Pētnieciskais darbs

Jāņkalna ielas apgabals, kur mūsdienās atrodas Alūksnes sporta centrs un daudzas dzīvojamās un saimniecības ēkas, tika apbūvēts tikai vairākus gadus pēc Otrā Pasaules kara beigām. 

Mūsdienās redzamā Gulbenes ielas apbūve blakus Dores muižai uzsākta padomju laikā, 1960. gadu sākumā. Aplūkojot Alūksnes pilsētas plānus, teritorijā nav novērojama aktīva apdzīvotība, taču ir redzama 1936. gadā atklātā lopkautuve, kas esot bijusi modernākā reģionā, tādēļ 1936. gadā notika Gulbenes un Nomales ielas plānošanas darbi.

Augusts Bišulācis ir dzimis 1882. gada 16. oktobrī Alsviķu pagastā. Viņa vecāki  bijuši Juris un Karlīne Bišulāči. A. Bišulācis bija viens no pazīstamākajiem Alūksnes miesniekiem un desu meistariem, kura gaļas un desu tirgotava līdz 1932. gadam atradās Pils ielā 56, bet tad tika pārcelta uz Lielā Ezera ielu 4.

Ēka Pilsētas bulvārī 11 Pirmās Latvijas Republikas laikā zināma kā Lina, bet vēlāk Skrodeļa dzīvojamā māja. Šobrīd vecās koka ēkas vairs nav. 1980. gados, veicot tās pārbūvi, secināts, ka tā jānojauc. Pēc laika tās vietā uzbūvēta jauna mūra ēka. 

Ēka Dārza ielā 23 celta 1911. gadā un savulaik zināma kā galdnieka Aleksandra Pamiljena dzīvojamā māja.

Jaunalūksnes pils jeb Helēnas pils atrodas Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidu krastā. Tā celta 19. gs. beigās  un savulaik piederēja Helēnai Elizabetei fon Fītinghofai. 

Tieši pretī Jāņkalniņam, uzkalniņā, redzama paprāva divstāvu māja. Zināms, ka pirmās Latvijas Republikas laikā  īpašums Jāņkalna ielā 17 piederēja Aleksandram Aizpurītim.  

Ēka Brīvības ielā 10 celta 1927. gadā un savulaik piederēja Marijai (dzimusi Ozoliņa) un Aleksandram Peļņiem. 

Jau iepriekšējās rubrikās stāstīts, ka saskaņā ar Alūksnes pilsētas domes 1929. gada 14. maija lēmumu Helēnas iela tika pārdēvēta par Valmieras pulka ielu par godu 1. Valmieras kājnieku pulkam, kas 1919. gadā atbrīvoja Alūksni no lieliniekiem. Savukārt padomju periodā tā pārdēvēta par Komjaunatnes ielu. 

Ēka Brīvības ielā 20 savulaik zināma kā Arvīda Vosvenieka māja. Tā celta tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā ar mērķi ierīkot viesnīcu un cerot piesaistīt ceļotājs, kas Alūksnē ieradušie ar bānīti. 

Ēka Vējakalna ielā 5 savulaik zināma kā Rēdmaņu dzīvojamā māja. Aleksandrs Rēdmanis dzimis 1889. gadā, viņa sieva Emīlija Johanna Mazais dzimusi 1899. gadā. 

Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas. Pirmās Latvijas Republikas laikā īpašums Jāņkalna ielā 40 piederēja Augustam Ķauķim. Tolaik viņa rocība bija pietiekami liela, jo uz gruntsgabala uzceltas vairākas ēkas, atvērta dārzniecība un veikals, kurā varēja iegādāties augu sēklas, puķes un stādus. 1923. gada pilsētas plānā uz gruntsgabala iezīmētas četras ēkas, 1937. gada - piecas.