Izstāde "Maskošanās tradīcija"

Izstādi “Maskošanās tradīcijas” veido Jevgēņijas Kiļupes pajēmašē tehnikā veidotās sejas maskas un Alūksnes mākslas skolas audzēkņu zīmējumi, kas tapuši iedvesmojoties no latviešu tautas tradīcijām – maskotajiem gājieniem. Vairāk par izstādi sadaļā - Muzejs. Ekspozīcijas

Latviešu tautu tradīcijās Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži ir auglības, cerības un gaismas laiks. Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm bija budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Tie bija masku gājieni, kuros kaimiņi staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami un spēlēdami ne tikai mūzikas instrumentus, bet arī klaudzinādami dažādus sadzīves priekšmetus. 

Tieši ķekatnieki palīdzēja ar savām dziesmām, rotaļām, apdziedāšanu un dzīvības koka zaļās rīkstes pērienu saulītei velties augstāk un augstāk. Ķekatnieki ziemassvētku laikā ienes jautrību, svētību katram namam un katrai ģimeni, kur tie viesojas – labklājību mājām, veselību cilvēkiem, auglību lopiem un laukiem, tāpēc ciemos atnākušie ķekatnieki noteikti bija jāielaiž istabā. 

Viena no pazīstamākajām senlatviešu ķekatnieku maskām bija lāča maska, jo lācis ar savu rūkšanu spējot aizbaidīt visus ļaunos garus. Budēļi attēloja arī citus dzīvniekus (vilku, zirgu, kazu, gaili, dzērvi, stārķi); priekšmetus (labības kūli, siena kaudzi), mītiskos dzīvniekus, profesijas un tautības, kā arī pārdabiskas būtnes (Velns, Nāve, Garā sieva, Mazais vīriņš, Miežvilks) u. c.Ķekatās iet ne tikai Ziemassvētkos, bet jau no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem.