Aprīļa mēneša krājuma priekšmets

Sākums / Muzejs / Krājums / Mēneša priekšmets

21.04.2025

Aprīļa mēneša krājuma priekšmets ir seno romiešu denārs, kalts pirms vairāk nekā divtūkstoš gadiem - pirmā Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara Augusta jeb Oktaviāna valdīšanas laikā (27 g.p.m.ē. - m.ē. 14.g.).

Romiešiem Oktaviāna kāpšana tronī bija vēstnesis laikmetu maiņai, gandrīz gadsimtu ilgušo nemieru un politiskā haosa beigām. Jau vairākus gadus pirms šī notikuma Vergilija “Georgikas” apraksta topošo valdnieku kā gandrīz vai dievišķu miera, pārticības un cerību simbolu. Un tiešām, Oktaviāna laikā sākās ap 200 gadus ilgais Pax Romana (lat. “Romiešu miera”) periods, kurā romiešu zemes vidiene (kuru šajā laikā sāka saukt arī par Itāliju) pirmo reizi ilgā laikā bija gandrīz pilnībā brīva no kariem, tai pašā laikā ievērojami paplašinot valsts teritorijas un atjaunojot kontroli pār Ēģipti. No republikas Roma tapa par impēriju un Oktaviāns - par tās pirmo imperatoru, līdz ar ko Romas senāts piešķīra Oktaviānam titulu Augustus - “Iesvētītais”, kas ar laiku kļuva par sinonīmu imperatora statusam. Kā Jūlija Cēzara pieņemtais dēls un viens no testamentā nosauktajiem mantiniekiem, Augusts mantoja viņa zemes un Cēzara titulu, kopā ar Marku Antoniju un Marku Lepidu viņš izveidoja Otro Triumvirātu Jūlija Cēzara slepkavu iznīcināšanai.

Monēta kalta laikā starp 2.g.p.m.ē. - laiku kad Augustam tika piešķirts uz monētas redzamais Romas republikas laika dižgaru tituls “Pater Patriae” - ”Tēvzemes tēvs” - un viņa valdīšanas beigām un aiziešanu mūžībā m.ē. 14. gadā. Kā monēta nokļuvusi muzejā Alūksnē nav skaidrs, bet tas noticis muzeja darbības pirmajās desmitgadēs, no kurām dokumentācija saglabājusies tikai daļēji. Romiešu monētu atradumi Latvijas teritorijā lielākoties nāk no piekrastes, kā arī Daugavas krastiem, kur tās, domājams, nokļuvušas tirgus ceļā, taču tās ir atrastas arī Latvijas ziemeļaustrumos, piemēram, Jaungulbenes Priedkalnu depozītā, no kura nāk senākā romiešu monēta Latvijas arheoloģiskajā materiālā (31-12 p.m.ē).

Monētas aversā redzams imperatora portrets, apkārt daļēji nodilusi leģenda: CAESAR AVGVSTVS DIVI F(ILIA) PA(TER PATRIAE) - “Cēzars Augusts, dievības dēls, Tēvzemes tēvs”. Aversā redzami divi jaunieši ar šķēpiem un vairogiem. Tie ir imperatora mazdēli Gajs un Lūcijs, kurus viņš vēlāk adoptēja kā dēlus. Alūksnes novada muzeja monētai reversa leģenda daļēji nodilusi, tās pilnā versija ir C(AIUS) L(VCIVS) CAESARES zem attēla, bet tam apkārt - AVGVSTI F(ILII) CO(N)S(VLES) DESIG(NATI) PRINC(IPES) IVVENT(VTIS) - “Gajs [un] Lūcijs Cēzari, Augusta dēli, konsuli, valdnieki starp jauniešiem”. Pa vidu starp abiem jaunekļiem ir attēlotas viņu amatu zīmes - Gaja priestera kauss un Lūcija gaišreģa zizlis. Abi Augusta mazdēli nomira mūsu ēras pirmajos gados, jaunības briedumā - 23 un 18 gadu vecumā -, bet monētas ar viņu tēliem turpināja kalt vēl līdz imperatora nāvei.

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]

Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas

Dizains un izstrāde weblapa.lv

Ieraksti meklēto