Lielā Ezera iela 11

 

Ēka Lielā Ezera ielā 11 celta 19. gadsimta beigās un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs 2697). Muzeja objektu kartotēkā pieejama informācija, ka sākotnēji gruntsgabala īpašnieki bija Hasserti, bet vēlāk īpašums pārdots. Šo informāciju apstiprina pirkšanas–pārdošanas līgums, kurā norādīts, ka Natālija Hassert, dzimusi Eisenberg-Vēver, īpašumu pārdod Eduardam Zvejniekam.

20. gadsimta pirmās puses fotogrāfijas liecina, ka tolaik namā uzturējās 1905. gada revolūcijas soda ekspedīcijas dalībnieki, savukārt 1918. gadā ķirurgs Pāvils Mucenieks šajā ēkā izveidoja pirmo maksas slimnīcu Alūksnē ar desmit pacientu vietām. Turpmākajā periodā, līdz 1920. gadu beigām, nams Lielā Ezera ielā 11 tika izīrēts uzņēmēju vajadzībām. 1928. gada 2. augusta laikrakstā “Malienas Ziņas” vēstīts: “Friziera veikals ar dzīvokli kopīgi izrentējams vienā līgumā, rentes maksa vienā mēnesī Ls 60. Veikals ar lielu skatu logu piemērots arī drēbnieku, modes preču, rokdarbu un konditorejas veikaliem.”

1928. gadā presē parādās sludinājumi par mājas pārdošanu, norādot, ka “Alūksnes centrā tiek pārdota divstāvu ķieģeļu māja ar tornīti, kurā ir veikals, kantoris un dzīvoklis”. Tolaik ēkas iegādi apsvēra Alūksnes Igauņu Izglītības biedrība, lai tur ierīkotu 6-klasīgo pamatskolu, tomēr biedru sapulcē tika pieņemts lēmums namu nepirkt, jo ēka skolas vajadzībām bija par mazu, un pārbūve izmaksātu daudz dārgāk nekā uzcelt pašiem savu namu.

1929. gada sākumā ēku nopirka Alūksnes pilsētas valde, un kopš 1929. gada 9. oktobra no Pils ielas 52 uz to pārcēlās Valkas apriņķa III iecirkņa policija.

Savukārt no 1964. gada 1. aprīļa līdz 1996. gadam ēkā darbojās Latvijas PSR Centrālā valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīva Alūksnes filiāle (CVORSCA, no 1991. gada 1. maija pārdēvēta par Alūksnes zonālo valsts arhīvu). Mūsdienās ēkā pakalpojumus sniedz Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde.

 

Foto:

Lielā Ezera iela 11, 1880.–90. gadi (ANM – 5088)

Lielā Ezera iela 11, 2020. gads (Foto: Māris Šļivka)