Lekcija par Lieldienu tradīcijām

23.03.2018
  1. martāplkst. 15:30Alūksnes muzejā gaidāma LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadītājasDr. philol. Ritas Treijas lekcija “Lieldienu tradīcijas pasaulē un Latvijā”.  Pētniece iepazīstinās ar Lieldienu cikla svētku izcelsmi un svinēšanas daudzveidību dažādu tautu tradīcijās. Lekciju noslēgumā alūksnieši aicināti piedalīties mūsdienu tradīciju dokumentēšanas darbnīcā, atbildot uz jautājumiem par saviem Lieldienu svinēšanas paradumiem un daloties atmiņās par to, kā svētki svinēti kādreiz (īpaši padomju periodā). Darbnīcā iegūtie materiāli glabāsies Latviešu folkloras krātuvē un būs noderīgi zinātniskiem pētījumiem.

Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas tradīcijas, un svētki to apliecina. Lielā gavēņa pēdējo nedēļu kristieši dēvē par Kluso nedēļu. No Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas). Baznīcā Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas, svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens svētīšana. Šīs dienas caurvij arī latviešu tautas ticējumi, paražas un citas folkloras formas. Daudzi Lieldienās svin pavasara atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas, šūpojoties un citādi līksmojot. 

  1. gadā krātuves pētnieku grupa uzsākusi izzināt kalendāra paradumus mūsdienu Latvijā. “Mūslaiku kalendārs” ir pētījums virtuālajā etnogrāfijā, jo lielākā daļa datu tiek iegūta tiešsaistē – tiek izstrādāta digitāla platforma un īpaši tiešsaistes rīki ērtai tradīciju dokumentēšanai internetā. Pētījums noris ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040).
Uzgaidiet... loading