Alūksnes Lielajos kapos uzsākta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija.

Sākums / Aktualitātes
07.10.2026

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sadarbībā ar pašvaldībām visā Latvijā pašlaik veic mērķtiecīgu vēsturisko kapsētu apzināšanu un kultūrvēsturisko vērtību inventarizāciju. Tas nepieciešams, lai pamatojoties uz jauno Kapsētu likumu pasargātu senus pieminekļus un kapličas no nejaušas iznīcināšanas, pirms pamestas kapavietas tiek nodotas virsapbedījumiem. Šī sistemātiskā uzskaite ļaus tiesiski sakārtot kapu apsaimniekošanu, vienlaikus saglabājot Latvijas unikālo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.

Tāpēc šī gada rudenī pašvaldības iestāde “Spodra” un Alūksnes novada muzejs uzsāka Alūksnes Lielajos kapos kultūrvēsturiski vērtīgo kapa pieminekļu inventarizāciju un uzskaiti. Pirmā apsekošana notika 21. septembrī, un astoņos kapu sektoros kopumā tika reģistrēti vairāk nekā simts vēsturisku kapu pieminekļu.

“Alūksnes Lielie kapi iekārtoti 18. gadsimta beigās, bet to vecākie līdz mūsdienām saglabājušies pieminekļi ir no 19. gadsimta pirmās puses. Vecākais laukums kapos izveidots 19. gadsimta 30. gados muižas ārsta Johana Neibesera ģimenei. Šeit atdusas Johans, viņa sieva Amālija, bērni Jūlijs un Emma, kā arī tēvs Hermans. Kapos ir arī daudz pieminekļu no 19. gadsimta otrās puses, kā arī vairāki metāla ziedu kroņi tā dēvētajās “kroņa vannās”, kas bija populāras pagājušā gadsimta 30. gados.

Ir interesanti vērot apbedīšanas tradīciju maiņu laika gaitā. Pieminekļi un kapu sētiņas atspoguļo savā laikmetā populāros mākslas stilus: neorenesanses un neorokoko stila krusti pārstāv 19. un 20. gadsimta miju, neilgi pēc tam vietām sastopamas jūgendstila iezīmes, bet īpaši ilgi — no 19. gadsimta otrā ceturkšņa līdz pat pirmās brīvvalsts laikam — cieņā bijusi neogotika. Mainījušies arī pieminekļu uzraksti. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē tipisks kapa piemineklis bija neliels metāla vai akmens krusts, uz kura parasti bija vieta tikai apbedītā vārdam, bet otrā pusē — kādai īsai, lakoniskai atziņai vai Bībeles pantiem. Sākotnēji šie uzraksti pārsvarā ir skumji un svinīgi, bet 20. gadsimta 20. gados ieviešas tradīcija lietot arī reliģiski pacilājošas frāzes, kas līdztekus skumjām pauž zināmu pozitīvismu, domājot par mūžīgo atdusu Dieva valstībā. No šī laika Alūksnes Lielajos kapos saglabājušies tādi uzraksti kā "Saldu dusu!", "Šeit ir miers!" un pat "Uz redzēšanos!"”, stāsta muzeja vēsturnieks Ernests Stroinovs.

Uzsāktie apsekošanas un inventarizācijas darbi Alūksnes Lielajos kapos secīgi turpināsies arī turpmāk, un plānots, ka pieminekļu uzskaite un izpēte tiks veikta arī Alūksnes Mazajos kapos.

Alūksnes Lielajos kapos uzsākta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija. Alūksnes Lielajos kapos uzsākta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija. Alūksnes Lielajos kapos uzsākta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija. Alūksnes Lielajos kapos uzsākta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija. Alūksnes Lielajos kapos uzsākta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija. Alūksnes Lielajos kapos uzsākta kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija.
ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]
Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas
Dizains un izstrāde weblapa.lv
Fonta izmērs
Kontrasts
Gaišums
Krāsas
Melnbalts
Lasīt vairāk