Rijukalna iela 3. Andersona dzīvojamā māja

Rijukalna iela 3. Andersona dzīvojamā māja.
Dzīvojamā māja Rijukalna ielā 3 celta 1930. gados un savulaik piederēja pulksteņmeistaram Oto Andersonam. Ziņas par O. Andersonu vēl precizējamas. Pirms vēl precizējam ziņas arhīvā, ļoti priecāsimies, ja kāds no lasītājiem, balstoties uz ticamiem avotiem, varētu papildināt ziņas par O. Andersona pēcnācējiem. Šobrīd zināms, ka O. Andersonam bija sieva un divas meitas. Iespējams viena no meitām bijusi Austra Hermīne Bišofs (dzimusi Andersons), jo 1930. gados Rijukalna ielā 3 reģistrēta viņas un viņas vīra Viļa Bišofa dzīvesvieta.

Zināms, ka Austra Hermīne dzimusi 1904. gada 23. aprīlī Igaunijā. Viņa apprecējās ar Mārtiņu Vili Bišofu, kurš dzimis 1899. gada 19. septembrī Valmieras apriņķa Dikļu pagastā. V. Bišofs pēc Rīgas pilsētas tirdzniecības skolas absolvēšanas 1921. gadā tika iesaukts kara dienestā un iedalīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Beidzot obligatorisko dienestu, viņš palika virsdienestā. 1923. gada maijā V. Bišofs iestājās virsdienestā 7. Siguldas kājnieku pulkā, kurā pildīja vecākā rakstveža pienākumus. Ārpus tiešajiem darba pienākumiem viņš aktīvi iesaistījās virsdienesta karavīru sabiedriskajā dzīvē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Arī periodikas slejās pieejamā informācija vēsta, ka līdz 1938. gadam Austra Hermīnes un Viļa Bišofa reģistrētā dzīvesvieta bijusi Rijukalna iela 3. V. Bišofs bija filatēlistu biedrības klubā. Sludinājumos, ar kuru starpniecību markas mainītas vai pārdotas, viņš norādījis adresi Rijukalna iela 3.
1938. gadā V. Bišofs savas darba gaitas Alūksnē pārtrauca un ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur iestājās Latvijas darba kameras dienestā. “Aizceļošanas dēļ pārdodu klavieres. Bišofs Rijukalna ielā 3,” tā var lasīt 1938. gada laikraksta “Malienas Ziņu” sludinājumā.

Sākoties padomju okupācijai, namīpašums nacionalizēts. O. Andersons ar sievu turpināja dzīvot ēkas pirmajā stāvā, savukārt pārējās telpas izīrētas. Interesants ir fakts, ka vācu okupācijas periodā Rijukalna ielā 3 reģistrēts tabakas ražas pieņemšana noliktava un tabakas audzētāju inspektora birojs.
Par turpmāko O. Andersona un viņa mājas likteni padomju periodā ziņas papildina alūksniete Vizma. Viņas mamma Lonija O. Andersonu vecumdienās aprūpēja un mājas pirmajā stāvā īrēja sev istabu. “Mammas stāstīja, ka O. Andersonam bija sieva un divas meitas. Meitas jau 1930. gados pārcēlās uz Rīgu. Viens no O. Andersona znotiem bija advokāts. O. Andersona sieva nomira 1950. gados. Kad O. Andersons vecumdienās palika viens, mana mamma viņu aprūpēja. Tad viņam jau bija vairāk kā 90 gadi. O.Andersons padomju gados dzīvoja mājas pirmajā stāvā, pārējās istabās dzīvoja īrnieki. Pirmajā stāvā istabu īrēja Dārzkopības un biškopības biedrības Alūksnes nodaļas priekšsēdētājs N. Grāvītis. Viņam patika ierakstīt un klausīties putnu dziesmas. (..) Māja bija liela un stipra, tajā bija baltas podiņkrāsnis. Istabās bija skaistas mēbeles, bufetē trauki, kristāla vāzes, žurnāli “Atpūta”. O. Andersons kolekcionēja naudu. Blakus mājai bija liels ābeļdārzs, apkārt teritorijai – sētiņa. Palicis prātā mammas stāstītais, ka O. Andersons bijis bagāts un kaut kur noglabājis zeltu. O. Andersons nomira 1963. gadā. Viņš apglabāts Alūksnes Lielajos kapos. Pēc tam ēka nonāca (..) ģimenes īpašumā.”

2000-jos gados māju iegādājās tagadējie namīpašnieki – Zilaus ģimene, pārvarot dažādus šķēršļus īpašuma daļu apvienošanā, un ieguldot lielas rūpes mājas atjaunošanā. Viņi mums atklāja vēl dažus interesantus faktus par šo īpašumu. Labiekārtojot piemājas dārzu, atrakta strūklaka, kas pēc tam gan uzreiz sabrukusi. Iespējams, ka tā bijusi no muižas laikiem, jo šī gruntsgabala vietā savulaik atradies Muižas parks. Un vēl, remontējot māju, bēniņos, atrastas 1920.–30. gadu fotogrāfijas, kurās iemūžināti 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri. Alūksnes novada muzeja kolektīvs namīpašniekiem ir ļoti pateicīgs, ka vēsturiskās fotogrāfijas ir nonākušas Alūksnes novada muzeja krājumā!

Turpinot apkopot “Alūksnes ēku stāstus 2”, arī šogad laikraksta lasītājus aicinām dalīties atmiņās par vēl neizzināto māju stāstiem un rosīgo alūksniešu dzīvi.