Skatīt visus ierakstus

Brūža iela 7

16.10.2020
Brūža iela 7- Alūksnes muižas alus un degvīna brūzis.
Vēl mūsdienās Alūksnes ezera krastā redzama ēka, ko 19. gadsimta beigās Alūksnes muižas baroni fon Fītinghofi uzbūvējuši saimnieciskajām vajadzībām, jo muižas darbība balstījās uz lauksaimniecībā un zemkopībā saražotās produkcijas pārstrādi. Ēka būvēta kā Alūksnes muižas kompleksa sastāvdaļa un ir redzama 1894. gada Alūksnes pils situācijas plānā, kurā atzīmēta kā alus un degvīna brūzis. Šī pamatfunkcija tika saglabāta līdz 19. gadsimta beigām, kad no Alūksnes muižas īpašnieka Arnolda fon Fītinghofa īpašumu nopirka uzņēmējs E. Ellenbergs. 20. gadsimta 20. gados namu īrēja un vēlāk nopirka Alūksnes Saviesīgā biedrība.
1927. gadā Kultūras fonds biedrības nama pārbūvei piešķīra 1000 latus. Nākamajā gadā Alūksnes Saviesīgā biedrība atklātā izsolē izdeva ēkas pārbūves darbus, kas tika izsludināti pēc inženiera V. Bergkinda izstrādātā projekta. Pārbūves darbi tika iesākti 1930. gada 15. augustā, un jau 3. novembrī Alūksnes Saviesīgās biedrības priekšnieks Jēkabs Kreilis nosūtīja Iekšlietu Ministrijas Būvniecības nodaļai lūgumu apmeklēt pabeigto namu un izsniegt atļauju tā izmantošanai. Zīmīgi, ka nama iesvētīšana notika vienlaicīgi ar biedrības 10 gadu jubilejas svinībām 1930. gada 29. novembrī.
Turpmākajā periodā Saviesīgā biedrība daļu ēkas nolēma izīrēt kinoteātra vajadzībām. Par piemērotāko īrnieku tika izvēlēts Frīdrichs Birkmanis, kurš ēkā bija paredzējis ierīkot kino “Splendind”. Līdz ar to tika izstrādāts jauns ēkas pārbūves projekts (arhitekts F. Skujiņš).
1933. gadā pēc ēkas apsekošanas Būvniecības pārvaldes inženieris deva atļauju ēku lietot kino demonstrēšanas vajadzībām ar nosacījumu, ka tiks novērsti vairāki defekti. Tā kā F. Birkmanim neizdevās veikt uzlabojumus norādītajā termiņā, kino darbība tika pārtraukta. Tolaik jauns kino iestādes telpās netika ierīkots, un ēku turpināja izmantot tikai kā Saviesīgās biedrības namu. 1934. gadā Iekšlietu Ministrijas Būvniecības pārvalde saņēma 7. Siguldas kājnieku pulka komandiera lūgumu ļaut ēku izmantot kino seansu rīkošanai. Komandieris vēstulē norādīja, ka ēka ir piemēroti izbūvēta – tai ir skatītāju zāle ar 370 vietām, zālei ir četras divviru durvis uz apkārtējām ielām un laukumiem, pie ēkas piebūvēta kino mašīnu telpa. Vēstulē norādīts, ka pulka komandieris apņemas veikt visus nepieciešamos remontdarbus, ja tādi būtu nepieciešami.
1940. gadā, pēc biedrības likvidēšanas, ēku pārņēma pilsētas valde. Turpmākos gadus telpas tika izmantotas kultūras pasākumu organizēšanai, līdz 1944. gadā šeit tika atvērts Alūksnes rajona kultūras nams. Padomju periodā un pēc valsts neatkarības atgūšanas ēkai veiktas vairākas pārbūves, bet visvērienīgāko tā piedzīvoja 2010. gados.
2015. gadā, pēc rekonstrukcijas, līdzšinējais Alūksnes Tautas nams pārtapa par Alūksnes Kultūras centru, kas šobrīd vienlaikus tiek izmantots uzņēmējdarbības atbalsta centra un kultūras iestādes darba nodrošināšanai.
Nozīmīgi, ka ēka ir iekļauta vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā (aizsardzības numurs 2679).
1. Foto: Brūža iela 7, 1913. gads (ANM – 15086a8)
2. Foto: Māris Šļivka
3. Foto: Alūksnes muzeja digitālais krājums
Uzgaidiet... loading