Mēneša priekšmets

Jūnija mēneša krājuma priekšmets 04.06.2021

Jūnija mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja jūnija mēneša krājuma priekšmets - vēsture, kuru tuviniekiem no izsūtījuma Sibīrijā sūtījis novadnieks Inārs Leimanis.

Maija mēneša krājuma priekšmets 13.05.2021

Maija mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja maija mēneša krājuma priekšmets - Veselības departamenta 1920. gadā izdotā skrejlapa “Sargies no lipīgām slimībām”.

Aprīļa mēneša krājuma priekšmets 09.04.2021

Aprīļa mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja aprīļa mēneša krājuma priekšmets – grafiķes Dzidras Ezergailes miniatūrgrafikas mākslas darbi - ekslibri (lat. ex libris).

Marta mēneša krājuma priekšmets 01.03.2021

Marta mēneša krājuma priekšmets

Marta mēnesī Alūksnes muzeja krājuma priekšmeta goda vietā ceļam fotogrāfiju ar Augstākās tautskolas kolektīvu (1910. gadi), pieminot Alūksnes pareizticīgo draudzei daudzus gadu desmitus kalpojušo virspriesteri un aktīvu sabiedrisko darbinieku Andreju Jansonu (fotogrāfijas centrā).

Februāra mēneša krājuma priekšmets 01.02.2021

Februāra mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja februāra mēneša krājuma priekšmets - 19. gadsimta  70.-90. gadu roku darbs – kleitas apkaklīte, kas valkāta zemnieku vidē kā tumšas kleitas aksesuārs. Alūksnes muzeja krājumā to nodevusi Minna Melece no Ilzenes pagasta “Mežslokām”. (ANM 7880)

Kādas nianses var nolasīt šajā zemnieces tērpa elementā? Tērpa aksesuārs, atbilstoši tā laika tendencēm, veidots Eiropas modes stilā. Tas izgatavots kā sava veida autordarbs, lai nebūtu vienāds divām atšķirīgām dāmām. Lai gan zemnieku vidē apģērbi visbiežāk tika valkāti vai pat stipri novalkāti, šis izskatās gluži kā jauns.

Krāšņais aksesuārs uzskatāmi vēsta, ka 19. gadsimta nogalē mode aptvēra daudz plašākus sociālos slāņus. Arī zemnieces, pēc smaga darba lauku sētā, atpūtas brīžos pārtapa dāmās, mugurā velkot pašu darinātos tērpus.

Janvāra mēneša krājuma priekšmets 11.01.2021

Janvāra mēneša krājuma priekšmets

Janvāra mēneša krājuma priekšmets- 7. Siguldas kājnieku pulka otrā nozīmīte. (ANM 1659)

Pirms simts gadiem Alūksnē dislocēja 7. Siguldas kājnieku pulku, tādēļ  Alūksnes muzeja krājuma mēneša goda vietā ceļam 7. Siguldas kājnieku pulka nozīmīti.

7. Siguldas kājnieku pulkam savulaik bija 3 krūšu nozīmītes. 1921. gada 29. janvārī apstiprināja pirmo, 1923. gada 12. maijā - otro, bet 1934. gada 20. februārī - trešo pulka krūšu nozīmīti. No tās brīža vecās nozīmītes bija atļauts nēsāt tikai tiem, kuri tās bija ieguvuši pirms jaunās apstiprināšanas. Otrās nozīmītes pamatā ir piecstūraina sudrabota metāla zvaigzne, uz kuras uzlikts tumši oksidēts reljefs ozolzaru vainags. Uz vainaga krustojas stilizēti zeltīti senlatvju šķēps un kaujas vāle. Virs tiem uzlikts sarkanbaltsarkani emaljēts vairogs sudrabaina metāla ierāmējumā. Uz vairoga uzraksts: "7.S.K.P. 1920/VI 19".

Decembra mēneša krājuma priekšmets 03.12.2020

Decembra mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja decembra mēneša krājuma priekšmets - kalēja J. Lācīša 19. un 20. gs. mijā rakstītās darba uzskaites burtnīcas. (ANM 6235)

Latvijā kalēja arods allaž bijis cienījams un augstu novērtēts. Līdz pat 20. gadsimtam neviens pagasts nebija iedomājams bez kalves. Katrā lielajā miestā bija savs kalējs, bet mazie ciemi pa 2-3 kopā uzturēja vienu kalēju, kurš veica visus ar metāla apstrādi nepieciešamos darbus.

Par to, cik pieprasīts šis arods bijis Alūksnes pusē, liecina Alūksnes muzeja krājumā glabātās Jaunlaicenes pagasta kalēja J. Lācīša 19. un 20. gadsimta mijā rakstītās darba un rēķinu uzskaites burtnīcas. Rūpīgi veiktajos pierakstos var lasīt: kam un kad sniegti pakalpojumi, kādi un cik apjomīgi darbi veikti, cik lieli ir bijuši ieņēmumi un izdevumi, atsevišķā sadaļā uzskaitīti arī parādnieki.

 

Novembra mēneša krājuma priekšmets 07.11.2020

Novembra mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja krājuma novembra mēneša priekšmets – Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrības karogs. (ANM 21223)

1920.- 30. gados par Latvijas lauksaimniecības attīstību un modernizāciju rūpējās Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība. Pēc K. Ulmaņa apvērsuma tā zaudēja pašpārvaldes brīvību un tika pakļauta Lauksaimniecības kameras uzraudzībai, bet 1936. gadā – likvidēta. Centrālbiedrības funkcijas pārņēma Latvijas Lauksaimniecības kamera. 1936. gadā tika izdots likums par lauksaimniecības biedrību dibināšanu katrā pagastā, apvienojot līdz tam pastāvējušas dažādu nozaru biedrības. Tādējādi visos pagastos tika nodibinātas apvienotas lauksaimniecības biedrības ar vairākām sekcijām, piemēram, zemkopības, lopkopības, būvniecības, mājturības. Faktiski katrā pagastā tika izveidota neliela lauksaimniecības kameras filiāle.

Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrības svinīgā atkāšana.

Alsviķu pagasta lauksaimniecības biedrība ar valdes sēdekli Alsviķu pagastā kā bezpeļņas biedrība reģistrēta Rīgas apgabaltiesas reģistra nodaļā 1937. gada 12. janvārī, savukārt tās svinīgā atkāšana notika 1937. gada 3. oktobrī “Strautiņos”, bibliotēkas biedrības telpās. Pasākumu ievadīja mazpulka ražas apskate, kam sekoja lauksaimniecības biedrības svinīgā atklāšana ar dievkalpojumu, kuru noturēja mācītājs G. Kņezs-Kņezinskis. Pēc tam sekoja biedrības priekšsēdētāja Ā. Leimaņa pārskats par biedrības dibināšanas gaitu, Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvja runa, valdes un revizījas komisijas locekļu un mazpulka dalībnieku svinīgā solījuma nodošana, ilggadīgo laukstrādnieku un mazpulka dalībnieku godalgošana. Lauksaimniecības biedrību atklāšanas svētkos sveica Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvis, Alsviķu pašvaldības pārstāvis E. Bite, 6. klasīgās pamatskolas pārzinis A. Akmentiņš, aizsargu nodaļas priekšsēdētājs T. Osis, piensaimniecības biedrības pārstāvis J. Ādamsons, lopkopības pārraudzības biedrības pārstāvis V. Mednis, 71. mazpulka vadītājs J. Ruciņš un citi viesi. Svētkus noslēdza saviesīgais vakars.

Savukārt lauksaimniecības biedrības karoga iesvētīšana notika 1940. gada 13. maijā, Vasaras svētkos. To organizēja Alsviķu aizsargu nodaļa un lauksaimniecības biedrība, Valsts vienības svētku ietvaros. Pasākuma laikā notika Alsviķu lauksaimniecības biedrības karoga iesvētīšana un pasniegšana, Latvijas Lauksaimniecības kameras pārstāvja priekšlasījums, teātra izrāde 3 cēlienos “Divas laimes”, kā arī saviesīgais vakars.

Oktobra mēneša krājuma priekšmets 13.10.2020

Oktobra mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja krājuma oktobra mēneša priekšmets –hernhūtiešu brāļu draudzes saiešanas nama plāksne, izgatavota 1882. gadā un piestiprināta pie brāļu draudzes nama Ziemera pagasta “Ādiņās”. (ANM 5248)

Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudze bija reliģiska un sabiedriska kustība, kas no 18. gs. 30. gadu 2. puses aptvēra daļu Vidzemes un turpinājās līdz pat 20. gs. 40. gadiem, savus ziedu laikus sasniedzot 19. gs. 20.–30. gados.

Vidzemes guberņā  brāļu draudze ienāca no Vācijas, Oberlauzicas, kur tā sāka darboties 18. gs. 20. gados. Kustības dibinātājs un pirmais vadītājs bija grāfs Nikolauss Ludvigs fon Cincendorfs.

Par vienu no galvenajiem darbības mērķiem brālība savos statūtos izvirzīja misijas darbu – došanos uz tām vietām, kur nebija brīvi pieejama kristietība vai tā kādu apstākļu dēļ tika sludināta nepilnvērtīgi. Par misijas mērķi kļuva arī Lielā Ziemeļu kara rezultātā Krievijas iekarotās un tās sastāvā iekļautās Baltijas guberņas – Vidzeme un Igaunija. Pirmie hernhūtiešu misionāri Latvijā ieradās 1729. gadā. Lai sekmētu brāļu draudzes kustības izplatību, 1738. gadā Valmiermuižā tika nodibināts skolotāju seminārs, kurā hernhūtieši sagatavoja latviešu lauku skolu skolotājus. Līdztekus semināra darbībai Valmierā sāka noturēt arī atsevišķas brāļu draudzes saiešanas. Pakāpeniski draudzes piekritēju skaits sasniedza 3 tūkstošus, aptverot Valmieras, Cēsu, Straupes, Raunas, Mārsnēnu, Smiltenes un Liepas draudzes. Šo laiku brāļu draudzes pārstāvji dēvēja par “pirmajiem ziedu laikiem”, un to var uzskatīt arī par Vidzemes zemnieku garīgo atmodu. Svarīgākie Vidzemes brāļu draudzes panākumi saistāmi ar Vidzemes zemnieku kristianizāciju, būtisku zemnieku izglītības līmeņa kāpumu, kas sekmēja nacionālās inteliģences dzimšanu. Brāļu draudzes ideoloģija būtiski neatšķīrās no citām kristīgām baznīcām, tajā īpaši tika izcelta dievbijība, labdarība, vienkāršība, strādīgums, vispusīga izglītotība, mērenība, godīgums un paklausība. Īpaša uzmanība tika veltīta audzināšanai un ģimenei. Vidzemes brāļu draudze sekmēja arī izmaiņas lauku ainavā. Laikā no 18. gs. 30. gadu beigām līdz 19. gs. beigām tika uzcelti apmēram 120 līdz 150 hernhūtiešu saiešanas nami, kuros notika saiešanas – hernhūtiešu dievkalpojumi, kā arī sanāksmes un apmācības. 

Septembra mēneša krājuma priekšmets 11.09.2020

Septembra mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja septembra mēneša krājuma priekšmets- 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstu burtnīca matemātikā. ANM- 14177/3.

Ir sācies jaunais mācību gads un durvis pēc vairāku mēnešu attālinātā mācību procesa  atkal vērušas Latvijas skolas, lai skolēniem nodrošinātu mācības klātienē. Mūsdienu mācību process, lai arī citādāks un jaunu pieredzi nesošs, tomēr saglabājis arī klasiskās  un “nedigitālās” vērtības, piemēram, burtnīcu un zīmuli, tādēļ septembrī par Alūksnes muzeja krājuma priekšmetu esam izvēlējušies 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstus matemātikā, kas pildīti 20. gadsimta 30. gados.

 

Augusta mēneša krājuma priekšmets 08.08.2020

Augusta mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes muzeja augusta mēneša krājuma priekšmets- 1930. gada Alūksnes draudzes kapusvētku lapiņa. (ANM 9774/3)

Šomēnes, turpinot spēcīgi iesakņojušos kapusvētku tradīciju, Alūksnes Lielajos kapos kopā pulcējās tuvi un tāli radi. Līdztekus zaudēto tuvinieku piemiņas glabāšanai un kapu kopiņu aprūpēšanai, kapusvētki ir brīdis, kad var atkal saredzēties, aprunāties, dalīties priekos un bēdās.

Jūlija mēneša krājuma priekšmets 06.07.2020

Jūlija mēneša krājuma priekšmets

15. jūlijā apritēs 110 gadi, kopš dzimis izcilais soļotājs Ādolfs Liepaskalns, tādēļ par Alūksnes muzeja jūlija mēneša krājuma priekšmetu izvēlēta bronzas medaļa (ANM 4018), kuru sportists izcīnījis 1937. gada 12. septembrī Latvijas meistarsacīkstēs 25 kilometru soļošanā. Cīņā par Latvijas meistara titulu šajās sacensībās piedalījās četrpadsmit soļotāji. Starts tika dots Latvijas Sporta Biedrības (LSB) laukumā, no kura sportistiem pa Vidzemes šoseju bija jādodas līdz Baložiem un atpakaļ. Pārliecinošu uzvaru sacensībās guva soļotājs R. Krauliņš, tam sekoja P. Zeikats, bet kā trešais finišu sasniedza Ā. Liepaskalns.

Uzgaidiet... loading