Mēneša priekšmets

Alūksnes muzeja krājuma oktobra mēneša priekšmets –hernhūtiešu brāļu draudzes saiešanas nama plāksne, izgatavota 1882. gadā un piestiprināta pie brāļu draudzes nama Ziemera pagasta “Ādiņās”. ANM- 5248

Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudze bija reliģiska un sabiedriska kustība, kas no 18. gs. 30. gadu 2. puses aptvēra daļu Vidzemes un turpinājās līdz pat 20. gs. 40. gadiem, savus ziedu laikus sasniedzot 19. gs. 20.–30. gados.

Vidzemes guberņā  brāļu draudze ienāca no Vācijas, Oberlauzicas, kur tā sāka darboties 18. gs. 20. gados. Kustības dibinātājs un pirmais vadītājs bija grāfs Nikolauss Ludvigs fon Cincendorfs.

Par vienu no galvenajiem darbības mērķiem brālība savos statūtos izvirzīja misijas darbu – došanos uz tām vietām, kur nebija brīvi pieejama kristietība vai tā kādu apstākļu dēļ tika sludināta nepilnvērtīgi. Par misijas mērķi kļuva arī Lielā Ziemeļu kara rezultātā Krievijas iekarotās un tās sastāvā iekļautās Baltijas guberņas – Vidzeme un Igaunija. Pirmie hernhūtiešu misionāri Latvijā ieradās 1729. gadā. Lai sekmētu brāļu draudzes kustības izplatību, 1738. gadā Valmiermuižā tika nodibināts skolotāju seminārs, kurā hernhūtieši sagatavoja latviešu lauku skolu skolotājus. Līdztekus semināra darbībai Valmierā sāka noturēt arī atsevišķas brāļu draudzes saiešanas. Pakāpeniski draudzes piekritēju skaits sasniedza 3 tūkstošus, aptverot Valmieras, Cēsu, Straupes, Raunas, Mārsnēnu, Smiltenes un Liepas draudzes. Šo laiku brāļu draudzes pārstāvji dēvēja par “pirmajiem ziedu laikiem”, un to var uzskatīt arī par Vidzemes zemnieku garīgo atmodu. Svarīgākie Vidzemes brāļu draudzes panākumi saistāmi ar Vidzemes zemnieku kristianizāciju, būtisku zemnieku izglītības līmeņa kāpumu, kas sekmēja nacionālās inteliģences dzimšanu. Brāļu draudzes ideoloģija būtiski neatšķīrās no citām kristīgām baznīcām, tajā īpaši tika izcelta dievbijība, labdarība, vienkāršība, strādīgums, vispusīga izglītotība, mērenība, godīgums un paklausība. Īpaša uzmanība tika veltīta audzināšanai un ģimenei. Vidzemes brāļu draudze sekmēja arī izmaiņas lauku ainavā. Laikā no 18. gs. 30. gadu beigām līdz 19. gs. beigām tika uzcelti apmēram 120 līdz 150 hernhūtiešu saiešanas nami, kuros notika saiešanas – hernhūtiešu dievkalpojumi, kā arī sanāksmes un apmācības. 

Alūksnes muzeja septembra mēneša krājuma priekšmets- 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstu burtnīca matemātikā. ANM- 14177/3.

Ir sācies jaunais mācību gads un durvis pēc vairāku mēnešu attālinātā mācību procesa  atkal vērušas Latvijas skolas, lai skolēniem nodrošinātu mācības klātienē. Mūsdienu mācību process, lai arī citādāks un jaunu pieredzi nesošs, tomēr saglabājis arī klasiskās  un “nedigitālās” vērtības, piemēram, burtnīcu un zīmuli, tādēļ septembrī par Alūksnes muzeja krājuma priekšmetu esam izvēlējušies 6. klases skolnieces Laimrotas Ādamsones pierakstus matemātikā, kas pildīti 20. gadsimta 30. gados.

Alūksnes muzeja augusta mēneša krājuma priekšmets- 1930. gada Alūksnes draudzes kapusvētku lapiņa. (ANM 9774/3)

Šomēnes, turpinot spēcīgi iesakņojušos kapusvētku tradīciju, Alūksnes Lielajos kapos kopā pulcējās tuvi un tāli radi. Līdztekus zaudēto tuvinieku piemiņas glabāšanai un kapu kopiņu aprūpēšanai, kapusvētki ir brīdis, kad var atkal saredzēties, aprunāties, dalīties priekos un bēdās.

15. jūlijā apritēs 110 gadi, kopš dzimis izcilais soļotājs Ādolfs Liepaskalns, tādēļ par Alūksnes muzeja jūlija mēneša krājuma priekšmetu izvēlēta bronzas medaļa (ANM 4018), kuru sportists izcīnījis 1937. gada 12. septembrī Latvijas meistarsacīkstēs 25 kilometru soļošanā. Cīņā par Latvijas meistara titulu šajās sacensībās piedalījās četrpadsmit soļotāji. Starts tika dots Latvijas Sporta Biedrības (LSB) laukumā, no kura sportistiem pa Vidzemes šoseju bija jādodas līdz Baložiem un atpakaļ. Pārliecinošu uzvaru sacensībās guva soļotājs R. Krauliņš, tam sekoja P. Zeikats, bet kā trešais finišu sasniedza Ā. Liepaskalns.

2015. gadā, veicot arheoloģiskos izpētes darbus arheologa Ulda Kalēja vadībā, Alūksnes Pilssalā, Livonijas ordeņa pils rietumu korpusa vietā, tika atrasts Īrijas "lielgabalu" jeb lielais vara šiliņš, kara nepieciešamības nauda. Visdrīzāk monēta savulaik piederējusi kādam karavīram, kurš devies karot uz Marienburgu. Pēc arheoloģiskās izpētes darbu beigšanas atradums tika nodots Alūksnes muzeja krājumā. Savukārt 2019. gada nogalē šo izcilo un Latvijas arheoloģiskajā materiālā reti sastopamo monētu restaurēja metāla izstrādājumu restauratore Ieva Baļļa.

Šomēnes apritētu 95 gadi, kopš sāka izdot laikrakstu “Malienas Ziņas”, tādēļ Alūksnes muzeja mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam pirmo laikraksta izdevumu. Tas iespiests 1925. gada 14. maijā Reiņa Pastalnieka spiestuvē Pils ielā 7, Alūksnē.

Šomēnes, atzīmējot novadnieka dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Pelēča simto jubileju, par Alūksnes muzeja aprīļa mēneša krājuma priekšmetu izvēlamies “Alūksnes grāmatu”, kurā autors gleznaini apcerējis dzimto pusi.

Atzīmējot gleznotāja Leo Kokles 96-to dzimšanas dienu, Alūksnes muzejs par marta mēneša krājuma priekšmetu izvēlējies zīmējumu, kuru mākslinieks gleznojis 1932.- 1933. mācību gadā, kad sācis mācīties Rīgas Skolotāju institūta tā sauktajā mēģinājumu pamatskolā.

Februārī Alūksnes muzeja krājuma priekšmeta goda vietā ceļam petrolejas lampu, kas lietota pirmās brīvvalsts laikā Zeltiņu pagasta “Voguriņu” mājās. Senais gaismeklis muzeja krājumā pieņemts 1977. gadā.

Šomēnes aprit 100 gadi kopš 1920. gada 2. janvārī Alūksne ieguva pilsētas tiesības, tāpēc Alūksnes muzeja mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam aktīvā politiskā darbinieka, vēlākā pilsētas galvas, Kārļa Šteinera atmiņas. Tās vēsta, ka pirmie soļi ceļā uz pilsētas statusa iegūšanu sperti jau 1917. gadā, kad Kārlis Šteiners devās uz Pēterburgu pie iekšlietu ministra Nosova.

Adventes laikā mēs katrs atrodam savu ceļu mierpilno sajūtu piepildīšanai. Daudzu gadsimtu garumā šo ieceri ir palīdzējuši īstenot Dieva vārdi, tādēļ par Alūksnes muzeja decembra mēneša krājuma priekšmetu esam izvēlējušies “Jauno latviešu sprediķu grāmatu”, kas izdota Jelgavā 1823. gadā.

Novembrī par mēneša krājuma priekšmetu esam izvēlējušies vainagu, kuru pēc Ziemeļvidzemes motīviem meistarojusi Aija Pazāns ap 1939. vai 1940. gadu. Spītējot padomju varas ideoloģijai un apliecinot latvisko identitāti gan ar tautas tērpu, gan ar dziesmu spēku, šis vainags galvā likts 1948. gada Dziesmu svētkos Alūksnē. ANM5467