Aktualitātes

Ziemassvētku gaidīšanas laikā, 29. novembrī plkst. 17:00, Alūksnes muzejs piedāvā Adventes vainagu darināšanas meistarklasi, kas ir tradīcija jau gandrīz desmit gadu garumā un pulcē aizvien lielāku dalībnieku skaitu. Šogad meistarklasi vadīs vides dizainere, floriste, skaistas mājvietas “Kalmes” saimniece, lejasciemiete Inga Nagle. Viņa aktīvi iesaistās gan vides objektu veidošanā, gan labprāt dalās ar savu pieredzi jaunu floristu apmācīšanā. 2016. gadā Inga Nagle saņēma Gulbenes novada “Gada mākslinieks” laureāta balvu.

Aicinām uz nodarbību ņemt līdzi sveces, sveču turētājus un sev vēlamos materiālus dekorēšanai. Papildus materiālus varēs nopirkt arī meistarklases laikā. Pieteikšanās nodarbībai līdz 27. novembrim pa tālr. 25665538. Dalības maksa: skolēniem, pensionāriem- 1,00 EUR, pieaugušajiem- 2,50 EUR.

Svinēsim Latvijas 101. dzimšanas dienu kopā! 

18.11.2019. Latvijas Republikas proklamēšanas dienā no plkst. 10:00 līdz plkst. 14:00 Alūksnes muzejs saviem apmeklētajiem dāvina brīnišķīgu iespēju- iepazīt jaunās izglītojošās spēles bērniem izstādē “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām” un apmeklēt visas muzeja ekspozīcijas bez maksas.

Foto: Jana Rāga.

Aicinām 19.novembrī plkst. 16:00 Alūksnes muzejā uz tikšanos ar mākslinieku Kristianu Brekti  un izstādes “Monster” idejas līdzautori Augusti Petri sarunā par laikmetīgo mākslu. 

11.11.2019. plkst.10:00 un plkst.13:00 Alūksnes muzejs aicina uz lekciju „7. Siguldas kājnieku pulka devums Latvijas valsts veidošanā”, ko vadīs Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

7. Siguldas kājnieku pulka vēsture, devums Alūksnei un pulka dalība Bermontiādē- tēmas, par kurām īpaši vēlamies runāt Latvijas valsts svētku mēnesī. Pēc lekcijas piedāvājam apmeklēt izstādi "Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām".

Uz lekcijām lūdzam pieteikties līdz 8. novembrim pa tālr. 25665538. Pasākuma apmeklējums ir bez maksas.

Atzīmējam, ka uz plkst.10:00 vēl ir brīvas 8 vietas, bet uz plkst.13:00 vēl var pieteikties 26 apmeklētāji.

Alūksnes Jaunā pils ir viens no izcilākajiem 19. gadsimta neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas glabā dažādus patiesus un leģendārus stāstus. Nesenā pagātnē atklātie pils sienu gleznojumi un inventārija saraksts rosināja mūs meklēt, kādam nolūkam tika paredzēta katra telpa. 

Izrādās, ka Alūksnes Jaunajā pilī ir bijusi ērģeļu, balkona, biljarda istaba, bibliotēka, svinību zāle un citas greznas telpas, bet šajā Leģendu naktī, 26. oktobrī, vēlamies pastāstīt par Fortepiano istabu, kurā bijis bagātīgs interjers un notikuši izsmalcināti mūzikas vakari. Šoreiz mūzikas un vēstures sintēzi pils telpās radīs Alūksnes Mūzikas skolas skolotāji un audzēkņi.

Ar 1. oktobri Alūksnes muzejs sāk strādāt pēc ziemas sezonas darba laika:

Pirmdiena        SLĒGTS
Otrdiena          10:00 - 17:00
Trešdiena        10:00 - 17:00
Ceturtdiena  10:00 - 18:00
Piektdiena      10:00 - 17:00
Sestdiena        10:00 - 17:00
Svētdiena        SLĒGTS

Laipni aicināti!

Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: muzejs.info@aluksne.lv

28. septembrī plkst. 13:00 Alūksnes muzejā notiks Kristiana Brektes darbu personālizstādes “Monster” atklāšana. Pasākumā piedalīsies mākslinieks Kristians Brekte un izstādes koncepcijas līdzautore Auguste Petre.

Restaurēti divi Alūksnes muzeja krājuma priekšmeti- vienīgā zināmā meistara Dāvida Knospes būvētā koka klarnete (skaņojums- in Es, pikolo (piccolo)) un futrālis.

2019. gada 13.- 15. septembris

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2019. gadā veltītas restaurācijas nozares sasniegumiem, ar mērķi- popularizēt labās prakses piemērus – objektus, kuros veikta pētījumos balstīta, kvalitatīva, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstoša restaurācija. Atsaucoties Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes aicinājumam,  Alūksnes muzejs, Alūksnes novada Attīstības nodaļa un Kultūras un Sporta nodaļa Eiropas kultūras mantojuma dienām 2019 kā nozīmīgu piemēru izvirza Alūksnes Muižas parku ar parka arhitektūru (valsts aizs. Nr.2666).

Atsaucot atmiņā 1989. gada 23. augusta notikumus, kad trīs Baltijas tautas ilgās pēc neatkarības vienojās dzīvā cilvēku ķēdē, aicinām uz Baltijas ceļa 30. gadadienas atceres pasākumu Alūksnē, kura ietvaros plkst. 12:00 Alūksnes Kultūras centra Lielajā zālē būs iespēja noskatīties Askolda Saulīša dokumentālo filmu "Baltijas brīvības ceļš".

Aicinām uz izstādi “Barons un porcelāna stāsti”

Izstāde “Barons un porcelāna stāsti” ir veidota sadarbojoties Alūksnes muzejam un Piebalgas Porcelāna fabrikai, kas ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā. Izstādē liela vērība tiek pievērsta porcelāna vēsturei, izgatavošanai, iezīmēm, īpašībām, kā arī tā ražotnei Latvijā, kuras daudzveidīgie priekšmeti arī ir skatāmi izstādē.

Piebalgas Porcelāna fabrikas izstrādājumu klāsts ir plašs – porcelāns ir veidots jūgendstilā, uz tā ir dažādi austrumu motīvi, tēli no pasakām, turklāt izstādē var redzēt arī pavisam neparastu formu un pavisam mūsdienīgus porcelāna priekšmetus. Rodas jautājums – kāpēc tieši “Barons un porcelāna stāsti”? Piebalgas Porcelāna fabrika ir ieradusies ciemos pie Barona – Alūksnes muzeja un pils personāža, kas vienmēr apmeklētājus sagaida dažādos svinīgos un saviesīgos brīžos, turklāt tā klātbūtne caurvij Alūksnes puses kultūru un vēsturi. Kāda ir bijusi Barona laiku vēsture? Tieši tikpat plaša un daudzveidīga kā porcelāns, kas apskatāms izstādē!

Izstādē kā lieli, tā mazi var iegūt daudzveidīgas zināšanas par un ap porcelānu, arī jūgendstilu, kurā ir risināta daļa izstādē apskatāmo porcelāna izstrādājumu un tam visam klāt ir piesaistīts kāds aspekts no Baronu tematikas. Tā ir sadalīta četrās daļās:

• Porcelāns, kuru rotā jūgendstils, ļaus apmeklētājiem tuvplānā ieraudzīt tā pazīmes uz dažādām vāzēm, krūzēm, bļodiņām un citiem priekšmetiem. Kā jūgendstils saistīts ar Baronu? Gandrīz katrs alūksnietis būs pamanījis atjaunoto ēku Jāņkalna ielā 51, kas tāpat kā pirms 100 gadiem, arī šobrīd pilda viesnīcas ēkas lomu. Un interesanti, ka tās būvniecību savulaik pasūtīja tieši baronese Helēna, kas pārstāv vienus no pils pēdējiem baroniem šeit Alūksnē. Šo cilvēku dzīves laikā aktuāls mākslas virziens bija tieši jūgendstils un, iespējams, arī viņu kolekcijās bija dažādi porcelāna priekšmeti ar jūgendstila iezīmēm.
• Viena no patiesi interesantākajām leģendām, kas saistīta ar Baronu ir nostāsts par Otto Hermaņa fon Fītinghofa ceļojumu uz tālo Indiju, kur tas saticies ar milzīgu čūsku un spējis no tās izglābties. Kā vēsta leģenda – O.H fon Fītinghofs Alūksnē uzceļot luterāņu baznīcu, esot izpildījis savu solījumu – ja izglābšoties no čūskas, uzcels skaistāko dievnamu visā Vidzemē. Lai arī cik patiesi vai nepatiesi būtu nostāsti, baznīca ir turpat, kur vienmēr bijusi un noteikti arī šobaltdien ir viena no skaistākajām visā Vidzemē. Un porcelāns? Uz tā redzami dažādi stilizēti Tālo Austrumu motīvi un mandalas. Iespējams, ka barons sava ceļojuma laikā paglābies ne tikai no čūskas, bet redzējis un iepazinis arī krāšņo Indijas un Tālo Austrumu kultūru.
• Daļa porcelāna izstrādājumu ieguvuši sevišķi sirsnīgu tēlu – uz tiem ir redzami dažādi pasaku tēli un brīnišķīgi dzīvnieku zīmējumi. Ir zināms, ka pils pēdējo baronu bērni Alūksnē esot pavadījuši vienas no skaistākajām savas bērnības vasarām. Savukārt Alūksnes Jaunās pils otrajā stāvā bijušas bērnistabas. Lai vai kā būtu bijis, iedomāsimies, ka arī barona bērniem patika pasakas un tajās darbojās dzīvnieku personāži, kas mācīja to lasītājiem vienkāršas un nozīmīgas dzīves patiesības un gudrības.
• Jūsu un Barona priekam, izstādē ir apskatāms sevišķi neparasts porcelāns, kas parāda vienu no savām humoristiskākajām sejām – spēju būt mūsdienīgam un amizantam. Porcelāns nereti tiek asociēts ar klasiskām un izsmalcinātām servīzēm, tomēr tas ir tik daudzveidīgs keramikas materiāls, ka pieļauj plašas variācijas. Ir tikai jāiet un jāapskatās!

Izstāde ir kā radošs fantāzijas lidojums, kuras mērķis ir popularizēt Barona tēlu, Alūksnes pili un muzeju, kā arī veidot kopdarbu ar uzņēmumu, kas Latvijā pārstāv unikālus materiālus un tā izgatavošanas tehnikas. Izstādes tapšanā iesaistījās un palīdzēja Rīgas Jūgendstila centrs un Piebalgas Porcelāna fabrika. Alūksnes muzejs saka lielu paldies par uzziņu informāciju, interviju ar fabrikas īpašnieku Jāni Roni, fotoattēliem un konsultācijām! Informācija par jūgendstilu no S. Grosas grāmatas “Jūgendstils. Laiks un telpa”.