Mēneša priekšmets

Marta mēnesī Alūksnes muzeja krājuma priekšmeta goda vietā ceļam fotogrāfiju ar Augstākās tautskolas kolektīvu (1910. gadi), pieminot Alūksnes pareizticīgo draudzei daudzus gadu desmitus kalpojušo virspriesteri un aktīvu sabiedrisko darbinieku Andreju Jansonu (fotogrāfijas centrā).

Alūksnes muzeja februāra mēneša krājuma priekšmets - 19. gadsimta  70.-90. gadu roku darbs – kleitas apkaklīte, kas valkāta zemnieku vidē kā tumšas kleitas aksesuārs. Alūksnes muzeja krājumā to nodevusi Minna Melece no Ilzenes pagasta “Mežslokām”. (ANM 7880)

Kādas nianses var nolasīt šajā zemnieces tērpa elementā? Tērpa aksesuārs, atbilstoši tā laika tendencēm, veidots Eiropas modes stilā. Tas izgatavots kā sava veida autordarbs, lai nebūtu vienāds divām atšķirīgām dāmām. Lai gan zemnieku vidē apģērbi visbiežāk tika valkāti vai pat stipri novalkāti, šis izskatās gluži kā jauns.

Krāšņais aksesuārs uzskatāmi vēsta, ka 19. gadsimta nogalē mode aptvēra daudz plašākus sociālos slāņus. Arī zemnieces, pēc smaga darba lauku sētā, atpūtas brīžos pārtapa dāmās, mugurā velkot pašu darinātos tērpus.

Janvāra mēneša krājuma priekšmets- 7. Siguldas kājnieku pulka otrā nozīmīte. (ANM 1659)

Pirms simts gadiem Alūksnē dislocēja 7. Siguldas kājnieku pulku, tādēļ  Alūksnes muzeja krājuma mēneša goda vietā ceļam 7. Siguldas kājnieku pulka nozīmīti.

7. Siguldas kājnieku pulkam savulaik bija 3 krūšu nozīmītes. 1921. gada 29. janvārī apstiprināja pirmo, 1923. gada 12. maijā - otro, bet 1934. gada 20. februārī - trešo pulka krūšu nozīmīti. No tās brīža vecās nozīmītes bija atļauts nēsāt tikai tiem, kuri tās bija ieguvuši pirms jaunās apstiprināšanas. Otrās nozīmītes pamatā ir piecstūraina sudrabota metāla zvaigzne, uz kuras uzlikts tumši oksidēts reljefs ozolzaru vainags. Uz vainaga krustojas stilizēti zeltīti senlatvju šķēps un kaujas vāle. Virs tiem uzlikts sarkanbaltsarkani emaljēts vairogs sudrabaina metāla ierāmējumā. Uz vairoga uzraksts: "7.S.K.P. 1920/VI 19".

Alūksnes muzeja decembra mēneša krājuma priekšmets - kalēja J. Lācīša 19. un 20. gs. mijā rakstītās darba uzskaites burtnīcas. (ANM 6235)

Latvijā kalēja arods allaž bijis cienījams un augstu novērtēts. Līdz pat 20. gadsimtam neviens pagasts nebija iedomājams bez kalves. Katrā lielajā miestā bija savs kalējs, bet mazie ciemi pa 2-3 kopā uzturēja vienu kalēju, kurš veica visus ar metāla apstrādi nepieciešamos darbus.

Par to, cik pieprasīts šis arods bijis Alūksnes pusē, liecina Alūksnes muzeja krājumā glabātās Jaunlaicenes pagasta kalēja J. Lācīša 19. un 20. gadsimta mijā rakstītās darba un rēķinu uzskaites burtnīcas. Rūpīgi veiktajos pierakstos var lasīt: kam un kad sniegti pakalpojumi, kādi un cik apjomīgi darbi veikti, cik lieli ir bijuši ieņēmumi un izdevumi, atsevišķā sadaļā uzskaitīti arī parādnieki.

Alūksnes muzeja krājuma novembra mēneša priekšmets – Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrības karogs. (ANM 21223)

1920.- 30. gados par Latvijas lauksaimniecības attīstību un modernizāciju rūpējās Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība. Pēc K. Ulmaņa apvērsuma tā zaudēja pašpārvaldes brīvību un tika pakļauta Lauksaimniecības kameras uzraudzībai, bet 1936. gadā – likvidēta. Centrālbiedrības funkcijas pārņēma Latvijas Lauksaimniecības kamera. 1936. gadā tika izdots likums par lauksaimniecības biedrību dibināšanu katrā pagastā, apvienojot līdz tam pastāvējušas dažādu nozaru biedrības. Tādējādi visos pagastos tika nodibinātas apvienotas lauksaimniecības biedrības ar vairākām sekcijām, piemēram, zemkopības, lopkopības, būvniecības, mājturības. Faktiski katrā pagastā tika izveidota neliela lauksaimniecības kameras filiāle.

Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrības svinīgā atkāšana.

Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrība ar valdes sēdekli Alsviķu pagastā kā bezpeļņas biedrība reģistrēta Rīgas apgabaltiesas reģistra nodaļā 1937. gada 12. janvārī, savukārt tās svinīgā atkāšana notika 1937. gada 3. oktobrī “Strautiņos”, bibliotēkas biedrības telpās. Pasākumu ievadīja mazpulka ražas apskate, kam sekoja lauksaimniecības biedrības svinīgā atklāšana ar dievkalpojumu, kuru noturēja mācītājs G. Kņezs-Kņezinskis. Pēc tam sekoja biedrības priekšsēdētāja Ā. Leimaņa pārskats par biedrības dibināšanas gaitu, Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvja runa, valdes un revizījas komisijas locekļu un mazpulka dalībnieku svinīgā solījuma nodošana, ilggadīgo laukstrādnieku un mazpulka dalībnieku godalgošana. Lauksaimniecības biedrību atklāšanas svētkos sveica Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvis, Alsviķu pašvaldības pārstāvis E. Bite, 6. klasīgās pamatskolas pārzinis A. Akmentiņš, aizsargu nodaļas priekšsēdētājs T. Osis, piensaimniecības biedrības pārstāvis J. Ādamsons, lopkopības pārraudzības biedrības pārstāvis V. Mednis, 71. mazpulka vadītājs J. Ruciņš un citi viesi. Svētkus noslēdza saviesīgais vakars.

Savukārt lauksaimniecības biedrības karoga iesvētīšana notika 1940. gada 13. maijā, Vasaras svētkos. To organizēja Alsviķu aizsargu nodaļa un lauksaimniecības biedrība, Valsts vienības svētku ietvaros. Pasākuma laikā notika Alsviķu lauksaimniecības biedrības karoga iesvētīšana un pasniegšana, Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvja priekšlasījums, teātra izrāde 3 cēlienos “Divas laimes”, kā arī saviesīgais vakars.

Alūksnes muzeja krājuma oktobra mēneša priekšmets –hernhūtiešu brāļu draudzes saiešanas nama plāksne, izgatavota 1882. gadā un piestiprināta pie brāļu draudzes nama Ziemera pagasta “Ādiņās”. (ANM 5248)

Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudze bija reliģiska un sabiedriska kustība, kas no 18. gs. 30. gadu 2. puses aptvēra daļu Vidzemes un turpinājās līdz pat 20. gs. 40. gadiem, savus ziedu laikus sasniedzot 19. gs. 20.–30. gados.

Vidzemes guberņā  brāļu draudze ienāca no Vācijas, Oberlauzicas, kur tā sāka darboties 18. gs. 20. gados. Kustības dibinātājs un pirmais vadītājs bija grāfs Nikolauss Ludvigs fon Cincendorfs.

Par vienu no galvenajiem darbības mērķiem brālība savos statūtos izvirzīja misijas darbu – došanos uz tām vietām, kur nebija brīvi pieejama kristietība vai tā kādu apstākļu dēļ tika sludināta nepilnvērtīgi. Par misijas mērķi kļuva arī Lielā Ziemeļu kara rezultātā Krievijas iekarotās un tās sastāvā iekļautās Baltijas guberņas – Vidzeme un Igaunija. Pirmie hernhūtiešu misionāri Latvijā ieradās 1729. gadā. Lai sekmētu brāļu draudzes kustības izplatību, 1738. gadā Valmiermuižā tika nodibināts skolotāju seminārs, kurā hernhūtieši sagatavoja latviešu lauku skolu skolotājus. Līdztekus semināra darbībai Valmierā sāka noturēt arī atsevišķas brāļu draudzes saiešanas. Pakāpeniski draudzes piekritēju skaits sasniedza 3 tūkstošus, aptverot Valmieras, Cēsu, Straupes, Raunas, Mārsnēnu, Smiltenes un Liepas draudzes. Šo laiku brāļu draudzes pārstāvji dēvēja par “pirmajiem ziedu laikiem”, un to var uzskatīt arī par Vidzemes zemnieku garīgo atmodu. Svarīgākie Vidzemes brāļu draudzes panākumi saistāmi ar Vidzemes zemnieku kristianizāciju, būtisku zemnieku izglītības līmeņa kāpumu, kas sekmēja nacionālās inteliģences dzimšanu. Brāļu draudzes ideoloģija būtiski neatšķīrās no citām kristīgām baznīcām, tajā īpaši tika izcelta dievbijība, labdarība, vienkāršība, strādīgums, vispusīga izglītotība, mērenība, godīgums un paklausība. Īpaša uzmanība tika veltīta audzināšanai un ģimenei. Vidzemes brāļu draudze sekmēja arī izmaiņas lauku ainavā. Laikā no 18. gs. 30. gadu beigām līdz 19. gs. beigām tika uzcelti apmēram 120 līdz 150 hernhūtiešu saiešanas nami, kuros notika saiešanas – hernhūtiešu dievkalpojumi, kā arī sanāksmes un apmācības. 

Alūksnes muzeja septembra mēneša krājuma priekšmets- 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstu burtnīca matemātikā. ANM- 14177/3.

Ir sācies jaunais mācību gads un durvis pēc vairāku mēnešu attālinātā mācību procesa  atkal vērušas Latvijas skolas, lai skolēniem nodrošinātu mācības klātienē. Mūsdienu mācību process, lai arī citādāks un jaunu pieredzi nesošs, tomēr saglabājis arī klasiskās  un “nedigitālās” vērtības, piemēram, burtnīcu un zīmuli, tādēļ septembrī par Alūksnes muzeja krājuma priekšmetu esam izvēlējušies 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstus matemātikā, kas pildīti 20. gadsimta 30. gados.

Alūksnes muzeja augusta mēneša krājuma priekšmets- 1930. gada Alūksnes draudzes kapusvētku lapiņa. (ANM 9774/3)

Šomēnes, turpinot spēcīgi iesakņojušos kapusvētku tradīciju, Alūksnes Lielajos kapos kopā pulcējās tuvi un tāli radi. Līdztekus zaudēto tuvinieku piemiņas glabāšanai un kapu kopiņu aprūpēšanai, kapusvētki ir brīdis, kad var atkal saredzēties, aprunāties, dalīties priekos un bēdās.

15. jūlijā apritēs 110 gadi, kopš dzimis izcilais soļotājs Ādolfs Liepaskalns, tādēļ par Alūksnes muzeja jūlija mēneša krājuma priekšmetu izvēlēta bronzas medaļa (ANM 4018), kuru sportists izcīnījis 1937. gada 12. septembrī Latvijas meistarsacīkstēs 25 kilometru soļošanā. Cīņā par Latvijas meistara titulu šajās sacensībās piedalījās četrpadsmit soļotāji. Starts tika dots Latvijas Sporta Biedrības (LSB) laukumā, no kura sportistiem pa Vidzemes šoseju bija jādodas līdz Baložiem un atpakaļ. Pārliecinošu uzvaru sacensībās guva soļotājs R. Krauliņš, tam sekoja P. Zeikats, bet kā trešais finišu sasniedza Ā. Liepaskalns.

2015. gadā, veicot arheoloģiskos izpētes darbus arheologa Ulda Kalēja vadībā, Alūksnes Pilssalā, Livonijas ordeņa pils rietumu korpusa vietā, tika atrasts Īrijas "lielgabalu" jeb lielais vara šiliņš, kara nepieciešamības nauda. Visdrīzāk monēta savulaik piederējusi kādam karavīram, kurš devies karot uz Marienburgu. Pēc arheoloģiskās izpētes darbu beigšanas atradums tika nodots Alūksnes muzeja krājumā. Savukārt 2019. gada nogalē šo izcilo un Latvijas arheoloģiskajā materiālā reti sastopamo monētu restaurēja metāla izstrādājumu restauratore Ieva Baļļa.

Šomēnes apritētu 95 gadi, kopš sāka izdot laikrakstu “Malienas Ziņas”, tādēļ Alūksnes muzeja mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam pirmo laikraksta izdevumu. Tas iespiests 1925. gada 14. maijā Reiņa Pastalnieka spiestuvē Pils ielā 7, Alūksnē.

Šomēnes, atzīmējot novadnieka dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Pelēča simto jubileju, par Alūksnes muzeja aprīļa mēneša krājuma priekšmetu izvēlamies “Alūksnes grāmatu”, kurā autors gleznaini apcerējis dzimto pusi.