7. Siguldas kājnieku pulka orķestris

1921. gadā Alūksnē dislocēja 7. Siguldas kājnieku pulku. Līdz ar pulka ienākšanu Alūksnē, aktīvu darbību uzsāka arī pulka orķestris, kas pulka īstenotajās aktivitātēs un pasākumos kļuva par būtisku papildinājumu un akcentu, savos koncertos pulcējot plašu klausītāju loku. Orķestra koncerti skanēja Tempļakalna parkā, Alūksnes Jaunās pils parkā, pie Alūksnes ezera kazarmu tuvumā, arī parādes gājienu laikā Alūksnes ielās. 7. Siguldas kājnieku pulka orķestri līdz 1940. gadam vadīja četri kapelmeistari: Pēteris Turss (no 1919. gada 2. septembra līdz 1920. gada 8. februārim), Kristaps Imaks (no 1920. gada 22. marta līdz 1925. gada 16. decembrim, pēc pārtraukuma turpināja no 1927. gada 24. novembra līdz 1931. gada 8. augustam), Jānis Liepa (aizstāja Kristapu Imaku no 1926. gada 28. februāra līdz 1927. gada novembrim) un Kārlis Paucītis (no 1931. gada augusta līdz 1940. gada septembrim).

Visendorfa pētījumā “Latvijas armijas kara orķestri” var lasīt, ka pirmie Latvijas armijas pulku orķestri tika izveidoti smagā vēstures brīdī – Neatkarības kara sākumā, kas apliecina mūzikas nozīmi un augsto novērtējumu armijā. Armijas orķestri atšķīrās gan pēc instrumentālā, gan mūziķu sastāva. Tie vienlaicīgi tika izveidoti kā frontē pie Liepājas, tā Ziemeļlatvijā, kur formējās Ziemeļlatvijas brigāde. Tas liecina, ka tā nebija tikai kāda virsnieka iegriba, bet kareivju nepieciešamība. Par orķestru vadītājiem kļuva gan profesionāli cara armijas kapelmeistari, gan jauni mūziķi, gan arī cilvēki, kuri pie diriģenta pienākumu pildīšanas nonāca nejauši. 1919. gada vasarā sākās armijas reorganizācija pēc vienotiem principiem. Sākumā bija paredzēts veidot orķestrus plašā sastāvā pie divīziju štābiem, bet vēlāk orķestrus sāka formēt pie katra pulka. Kara orķestros tika atstāta tikai puse muzikantu, taču tas nebija pietiekami, tādēļ kapelmeistari bija spiesti diplomātiski panākt, lai priekšniecība dažus no rotās dienējošajiem muzikantiem “aizdod” orķestrim. Tā arī radās situācijas, ka juridiski kareivis skaitījās citā vienībā, bet praktiski dienēja orķestrī. Pēc pārejas uz miera laika dzīvi kara orķestri bija visos 11 kājnieku pulkos.

1920. – 30. gadu periodikas izdevumi vēsta, ka 7. Siguldas kājnieku pulka orķestris Alūksnē sniedza gan atsevišķus koncertus, gan arī līdzdarbojās dažādos pilsētas vai pulka organizētajos pasākumos. Piemēram, Valsts svētkos un pulka gadadienās, arī zaļumballēs pēc teātra izrādēm, priecējot apmeklētājus ar “deju bez pārtraukuma”. Orķestris spēlēja arī, piemēram, Alūksnes patērētāju biedrības “Ekonomija” izsoles laikā, Ziedoņa svētku sarīkojumā, Skautu svētkos, 15. maija Tautas vienības svētkos, no baznīcas torņa atskaņojot korāļus. 1931. gada 29. un 30. augustā Alūksnē notika Valkas aizsargu pulka svētki. Pirmā svētku diena noslēdzās ar dievkalpojumu Alūksnes baznīcā, kur sprediķoja mācītājs Kņezs- Kņezinskis, bet dievkalpojumu kuplināja 7. Siguldas kājnieku pulka orķestris. Nozīmīgi, ka 7. Siguldas kājnieku pulka orķestris bija līdzvērtīgs konkurents lielo garnizona pilsētu orķestriem, tā laikrakstā “Latvijas Kareivis” komentējis mūzikas recenzents E. Ramats: “Skaitliski ar virsdienesta muzikantiem Rīgai it kā piešķirtas privilēģijas (lielāki virsdienesta štati), bet mākslinieciskā līmenī ar Rīgu sacenšas arī province, šāds patīkams pārsteigums bija, iepazīstoties ar siguldiešu mūzikas kapeli Siguldā un viņu pastāvīgo mītni- Alūksnē. Siguldiešu diriģents K. Paucītis savā neilgā darbā pārsteidz ar tādiem rezultātiem, kuri droši ņemami kā paraugs dažam labam uz lauriem iemidzinātam diriģentam (..).

Alūksnē ierados agrā rīta stundā un cerēju atrast diriģentu, ja ne gultā, tad vismaz pie kafijas galda. Bet viņš jau pulkā un trīcina ar savām taurēm plašo pilsētas parku! Devos turp, kur skaņas sauc. Kāds plašums!... Kāda vaļa!... Ezers laistās saulē un gaišo ēku logos! Kur vēl citur rast tik vilinošu ainavu karadienestam, kā Alūksnē!? Uz paša krasta, pret kazarmām mušele, atvērta uz visām pusēm. Stabos atbalstītais jumts dod teicamu akustiku un skaņu plūdums izplešas uz visām pusēm, šeit ezermalā, arī laivās, mūziku klausās Alūksnes pilsoņi. Tā strādājot diriģents labāki uztver intonācijas kļūdas, jo telpā viss dārd un dun, un troksnī daži sīkumi var paiet arī nepamanīti. Ejot pa jaunveidoto parku, gar celiņiem visur augļu kociņi un ogu kļūmi. Tur skaistums ar lietderīgo. Tas viss pašu rokām dēstīts un gādāts. Tiešām, vērtīgs ierosinājums visām iestādēm! Bet nu nāk arī orķestra un viņa vadītāja bēdu stāsts- trūcīgais repertuārs, jo ne viss, kas atrodams pasaules kara orķestru repertuārā, noderīgs tik maziem sastāviem, kādi pašlaik mūsu kara orķestru štati. Jāķeras pašam pie aranžējumiem, lai trūkstošo instrumentu vietu aizpildītu esošie. Te diriģents griežas arī pie latvju komponistiem, lai tie paši instrumentētu savus darbus tādiem orķestru sastāviem, kādi pašlaik mums noteikti ar likumu. Tagad kara kapelmeistaru darbs ir divkārtīgs- apmācīt iesācējus mūziķus un rakstīt vai aranžēt savam sastāvam piemērotu repertuāru. Un 7. pulks savā orķestra vadītājā atradis spējīgu mūziķi, kas ar priekšnesumiem savā mājā un viesos Siguldā ieguva nedalītus publikas un preses suminājumus.”

 Par ciešo sadarbību ar Siguldu vēsta arī 1939. gada 1. maija laikraksts “Gauja” 5. un 6. numurs: “Kad 1931. gadā Siguldā pirmo reizi viesojās pulka orķestris, attiecības starp Siguldu un viņas pulku kļuva vēl siltākas, vēl draudzīgākas, šīs attiecības gadu no gada vēl augušas un nostiprinājušās un tagad siguldieši nemaz nevar iedomāties vasaru bez sava pulka orķestra. Orķestra viesošanās Siguldā vasaras sezonā kļuvusi par tradīciju un, pasargi Dievs, ja orķestris kādreiz neparedzētu iemeslu dēļ izpaliktu. Tā būtu vesela traģēdija.”

Alūksnes muzeja krājums un pētniecības materiāli. Visendorfs M. “Latvijas armijas kara orķestri” 2019., Malienas Ziņas, Nr.673 (25.05.1938), Siguldas Balss, Nr. 6 (01.06.1935), Malienas Balss, Nr. 1 (19.02.1931), Malienas Ziņas, Nr. 727 (15.06.1939), Latvijas Kareivis, Nr. 172 (03.08.1938), Malienas Ziņas, Nr. 725 (01.06.1939), Malienas Ziņas, Nr. 671 (12.05.1938), Aizsargs, Nr. 9 (09.01.1931), Malienas Ziņas, Nr. 256 (24.04.1930), Gauja Nr. 5., 6 (01.05.1939.), Latvijas Kareivis, Nr. 197 (02.09.1932).