Alūksnes kinoteātri

17.06.2024
Pirmais zināmais kinoteātris ar nosaukumu “Marss” Alūksnē tika ierīkots 20. gadsimta sākumā Pils ielā 52, kas bija zināma kā Ķenča, vēlāk Kubulnieka māja.

Alūksnes zinātājs O. Sisenis mēdza stāstīt, ka “1914. gadā, skolnieks būdams, “Marsā” noskatījies filmu, kurā tēlojis Č. Čaplins. Elektrības Alūksnē toreiz nebija, tāpēc uzņēmīgais Paulis Matīss no Ziemera pagasta “Vārdaviem” noorganizējis kino rādīšanu, elektrību ražojot ar tvaika lokomobili, kuru uz Alūksni varējis pārvest tikai ar vismaz sešiem spēcīgiem zirgiem. Uzsākot un beidzot filmas demonstrēšanu, mājas sētā esošā lokomobile “devusi” skaļu svilpienu”.

Pirmās Latvijas Republikas laikā kino mīļi varēja pulcēties kinoteātrī “Stars”, kas atradās Marijas ielā 4. Periodikas slejas vēsta, ka kinoteātris “Stars”  šajā namā atradies līdz 1938. gadam, kad pārcelts uz Saviesīgā biedrības nama telpām, kas bija daudz plašākas un varēja uzņemt ievērojami lielāku apmeklētāju skaitu.
Jauni pavērsieni kino dzīvē notika 1930. gadu sākumā, kad Alūksnes Saviesīga biedrība bija nonākusi smagos finansiālos apstākļos un daļu no tai piederošām telpām Prezidenta Čakstes ielā 7 tika nolemts izīrēt. Par piemērotu īrnieku tika atzīts Frīdrichs Birkmanis, kurš namā bija paredzējis ierīkot kinoteātri “Splendid”. Drīz vien tika izstrādāts Saviesīgās biedrības ēkas pārplānošanas projekts (arhitekts F. Skujiņš), kuru apstiprināja 1932. gada 12. novembrī. Projekta ietvaros bija paredzēts uzbūvēt skatītāju zāli ar 300 vietām un skatuvi ar kino demonstrācijas ekrānu, izveidot ieejas vējtveri, kases telpu, atsevišķu dāmu telpu un kungu telpu, kā arī plašu uzgaidāmo telpu pirms ieejas kinoteātra zālē. Strauji tika uzsākti remontdarbi un jau 1933. gada 19. janvārī F. Birkmanis aicināja Iekšlietu Ministrijas Būvniecības pārvaldes inženieri apmeklēt namu un dot atļauju telpas lietot. Atļauja tika dot, bet, ar norādi, ka jānovērš vairāki defekti. Tā kā norādītajā termiņā uzlabojumus neizdevās veikt, “Spelndid” īpašnieks savu darbību Saviesīgā biedrības nama telpās pārtrauca. Savukārt ideju par kino organizēšanu Saviesīgās biedrības nama telpās pārtvēra 7. Siguldas kājnieku pulks. 1934. gada 14. maija Būvniecības pārvalde saņēma pulka komandiera lūgumu ļaut Saviesīgās biedrības ēku izmantot kino izrāžu rīkošanai. Komandieris vēstulē norādīja, ka ēka ir piemēroti izbūvēta – tai 370 sēdvietas, skatītāju zālei ir 4 divviru durvis uz apkārtējām ielām un laukumiem, pie ēkas piebūvēta speciāla kino mašīnu telpa.

Jāatzīmē, ka 7. Siguldas kājnieku pulka organizētos kino seansus karavīru klubā interesenti varēja apmeklēt jau 1920. gados, savukārt nākamajā desmitgadē piedāvājuma klāsts kļuva vēl kvalitatīvāks un daudzveidīgāks. Lūk, ko par pulka ieguldījumu šajā jomā un kinogrāfijas sasniegumiem vēsta vietējais laikraksts “Malienas Ziņas”. “Pagājušā nedēļā 7. Siguldas kājnieku pulka kino uzstādīja jaunās, Valsts Elektrotehniskā Fabrika pagatavotās, mašīnas un piektdienas vakarā sāka dot atklātas izrādes. Mūsu garnizona kino teātris darbojas vairāk kā 10 gadus. Pēc skaņu filmu ievešanas arī pulka kino 1930. gadā tika modernizēts un iekārtots pēc jaunākām prasībām un tehnikas sasniegumiem. Līdz pēdējam laikam garnizona kino varēja lepoties ar savu tehnisko iekārtu, kura bij skaitāma pie vislabākajām Latvijā. 7. Siguldas kājnieku pulka komandieris pulkvedis Spandegs, kā labs kino lietu sapratējs, stājas sakaros ar VEF-u un tā nu turpmāk mūsu pulks un līdz ar to visi alūksnieši varēs izmantot pēdējo tehnikas sniegumu. Agrāko iekārtu pārvietos uz Gulbeni, kur garnizonam arī tad būs savs kino. Mūsu garnizona kino nav domāts peļņas nolūkiem, bet gan galvenokārt kā karavīru audzināšanas un vispārējās izglītības līmeņa pacelšanas līdzeklis, kā arī lietderīgs laika kavēklis. Mūsu armijā tagad iesaukto, kuri neprastu lasīt un rakstīt, ir ļoti mazs procents un tas uz rāda arvien dilstošu tendenci. Toties tādu, kuriem nav bijis iespējams ieskatīties lielās dzīves skolas grāmatas lappusēs, būs vel samērā daudz. Te nu labs palīgs izrādās kino. Alūksnes garnizona kino vairākumā sniedzis ļoti vērtīgas filmas un ir pilnīgs pamats ticēt, ka arī turpmāk tādas iepriecēs alūksniešus - kino cienītājus. Ieejas maksa tur nolikta samērā zema, karavīriem pat tikai Ls 0,20 no personas un privātpublikai Ls 0,40-0,60.”

Latvijas Republikas laikā modernās demonstrēšanas iekārtas ļāva demonstrēt labākās tā laika mākslas filmas ar slavenāko aktieru piedalīšanos. Tā, piemēram, 1934. gada “Malienas Ziņās” Nr. 480. var lasīt “ 6. un 9. septembrī garnizona kino demonstrēs ļoti pikantu filmu “ Daiļās sievietes dienas grāmata” ar pazīstamās filmaktrises  Lil Dagover galvenajā lomā filmā, kurā izpaužas skaistums, mīla un spēks.”
Vai arī 1940. gada “Malienas Ziņās” Nr. 773 vēstīts: “Jaunā kino programma.
Garnizona kino Alūksnes Saviesīgās b-bas zālē šonedēļ mākslas filma ar Paulu Veseli un Villijju Birģeli filmā “Marija Ilona”.”
Kinofilmas tika demonstrētas arī nozīmīgu saviesīgu pasākumu un svētku dienās, piemēram, Meža dienās, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 7. Siguldas kājnieku pulka gada dienā u. c. pasākumos.

Vācu okupācijas laikā kino demonstrēšana notika tikai “Stars” kinoteātrī. Kā jau okupācijas laikā, mainījās kino piedāvājuma klāsts un saturs, rūpīgi tika sekots līdzi kino reklāmas noskaņai. Kino apmeklēšanas un skatīšanās kārtību noteica vācu komandatūra. Pēdējās divas kinoteātra skatītāju rindas tika rezervētas karavīriem. Īpaši tika sekots līdzi jauniešu ideoloģiskajai audzināšanai.

Mainoties notikumiem frontē, mainījās arī filmu un reklāmu saturs. 1943. gada 21. janvāra “Malienas Ziņu” reklāma vēsta: “Kino “Stars” šonedēļ rāda filmu “Trauksmes signāls” ar Heli Finkenzeller, Ernstu v. Klipstein u.c. bez tam jaunākais nedēļa s apskats. Izrādes notiks sestdien un svētdien. Izrāžu laiks- kino vitrīnā. Jaunatnei ieeja aizliegta.”

Par kinoteātru darbību Alūksnē pēckara periodā fakti atrodami Alūksnes zonālā valsts arhīva dokumentos. 1946. gadā izveidoja Alūksnes apriņķi. Savu darbību šajā laikā uzsāka arī Alūksnes apriņķa Kinofikācijas nodaļa, kuras uzdevums bija apriņķa kino darba organizācija un vadība. Ar 1950. gada 1. janvāri darbu sāka arī Alūksnes starprajonu Kinofikācijas nodaļa. Kad 1953. gadā rajona Kinofikācijas nodaļu likvidēja, tās funkcijas turpināja pildīt kultūras nodaļa.
Jaunas pārmaiņas kino dzīvē notika 1950. gadu otrajā pusē. “Lai netraucētu rajona kultūras nama darbu, iekārto jaunu atsevišķu kinoteātri “Stars” ar 182 vietām, kas būs Alūksnes pilī. Izbūves darbus veic 29 cilvēku liela būvgrupa b. Renckulberga vadībā, kura apņēmusies jauno kino teātri nodot ekspluatācijā jau uz Oktobra svētkiem. Kinoteātris būs apgādāts ar jaunu, modernu aparatūru KFT-1. No jauna pie būves veidā uzcels arī kinoprojekcijas telpu, bet Rīgas specmontāžas kantoris Nr. 2 apņēmies ierīkot centrālapkuri un ūdens kanalizāciju. Bez kinoteātra pilī izbūvē telpas arī rajona bibliotēkai, kuras rīcībā būs lasītava, grāmatu glabātuve un abonementu istaba, kas atradīsies pils otrajā stāvā. Turpat būs arī vairākas pionieru istabas un mākslinieciskās pašdarbības pulciņu nodarbību zāles,” tā vēstīts 1955. gada “Padomju Alūksnē” Nr. 68.

Jāteic gan, ka kinoteātris tika izbūvēts, bet ne “Stars” vajadzībām. 1957. gada beigās Alūksnes Jaunajā pilī tika atvērts jauns kinoteātris “Liesma”, savukārt “Stars” turpināja savu līdzšinēju darbību kultūras namā.

Par “Liesmas” atklāšanu Alūksnes Jaunajā pilī 1957. gada 8. oktobra “Padomju Jaunatnē” var lasīt sekojošo: “Tagad pils kalpo iedzīvotāju vajadzībām. Nesen tā restaurēta un nodota ekspluatācijā. Te šinīs dienās atklāja jauno kinozāli.”

Savu darbību “Liesma” sāka kā pastāvīga vienība, pēc tam, tāpat kā “Stars”, nonāca kultūras nodaļas paspārnē. Līdz ar rajona likvidēšanu 1962. gadā, kinoteātri bija Gulbenes rajona kultūras nodaļas pārraudzībā, bet pēc apvienotā kino tīkla izveidošanas palika Gulbenes kinodirekcijas sastāvā.
1967. gadā līdz ar Alūksnes rajona atjaunošanu tika organizēta jauna  - Alūksnes rajona kinodirekcija, kura bija pakļauta Alūksnes rajona DDP izpildu komitejai. Alūksnes pilsētā joprojām darbojās divi kinoteātri “Liesma” un “Stars”. Kinoteātra darbs tika kontrolēts, un tie darbojās pēc saimnieciskā aprēķina principa. Alūksnes rajona DDP izpildu komitejas 1967. gada 29. decembra lēmumā Nr. 204 konstatēts, ka “Alūksnes pilsētas kinoteātra “Liesma” vietu skaits neapmierina pilsētas iedzīvotāju prasības”. Savukārt 1967. gada 16. aprīļa lēmumā Nr. 69. var lasīt: “Nolemj: UZDOT Alūksnes rajona Kinodirekcijai regulāri demonstrēt dokumentālās, sabiedriski politiskās, lauksaimniecības, civilās aizsardzības, cīņas pastiprināšanai pret žūpību un citas audzinoša rakstura filmas.”
Lūzuma punkts kino jomā sākās 1990. gadu sākumā, kad sāka kristies kino apmeklētāju skaits. Mēģinājums uzlabot situāciju bija Alūksnes rajona TDP izpildkomitejas 1995. gada 25. marta lēmums Nr. 18 “Par Alūksnes rajona kinodirekcijas reorganizāciju: “Pamatojoties uz LRMP 1991. gada 1. jūlija lēmumu Nr. 171 “Par valsts īpašuma nodošanu pašvaldības īpašumā” un sakarā ar to, ka Alūksnes rajona kinodirekcija nonākusi finansiālās grūtībās un tās turpmākā darbība ir neiespējama, Alūksnes rajona TDP izpildkomiteja nolemj: piekrist Alūksnes pilsētas valdes priekšlikumam pārņemt pašvaldības īpašumā Alūksnes kinoteātri “Liesma” ar tā pamatfondiem.”

 Tā kā finansiālā situācija neizlabojās, 2004. gada 21. oktobrī Alūksnes pilsētas domes sēdē pieņēma lēmumu “Par Alūksnes pilsētas domes kinoteātra “Liesma” likvidāciju”, pamatojoties uz to, ka tā saimnieciskā darbība ir nerentabla. Kinoteātris savu darbību beidza 2024. gada 30. novembrī.

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]
Fonta izmērs
Kontrasts
Gaišums
Krāsas
Melnbalts
Lasīt vairāk