Aicinām izglītojošā pastaigā “Kur Alūksnē pazudis izjādes mežiņš?”

31.08.2026

Septembrī Eiropā norisināsies ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas šogad aktualizēs tēmu par kultūras mantojumu krīzē. Alūksnes muižas parks ir viens no Alūksnes simboliem. Tas sevī glabā daudzas vēstures liecības, arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus (Aleksandra paviljons, Eola templis un Fītinghofu dzimtas mauzolejs) un stāstus, tajā pašā laikā mūsdienās kalpo kā lieliska noskaņu pastaigu vieta.

Lai aktualizētu parka nozīmi, Alūksnes novada muzejs 11.septembrī pulksten 11.00 ikvienu interesentu aicina uz publisku ekskursiju “Kur Alūksnē pazudis izjādes mežiņš?”. Tajā kopā ar arhitekti, muižu un parku pētnieci Ilzi Māru Janeli dosimies izglītojošā pastaigā pa parku.

Ieskicējot gaidāmās pastaigas norisi, I.M.Janelis stāsta: “Vēsturiski Alūksnes pils muiža bija ar savām priekšrocībām un trūkumiem. Baroka laikā Alūksnē nevarēja būt un nebija baroka dārza. Varēja būt, bet nebija izjādes un pastaigu mežiņš kā daudzviet citur, jo pils atradās uz salas. 18.gs. sākumā, pēc Ziemeļu kara, nebija vairs nocietinātās pils, bet nebija arī vēl īsta muižas centra ar kungu namu un baroka dārzu. Muižas centrs sāka veidoties tikai tad, kad Hermanis fon Fītinghofs atguva muižu. Vēlāk, lēnām un pamazām, viņa dēls Otto fon Fītinghofs Alūksnes ezera krastā kādreizējo sīko tīrumiņu, meža gabalu, pļavu un birzīšu vietā sāka veidot izjādes un pastaigu vietu, ko toreizējā terminoloģijā varētu saukt par izpriecu mežiņu. Bet izprieca (vāciski ‘lust’), bija jāsaprot nevis kā vieta atrakcijām un orģijām, bet kā mentāla, lēna, pat meditatīva izprieca, pārvietojoties dabīgā ainavā izveidotiem ceļiem un lēni, nereti tikai klusējot, baudot ainavu.

Nav zināms, kad un kur pēc Ziemeļu kara uzbūvēja pirmo kungu namu, ja tur, kur vēlāk uzcēla ozolkoka pili, līdz izpriecu mežiņam bija jāpārvar pārplūstoša un vienmēr purvaina pļava. Ja pirmo kungu namu uzbūvēja tur, kur jau zviedru laikos bija pārvaldnieka sēta un tagad Alūksnes Jaunā pils, arī tad bija jāpārvar šīs slapjās pļavas mala.”

Pēc Otto fon Fītinghofa ieceres pastaigu un izjādes mežiņu turpināja veidot viņa dēla Burharda laikā, šim mežiņam pamazām kļūstot par ainavu parku. I.M.Janelis uzsver, ka pastaigu un izjādes mežiņos bija iecienīti tā sauktie altāri, piemēram, zemkopības altāris, vientulības altāris, dažādi skulpturāli vai no tajā vietā esošiem dažādiem dabas materiāliem veidotas neuzkrītošas instalācijas, retāk – nojumes vai paviljoni.

“Ceļu tīkls tika veidots tā, lai no viena šī altāra varētu ne pārāk tālu sasniegt nākošo, ar noteikumu, ka no viena altāra cits altāris nedrīkstētu būt redzams. Pastaigu ceļu līkumi sekoja reljefam vai, nedaudz pielaboti par labu sākotnējai idejai tā, lai ejot būtu redzams, ka priekšā tālāk nav, kur iet, ka ceļš pagriežas uz vienu vai otru pusi. Un tikai pēc pagrieziena var ieraudzīt kādu skaistu lauci vai nākamo tematisko altāri. Ainavu parka veidošana turpinājās visu 19.gadsimtu. Strādāja daudz un dažādi dārznieki, reizēm pat vairāki vienlaikus. Šeit jāapbēdina tie alūksnieši, kuriem dārznieks Pēteris Buks ir kļuvis gandrīz vai par svēto, jo viņš, atbilstoši dokumentālām liecībām, Alūksnē ir strādājis tikai četrus gadus,” saka I.M.Janelis.

Publiskās ekskursijas apmeklējums ir par brīvu. Tikšanās – pie Alūksnes Jaunās pils.

Aicinām izglītojošā pastaigā “Kur Alūksnē pazudis izjādes mežiņš?”

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]

Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas

Dizains un izstrāde weblapa.lv

Ieraksti meklēto