Skatīt visus ierakstus

Dzirnavu iela 3

16.06.2020

Dzirnavu iela 3- Zariņa māja.

20. gadsimta sākumā un 20. gados ēka Dzirnavu ielā 3 (1920.- 30. gados adrese- Dzirnavu iela 1) bija zināma kā fotogrāfa Eduarda Zariņa māja. Alūksnes muzeja objektu kartotēkā norādīts, ka tās aptuvenais celtniecības laiks ir 1910. gadi. Raugoties tā laika fotogrāfijās, var redzēt, ka šī ēka bija viena no skaistākajām un iespaidīgākajām pilsētā. Tās arhitektūras stilā bija jaušamas nacionālā romantisma pieskaņas. Virs citu namu jumtiem graciozi pacēlās stiklotais jumta tornītis. Namam bija vairāki metāla balkoni, kas pildīja gan praktiskas funkcijas, gan arī daiļoja namu kā dekoratīvs elements.

Jāatzīmē, ka iecienītais Alūksnes fotogrāfs Eduards Zariņš dzimis Gaujienas pagasta “Lejaslāčos”. 20. gadsimta sākumā viņš studēja Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, tomēr par profesionālu gleznotāju nekļuva un to kompensēja, pievēršoties fotografēšanai. 1904. gadā E. Zariņš atvēra savu foto studiju Alūksnē, tagadējā Dzirnavu ielā 5. Viņš fotografēja kāzas, kristības, bēres, skolu izlaidumus. Ļoti daudz- portretus. Laucinieki bieži aicināja fotogrāfu uz mājām, lai dokumentētu jaunceļamās mājas spāru svētkus un apkūlības- gada darbu noslēgumu. Fotografēšanos pie E. Zariņa savā darbā “Puisiska dvēsele” apcerējis Aleksandrs Pelēcis: “Pienāca laiks, kad visiem mālupiešiem jaunas pases deva, bet, lai pases dabūtu, desmitnieks visiem pavēstes atnesa, lai ierodas tad un tad uz pagasta māju. Tur būs fotogrāfs un tas par vienu latu uz galviņas nobildēs jaunās pases īpašnieku. Visi tad arī sadabūja to latu, un cits kājām, cits ar piena vedēju nokļuva pagastā, jo tas fotogrāfs tur veselu nedēļu darbojās, lai visus mālupiešus pārfotografētu. Kas gribēja un kam naudas vairāk, varēja arī pie viņa krūšu bildi pastellēt vai visā augumā noņemties. Skunstniekam pat dikurācija bija, ko aiz muguras palikt, lai izskatītos, ka tu pie pils esi noņēmies. No mūsu mājiniekiem gan neviens to pili negribēja. Pietika, ka par latu būs sešas mazas bildītes.”

Laika gaitā telpas Dzirnavu ielas namā tika iznomātas arī dažādiem uzņēmumiem un privātpersonām. Tā laika tirgotāju un rūpnieku kalendārā var lasīt, ka 1913. gadā Dzirnavu ielā 3 tika ierīkots mācītas vecmātes R. Koch kabinets,  1920. gados šeit atradās J. Cāna krāsotava un J. Ozola veikals, savukārt 1930. gados- A. Zariņa frizētava, kā arī Treiļa tirgotava. Jāatzīmē, ka E. Zariņam piederēja namīpašums un fotodarbnīca arī Rīgā, Marijas ielā 6. Nevarēdams apvienot namu apsaimniekošanu un fotogrāfa darbu abās pilsētās, viņš piedāvāja fotogrāfam Nikolajam Andersonam, kurš bija atvēris savu darbnīcu arī Marijas ielā 6, pārcelties uz mazpilsētu un pārņemt labi iekārtoto darbnīcu un dzīvokli savā mājā. Tīri ekonomiskos nolūkos N. Andersons līdz 1938. gadam izmantoja E. Zariņa fotogrāfijas zīmolu un arī reklāmas uzrakstu uz nama Dzirnavu ielā 3.

Skaistais nams cieta 1940. gada 5. jūlija ugunsgrēkā. Tad tas gandrīz pilnībā nodega, paliekot tikai mūra sienām. Padomju gados ēka pārbūvēta, gan tolaik, gan arī mūsdienās tā kalpo kā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 

Uzgaidiet... loading