik namā uzturējās 1905. gada revolūcijas soda ekspedīcijas dalībnieki, savukārt 1918. gadā ķirurgs Pāvils Mucenieks šajā ēkā izveidoja pirmo maksas slimnīcu Alūksnē ar desmit pacientu vietām. Turpmākajā periodā, līdz 1920. gadu beigām, nams Lielā Ezera ielā 11 tika izīrēts uzņēmēju vajadzībām. 1928. gada 2. augusta laikrakstā “Malienas Ziņas” vēstīts: “Friziera veikals ar dzīvokli kopīgi izrentējams vienā līgumā, rentes maksa vienā mēnesī Ls 60. Veikals ar lielu skatu logu piemērots arī drēbnieku, modes preču, rokdarbu un konditorejas veikaliem.”
1928. gadā presē parādās sludinājumi par mājas pārdošanu. 1929. gada sākumā ēku nopirka Alūksnes pilsētas valde, un kopš 1929. gada 9. oktobra no Pils ielas 52 uz to pārcēlās Valkas apriņķa III iecirkņa policija.
Savukārt no 1964. gada 1. aprīļa līdz 1996. gadam ēkā darbojās Latvijas PSR Centrālā valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīva Alūksnes filiāle (CVORSCA, no 1991. gada 1. maija pārdēvēta par Alūksnes zonālo valsts arhīvu). Mūsdienās ēkā pakalpojumus sniedz Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde.
 
Foto:
Lielā Ezera iela 11, 1880.–90. gadi (ANM – 5088)
Lielā Ezera iela 11, 2020. gads (Foto: Māris Šļivka)
Vairāk
ALŪKSNES MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]