Ošu iela 10b. Augusta Zila dzīvojamā māja

Augusta Zila dzīvojamā māja

Ēka Ošu ielā 10b (tolaik tās adrese bijusi Pils iela 10b) būvēta 1930. gados un savulaik zināma kā Augusta Zila dzīvojamā māja. Kā vēsta Alūksnes novada muzeja krājumā pieejamais būvprojekts, ēkas būvniecība apstiprināta 1933. gadā, bet vēl divus gadus vēlāk apstiprināta arī veļasmājas-kūts-šķūņa  izbūve. 

Krājumā glabājas arī divas A. Zilam adresētas pilsētas nekustamās mantas nodokļa listes. 1936. gada listē veikts ieraksts, ka A. Zils samaksājis nodokli 7 Ls, savukārt 1940. gadā – 13 Ls apmērā. 1936. gadā nekustamā īpašuma ienesīguma vērtība bijusi 380 Ls, 1940. gadā – 570Ls.

Alūksnes novada muzeja glabājas arī 1992. gada ekspedīcijā pierakstītās A. Zila dēla Bruno atmiņas, kurās vēstīts, ka Augusts Zils dzimis 1895. gadā. Bērnībā agri palicis bārenis. Jaunībā apguvis kungu drēbnieka amatu. Sākotnēji A. Zils piedāvājis drēbnieka pakalpojumus laukos. 1923. gadā  viņš apprecējies ar Annu Elvīru Zīlīt, abi pārcēlušies uz dzīvi Alūksnē. Anna Elvīra Zīlīt dzimusi Alsviķu muižā. Arī agri palikusi bārene. Pirms pārcēlusies uz Alūksni, strādājusi Karvā pie dzirnavu īpašnieka Ringa. Arī Anna Elvīra pratusi šūt, tikai nav gribējusi ierādīt vīram, ka prot audumu piegriezt. 

Pirms A. Zils uzcēlis savu māju, viņš dzīvojis Puzuļa mājā, kas atradusies Lielā Ezera ielā 18, bet vēlāk Putna mājā Jāņkalna ielā 22.  A. Zils šuvis apģērbu gan no pirktā auduma, gan arī no pašaustā. Par uzvalka šūšanu prasījis 10-12 Ls. Tas bijis salīdzinoši lēti, jo cunftes meistars Kalniņš uzvalkus šuvis tikai no fabrikas auduma, un tie izmaksājuši dārgāk. A. Zils šuvis un piegādājis produkciju  B. Fēla manufaktūras un gatavu apģērbu veikaliem, kas atradušies Pils ielā 23, kā arī Pils ielā 27 a. Viņa drēbnieka darbnīcā strādājuši divi mācekļi - Rēders un Pilskalnietis. 

1930. gadu sākumā A. Zils uzcēlis savu māju Ošu ielā. Tā celta no tolaik vēl nezināma un nepārbaudīta materiāla – kokbetona. 1950. gadā ēka apšūta ar ķieģeļiem. Māja uzcelta neliela, – tik, cik  nu drēbnieka rocība to ļāvusi. Viena  no istabām bijusi plašāka, tajā iekārtota drēbnieka darba vieta, kurā paprāvu vietu aizņēmis drēbnieka galds, uz tā gatavotas apģērba piegrieztnes un šūdināti kungu apģērbi. Bruno mantojumā no Tēva saņēmis Singer šujmašīnu.

Pateicoties mājas nelielajai kvadratūrai, padomju okupācijas laikā māja netika nacionalizēta, tajā neienāca īrnieki, un arī turpmākos gadus ēka  uzticīgi  kalpoja Augustam un Annai Elvīrai Ziliem, bet vēlāk viņu mantiniekiem.