Pētnieciskais darbs

Ēka Vējakalna ielā 5 savulaik zināma kā Rēdmaņu dzīvojamā māja. Aleksandrs Rēdmanis dzimis 1889. gadā, viņa sieva Emīlija Johanna Mazais dzimusi 1899. gadā. 

Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. 

Dzīvojamā māja Rijukalna ielā 3 celta 1930. gados un savulaik piederēja pulksteņmeistaram Oto Andersonam.

Ēka Ošu ielā 10b (tolaik tās adrese bijusi Pils iela 10b) būvēta 1930. gados un savulaik zināma kā Augusta Zila dzīvojamā māja. 

Ēka Tālavas ielā 11 zināma kā Kārļa Gailīša ģimenes dzīvojamā māja. 

1927. gadā izdotajā “Valdības Vēstneša” namīpašnieku sarakstā norādīts, ka gruntsgabals uz Marijas (tagad  Blaumaņa ) un Tirgotāju ielas stūra sākotnēji piederējis Andreja Jaunzema mantiniekiem.

Ēka Baložu bulvārī 3 savulaik zināma kā Oskara Siseņa dzīvojamā māja. 

Ēkas Krišjāņa Barona ielā 5 un 5a zināmas kā Eduarda Vāla dzīvojamā māja un galdniecība. E. Vāls Alūksnē savulaik bija zināms kā prasmīgs galdnieks. 

Ēka Uzvaras ielā 1 savulaik zināma kā uzņēmēja un tirgotāja Roberta Eizenšmita māja. 

1961. gada maijā Tālavas ielas galā, kur kādreiz atradās mazdārziņi, Alūksnes mežrūpniecības saimniecības celtnieki J. Rēdera un V. Irbes vadībā pabeidza kādas ēkas būvdarbus. Kā vēsta vietējās periodikas slejas - MRS ļaudis to lepni sauc par skuju miltu cehu.

Ēka Rijukalna ielā 9 savulaik zināma kā Roberta Mazjāņa dzīvojamā māja. Tā celta 1937. gadā pēc arhitektes Elzas Melderes-Ziemeles projekta. Šobrīd ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2707). 

Ēka Siguldas ielā 4 celta 1930. gados un savulaik zināma kā skolotāja un rosīga sabiedriskā darbinieka Jāņa Zībiņa māja.