Novembra mēneša krājuma priekšmets

Sākums / Muzejs / Krājums / Mēneša priekšmets

07.11.2024

Novembra mēneša krājuma priekšmets - rokturis ar stirnas kāju - palicis pāri no vienas no jātnieku pletnēm, kuras atrastas Alūksnes Jaunajā pilī. Domājams, ka ar šīm pletnēm 1905. - 1906.g. pils pagrabos tika sodīti revolucionāri. Pletne apskatāma Alūksnes novada muzeja ekspozīcijā “Laikmetu mielasts”.

20. gs. sākumā Krievijas impērija bija nestabilā stāvoklī. Kara ar Japānu izmaksas varēja just visi sabiedrības slāņi, ieskaitot zemniekus, pret daudziem no kuriem viņu saimnieki sāka izturēties arvien bargāk un nežēlīgāk. Pilsētās valdīja bezdarbs, un atlikušās darba vietas - fabrikas, manufaktūras u.c. - pēc iespējas centās “izķepuroties” no krīzes uz strādnieku rēķina, kuriem bija jāstrādā garas stundas necilvēcīgos apstākļos. Par izplatītu ideoloģiju kļuva sociālisms, kas solīja darbaļaudīm ne tikai pašnoteikšanos, bet arī kārdinošu, utopisku nākotni, kurā uzņēmumu un valsts vadību pārņems nevis amatpersonas, bet gan paši strādājošie. Impērijas pilsētās, tai skaitā Rīgā, 1905. g. sākumā sākās masveida streikošana, kas nereti tika apspiesta arī vardarbīgi. 22. janvārī notika t.s. “asiņainā svētdiena”, kad Pēterburgas Ziemas pils sardze atklāja uguni uz mācītāja Georgija Gapona sapulcināto protestētāju grupu. Šo notikumu bieži uzskata par 1905. g. revolūcijas sākumu. 30. oktobrī cars Nikolajs II publicēja t.s. “Oktobra manifestu”, kurā uz papīra pilsoņu mītiņi un sapulces tika atļautas, taču faktiski tās joprojām turpināja traktēt kā ārpus likuma esošas.

Pirmā atklātā tautas sapulce Alūksnē notika 1905. g. oktobra beigās, novembra beigās ievēlēja pagasta rīcības komiteju un sāka organizēt tautas miliciju. Kanaviņu pusmuižas īrnieka Jāņa Baloža vadībā tautas milicija atbruņoja vairākus policijas kārtībniekus un slēdza krogus.

Pirmā soda ekspedīcija Alūksnē ieradās 18. decembra rītā 200 ulānu (tuvcīņas kavalēristu) sastāvā. Bez komandiera Nazimova tās vadībā bija arī Alūksnes iecirkņa policijas priekšnieks Aleksandrovs un barons Arnolds fon Fītinghofs. Dzelzceļa stacijā viņi aplenca lielu grupu revolucionāru, kas padevās bez cīņas. Jānis Balodis bija aizbēdzis ar pajūgu un tika atrasts un nošauts atpakaļceļā. Revolucionāru vadības locekļi tika apcietināti un ieslodzīti pilī, pēc tam pārvesti uz cietumu Valkā, kur atstāti piecas dienas.

20. decembrī Alūksnē ieradās karaspēka daļa ģenerāļa Orlova vadībā un apmetās pilī, kuras telpās tika ierīkots pēršanas būcenis un aresta telpas. Uz Alūksnes pili tika vesti par revolucionāro aktivitāti patiesi un nepatiesi apsūdzētie no visas apkārtnes. Kaut arī no Alūksnes revolucionāriem nogalināts tika tikai Balodis, daudzi no tiem, kas bija atvesti no citurienes tika vai nu sodīti ar nāvi, vai gāja bojā smagās fiziskās izrēķināšanās rezultātā. Arestēto sišana un sakropļošana bija ne tikai soda un pratināšanas metodes, bet arī veidi kā iebiedēt pārējos, lai tie nestājas pret Krievijas varu.

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]

Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas

Dizains un izstrāde weblapa.lv

Ieraksti meklēto