Janvāra mēneša krājuma priekšmets

Sākums / Muzejs / Krājums / Mēneša priekšmets

14.01.2025

Janvāra mēneša krājuma priekšmets ir rakstniekam Aleksandram Pelēcim sūtīta pastkarte.

Šogad Alūksne sagaida ne tikai pilsētas, bet arī viena no mūsu spilgtākajiem novadniekiem - rakstnieka un dzejnieka Aleksandra Pelēča - 105. jubileju. Aleksandrs Pelēcis dzimis 1920.g. 20. aprīlī Mālupes pagasta Ķikšu mājās. Neilgi pēc Aleksandra piedzimšanas, tēvs Arvīds Pelēcis gāja bojā Latvijas Neatkarības karā, atstājot māti Minnu (dz. Teterovsku) audzināt dēlu vienu. 1934. gadā A. Pelēcis pabeidza Mālupes pamatskolu, 1939. gadā - Alūksnes ģimnāziju. 1932. un 1938. gadā “Alūksnes Draudzes Vēstnesī” iespiestas pirmās A. Pelēča publikācijas.

1943. gadā Pelēcis tika mobilizēts SS latviešu leģionā. Tajā pašā gadā tika izdots viņa pirmais dzejoļu un balāžu krājums “Aizsapņošanās”. No vācu armijas Pelēcis dezertēja, bet padomju iestādes pat pamestu karadienestu vācu pusē nepiedeva - gadu slēpies no aresta, Aleksandrs tika arestēts 1946. gada janvārī un sodīts ar desmit gadiem labošanas darbu nometnē. 1949. gadā kā “nacionālista ģimenes locekļus” uz Amūras apgabala Tigdas rajonu deportēja Aleksandra māti Minnu Pelēci, viņas brāli Jāni un māsu Aneti. Sibīrijā un Tālajos Austrumos Aleksandrs Pelēcis nodzīvoja 25 gadus.

1969. gadā Pelēču ģimene - Aleksandrs, sieva Rita un Sibīrijā piedzimušais dēls Mārtiņš - atgriezās Latvijā un pārcēlās uz Talsiem, kur tēvam vajadzēja strādāt melnstrādnieka darbus Komunālo uzņēmumu kombinātā un vēl divus gadus pēc atgriešanās nebija ļauts publicēt viņa darbus. 1982. gada 5. maijā A. Pelēcis tika uzņemts Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, no 1984.g. oktobra viņš darbojās tikai rakstniecībā, taču straplaikā rakstnieks pelnīja iztiku vienpadsmit stundu garās maiņās izgāztuvēs, meža darbos un lejot asfaltu. Ilgi tika kārtotas formalitātes rakstnieka pensijas saņemšanai, “Alūksnes grāmata” bija “iesprūdusi” starp cenzūru un izdeviecību līdz 1984.g. beigām, un vairāki elki - Jānis Tāle, Valda Zariņa - astoņdesmito gadu sākumā bija aizgājuši mūžībā. 1983.g. Pelēcis raksta: “...vilinādams man piestāj Melnais - mudina atteikties no dzīves. Jūtu, cik maz vajag, lai nepakluptu.”^{^[1]}

Alūksnes novada muzeja krājumā zem krājuma numura ANM-16959 ir kopā simt septiņas vienības - rakstnieka korespondence. Viena no aploksnēm satur četrdesmit piecas pastkartes, kas sūtītas Aleksandram Pelēcim, no tām gandrīz visas ir sūtījis ārsts un rakstnieks Jānis Liepiņš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Pelēcis šajās kartiņās tiek uzrunāts ar abiem piemītošo savdabīgo humoru: “Izstumtais!”, “Alexander!”, “Piecdesmit piecu Pēgazu^{^[2]} īpašniek!”, “Talsu kandelabr!”. Pašu kartiņu saturs ir līdzīgi humorisks, brīžiem pat draudzīgi dzēlīgs, atsaucoties uz tikai abiem saprotamiem jokiem vai neseniem notikumiem. Pastkartes ir izvēlētas rūpīgi - gandrīz vienmēr apdrukātas ar kāda latviešu vai ārzemju klasiķa gleznu vai mākslas darbu no Pēterburgas Ermitāžas. Arī paša Jāņa Liepiņa paraksts reti kad ir tikai vārds vai iniciāļi - viņš savus īsos vēstījumus Pelēcim noslēdz kā “Pēterbaznīcas gailis”, “Vagabunds”, “Rīgas sab. ēdināšanas pārzinis” un citi spilgti tēli.

^{^[1]} Ķuzāne, Lūcija Aleksandrs. Dzejnieks un viņa laiks (2007) Rīga, “Daugava” 314.lpp.

^{^[2]} Spārnots zirgs sengrieķu mitoloģijā

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]

Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas

Dizains un izstrāde weblapa.lv

Ieraksti meklēto