Pastkartes

Mūsdienās savstarpējā saziņā būtiska loma ir elektroniskajiem līdzekļiem, savukārt senāk viens no populārākajiem sazināšanās veidiem bija pastkartes nosūtīšana. Pastkartes jeb atklātnes (tā sauktās atklātās vēstules) parādījās 19. gadsimta 2. pusē, bet savus ziedu laikus sasniedza 20. gadsimta sākumā, strauji iegūstot popularitāti visos sabiedrības slāņos.

Zināms, ka pirmās atklātās vēstules izdotas Austroungārijā 1869. gada 22. septembrī, savukārt Latvijas tirgus apritē tās ienāca 19. gadsimta 90. gadu vidū, ar tekstiem latviešu valodā - 1900. gadā. Ar atklātņu izdošanu tolaik nodarbojās gan grāmatu un rakstāmpapīru veikalu īpašnieki, gan privātuzņēmēji fotogrāfi, gan tabakas un galantērijas izstrādājumu tirgotāji.

Tolaik pastkartes bija līdzvērtīgas watsap, telefona īsziņām vai e-pastiem, tikai adresātu, atkarībā no attāluma, tās sasniedza vairāku stundu vai pat dienu laikā. Pakāpeniski, līdztekus ilustrētajām pastkartēm, kļuva pieejamas arī foto pastkartes ar pilsētu, dabas skatu, apsveikumu, reklāmas un citiem attēliem. Pastkartes kalpoja gan kā sazināšanās līdzeklis, gan kā suvenīrs, “reklamējot” ceļojumos apmeklētās vietas. Tās atspoguļoja arī kartīšu modes tendences, vizuālo krāsainību un vēsturisku informāciju.

Alūksnes muzejā glabātās pastkartes ir nozīmīgas pagātnes liecinieces, kas sniedz liecības par pilsētas kultūrvēstures, dabas objektiem un vietām, piemēram, sīkarhitektonisikajām formām Alūksnes muižas parkā, Livonijas ordeņa pilsdrupām, vides objektiem Termpļakalna parkā, 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli, Alūksnes ezeru un salām.

Jāatzīmē, ka ilustrētajās un foto pastkartēs redzami arī Alūksnes pilsētas skati. Tos iemūžināja galvenokārt vietējie fotogrāfi, piemēram, Kr. Lapiņš, E. Zariņš, A. Maksims, retāk fotogrāfi no citām pilsētām, piemēram, K. Truše no Gulbenes.

Tolaik Alūksnē zināmie pastkaršu izdevēji bija R. Ķelle, O. Šķenders, A. Grosmans un R. Pastalnieks.

Lielākā daļa Alūksnes muzeja pastkartes datējamas ar 20. gadsimta sākuma 1. pusi. Liela nozīme pastkaršu kolekcijai ir Alūksnes pilsētbūvniecības un apbūves izpētē. Daudzas pastkartēs redzamās ēkas, piemēram, Pils ielā, Dzirnavu ielā, Blaumaņa ielā, vairs nav saglabājušās. Tādējādi pastkartes ir kļuvušas par sava laika vēstures lieciniecēm, un, attālinoties no pagātnes, to vērtība ar katru gadu pieaug.