Godinot Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus

11.11.2020

Par varonību Latvijas Neatkarības karā un atbalstu Latvijas valsts nodibināšanā no 1920. līdz 1928. gadam vairāk nekā 2000 brīvības cīnītāju saņēma starpkaru Latvijas Republikas augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni. Šodien, pieminot 1919. gada Bermontiādes notikumus, godinām arī mūsu novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.

Varam būt lepni, ka Alūksnes muzeja krājums glabā  mūsu novadnieku, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbalvojumus:

Lāčplēša Kara ordeni, ar ko apbalvots novadnieks, Cēsu kājnieku pulka virsseržants Pauls Reismanis par 1919. gada 2. jūlija cīņām pret bermontiešiem pie Lejkas un Bēmes cementa fabrikas. Pauls Reismanis dzimis 1888. gada 30. oktobrī Annas pagastā. 1919. gada 6. jūnijā iesaukts Latvijas armijā un piedalījies cīņās pret landesvēru pie Cēsīm, Lodes stacijas un Juglas, pēc tam kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā. Lāčplēša Kara ordenis apskatāms Alūksnes muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Laikmetu mielasts”. (ANM 1236)

Lāčplēša Kara ordeņa diplomu, ar kuru apbalvots novadnieks, 7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis Roberts Plotnieks, dzimis 1891. gada 1. jūlija Mārkalnes pagastā lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Draudzes skolā. Bijis zemkopis. 1912. gadā iesaukts Krievu armijā, dienējis 15. Sibīrijas strēlnieku pulkā Mandžūrijā. Pirmā pasaules kara sākumā nosūtīts uz Polijas fronti, kur piedalījies kaujās un 1915. gada 23. februārī pie Ostoļenkas kritis vācu gūstā. Par varonību apbalvots ar Jura krusta 3. un 4. šķiru. 1919. gada 9. jūnijā iesaukts Latvijas armijā, iedalīts 7. Siguldas kājnieku pulkā un nosūtīts uz Liepāju. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem Kurzemē, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1922. gada 22. novembrī kaujā pret bermontiešiem Stendes rajonā, kad rotai draudēja ielenkums, R. Plotnieks ar saviem kareivjiem devās straujā pretuzbrukumā un no labā spārna ielauzās bermontiešu aizmugurē, tā radīdams sajukumu un novērsdams draudošo situāciju. Šajā kaujā kontuzēts. 1920. gada 16. decembrī atvaļināts. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. (ANM 2403)

Latvijas Neatkarības karā varonīgi cīnījušies:

Abens Jānis (Bejas pagasts), Auziņš Alfreds (Veclaicenes pagasts), Auziņš Eduards (Veclaicenes pagasts), Ābrams Aleksandrs (Zeltiņu pagasts), Aleksis Arvīds (Zeltiņu pagasts),  Bērziņš Alberts (Alūksnes pagasts), Bērziņš Alfrēds (Mālupes pagasts), Brūns Oskars (Ilzenes pagasts), Dakers Jēkabs Gustavs (Zeltiņu pagasts), Egle Aleksandrs (Mālupes pagasts), Egle Oto (Annas pagasts), Glāzers Eduards (Alūksnes pagasts), Gutceits Konstantīns (Ilzenes pagasts), Ivanovičs Augusts (Mārkalnes pagasts), Jansons Eduards (Ziemera pagasts), Jurka Roberts (Ziemera pagasts), Kadelis Jūlijs (Alūksnes pagasts), Kalējs Aleksandrs (Alūksne), Knape Arvīds (Mārkalnes pagasts), Kokle Eduards (Bejas pagasts), Kraucis Augusts (Alsviķu pagasts), Krustiņš Roberts (Mālupes pagasts), Ķesteris Aleksandrs (Annas pagasts), Mālkalns Aleksandrs (Annas pagasts), Maltenieks Rūdolfs (Ilzenes pagasts), Markitāns Eduards (Mārkalnes pagasts), Meijers Eduards (Annas pagasts), Palms Oto (Pededzes pagasts), Palms Paulis (Pededzes pagasts), Petrītis Artūrs (Alsviķu pagasts), Petrītis Verners (Alsviķu pagasts), Plotnieks Roberts (Mārkalnes pagasts), Plukše Voldemārs (Veclaicenes pagasts), Pods Eduards (Bejas pagasts), Priede Ernests (Alūksne), Pumpītis Kārlis (Bejas pagasts), Punte Jānis (Alsviķu pagasts), Raibekazs (Raibeks) Jānis (Veclaicenes pagasts), Reismanis Pauls (Annas pagasts), Ribaks Oto (Pededzes pagasts), Rozītis Arvīds (Bejas pagasts), Rumpāns Pēteris (Alsviķu pagasts), Stopnieks Ādolfs (Mārkalnes pagasts), Zaķis Valdemārs (Alūksnes pagasts), Živa Jūlijs (Alsviķu pagasts).

Avots: “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”, Latvijas Valsts vēstures arhīva izdevums, 1995.

Uzgaidiet... loading