Pils iela 27 a

Pils iela 27a- Pastalnieka māja.

Muzeja objektu kartotēkā norādīts, ka ēka Pils ielā 27a celta 1931. gadā un piederēja Reinim Pastalniekam – Alūksnes grāmatu tirgotājam, kurš pirms tam bija atvēris savu tirgotavu un tipogrāfiju Grosmaņa mājā – Pils ielā 23. 1926. gada novembrī pilsētas domes sēdē tika nolemts, ka R. Pastalnieks var pārcelt “Malienas Ziņas” drukātavu uz Marijas ielu 5, kur viņš ierīkoja elektrisko grāmatu spiestuvi un galdniecību.

1932. gadā veikala un tipogrāfijas iekārtas R. Pastalnieks pārcēla uz jaunuzcelto māju Pils ielā 27a, kur turpināja līdzšinējo darbu – iespieda laikrakstus “Malienas Ziņas”, “Gulbenes Ziņas”, “Smiltenes ziņas”, “Alūksnes Draudzes Vēstnesis”, kā arī dažādas brošūras un kalendārus. Laikrakstu “Malienas Ziņas” Pastalnieka mājā izdeva līdz pat 1944. gadam (ar pārtraukumu no 1940. gada jūlija līdz 1941. gada jūlijam). Tipogrāfijas iekārtas kalpoja arī vēlāk – Pils ielas 27 izdevniecībā. Lūk, ko par Pastalnieku, viņa izdevniecību un vēl līdz galam neizbuvēto, bet jau apdzīvoto māju savulaik rakstījis kolportieris un grāmatizdevējs Atis Freināts: “Alūksnē nonācu vēlā tumšā vakarā un taisni tādā reizē, kad grāmatnieks un nedēļas avīzes “Malienas Ziņu” izdevējs R. Pastalnieks taisījās svinēt savas avīzes 400. numura iznākšanas jubileju. (..) Pats šefs un redaktors jau priekšā – tūliņ ielūdza mani uz karstu stipru tēju un kā Rīgas grāmatnieku iepazīstināja ar savas avīzes līdzstrādniekiem. (..) Kamēr citi ar lielāko interesi apskatīja preses virpes, es savukārt izšķirstīju Pastalnieka izdotās pasaku grāmatas un Ģenovevu, bildēm pušķotu. Pa tam nama māte aicināja, lai kāpjam pa stalažām augšā uz otru stāvu un sēžamies tik' pie galda, aizbildinādamās, ka vēl nav pagūts ietaisīt trepes un visās istabās grīdu. Pats šefs, augšā kāpdams, rūpīgi pieskatījās, lai kāds līdzstrādnieks nenokrīt. Kad sasēdāmies pie galda, uzslavējām nama māti, kas ar visu skursteņa nevilkšanu cūkas cinksli bija apcepinājusi tīri brūnu. (..) Viena glāze tika iztukšota uz Rīgas grāmatnieka, resp., manu veselību, bet laipnajai nama mātei par godu mēs visi nopietni pateicāmies un jautrības pēc pa jokam korī nodziedājām: “Tūdaliņ, tagadiņ Pastalniece dancos.”

Periodikas sludinājumos var lasīt, ka 20. gadsimta 20.– 30. gados īpašums iznomāts arī citiem uzņēmējiem. Šajā periodā nama 1. stāvā atvērta M. Zībiņa konditoreja, Dekšņa piena produktu, K. Ozoliņa patafonu un velosipēdu detaļu, J. Dravnieka puķu un sēklu tirgotavas, O. Zuša radio, elektropreču, velosipēdu, B. Fēla kungu, dāmu, bērnu gatavu apģērbu, J. Grīviņa apavu veikali, N. Priedīša radio veikals un remontdarbnīca, S. Cimermanes, M. Pauderes frizētavas. 1940. gadu 1. pusē – A. Maksima foto salons, V. Mazuļa kalēja darbnīca, kā arī Alūksnes amatnieku biedrība un amatnieku kopdarbības sabiedrība. Padomju gados ēka nacionalizēta, tās pagrabstāvā tika iekārtota mehāniskā darbnīca, kā arī augļūdens tirgotava, bet otrajā stāvā – dzīvokļi. Padomju periodā ilgu laiku (līdz 1972. gadam) ēkas 1. stāvā atradās grāmatnīca, kā arī elektrotehnikas remontdarbnīca.

Arī laika posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēkā viens otru nomainīja dažādi veikali. Pagrabstāvā – sporta un zvejas preču veikals, 1. stāvā – pārtikas veikali, šobrīd – aptieka un spēļu zāle, savukārt augšējos stāvos – dzīvokļi.

Vēl jāatzīmē, ka šobrīd ēkai ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss (aizsardzības numurs 2703).