Livonijas ordeņa pils Alūksnē (Marienburgā). Zemē apraktā sāls.

Arheoloģijas ekspozīcija “Livonijas ordeņa pils Alūksnē (Marienburgā). Zemē apraktā sāls” ļaus ieskatīties laikā, kad Livonijas ordeņa pils Alūksnē bija nozīmīgs pierobežas aizsargpostenis un šī reģiona lielākā sāls krātuve, kā arī vēstīs par dažādu varu, sabiedrības slāņu un kultūru mijiedarbību un līdzāspastāvēšanu, akcentējot vietējo iedzīvotāju lomu iekarotāju politikā.

Nozīmīga Alūksnes novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļa ir arheoloģijas pieminekļi un arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēstures liecības. Ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Alūksnē ir Livonijas ordeņa pils, kas ir arī valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Alūksnes pilsdrupas.

Alūksnes novada pašvaldība, apzinoties šī kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīgumu, 2011., 2014. - 2016., 2018., 2019. gadā vairākās Livonijas ordeņa pils vietās - pils Ziemeļu priekšpils daļā, galvenās pils Ziemeļrietumu daļā, apaļajā Dienvidu tornī, kā arī Dienvidu priekšpilī - veica arheoloģiskās izpētes darbus.

Nozīmīgi, ka arheoloģisko izrakumu laikā iegūti vairāk nekā 5000 arheoloģiskie atradumi, kas nonākuši Alūksnes muzeja krājumā. Gruvešos un citos kultūrslāņos atrastas daudzveidīgas liecības: būvdetaļas, monētas, sprādzes, metāla apkalumu fragmenti, zirglietas, spēļu metamie kauliņi, pogas, baltmāla pīpes kāta fragmenti, granātu fragmenti, lodes, kramenīcas krami, nažu fragmenti, arbaleta uzmavas bultas gali, mucu krāni, atslēgas, piekaramās slēdzenes, uzpirksteņi, svečturi, rotas. Starp atradumiem ir arī Latvijas arheoloģiskajā materiālā izcili un reti sastopami priekšmeti, piemēram, Īrijas "lielgabalu" jeb lielais vara šiliņš, Tartu bīskapijas feniņš, raga taures apkalumi, karavīra lāde un tās saturs, relikvija ar Svētā Jura attēlu u.c. senlietas. Pateicoties arheoloģisko izrakumu apjomam un regularitātei, atklāti nozīmīgi fakti un liecības par viduslaiku un jauno laiku vēstures periodiem, kas apkopoti arheologu pētījumos un atskaitēs, un papildina Alūksnes muzeja krājumu un pētniecības materiālu.

Lai nodrošinātu jaunatklāto, daudzveidīgo arheoloģiskās izpētes rezultātu un muzeja arheoloģijas kolekcijas pieejamību sabiedrībai, Alūksnes muzejs kā aktualitāti un nepieciešamību izvirzīja Livonijas ordeņa pils arheoloģijas ekspozīcijas izveidi.

Ekspozīcija “Livonija ordeņa pils Alūksnē. Zemē apraktā sāls” tematiski sadalīta vairākās daļās: pils vēsture, kultūrslānis, arheoloģiskie izrakumi, karošana, būvniecība, amatniecība, sadzīve, nauda, lai apmeklētāji labāk varētu izprast nozīmīgākās norises no 14.gs līdz Livonijas ordeņa pils bojāejai. 

Ekspozīcijā kopumā eksponētas aptuveni 300 senlietas, kuras papildina vizualizācijas, kas sniedz priekšstatu par to, kā atradums izskatījās vai paskaidro tā pielietojumu. Ekspozīcijas telpa ir tumšos toņos un priekšmeti izgaismoti, lai apmeklētājs iedziļinātos un koncentrētu uzmanību uz senlietām. 

Lai radītu plašāku priekšstatu un interesi par dzīvi viduslaiku un jauno laiku periodā, ekspozīcijā ir pieejamas dažādas aktivitātes, ļaujot radoši iesaistīties satura izzināšanā, saliekot jumta fragmentus, veicot uzdevumu ar mērcirkuli, darbojoties ar dažādām seno priekšmetu replikām, iejūtoties pils iedzīvotāja tēlā un fotografējoties aiz stikla sienas.

Alūksnes muzejs saka lielu paldies visiem projektā iesaistītajiem sadarbības partneriem: dizainerei Madarai Pilipai – Matisonei, uzņēmējam amatniekam Artūram Molleram, arheologam Uldim Kalējam, vēstures pētniekam Uģim Urtānam, keramiķiem Vinetai Trumpeniecei un Uģim Puzulim, kalējmeistariem Edvardam Puciriusam un Mārtiņam Daksim, kaula/raga apstrādes meistaram Viesturam Āboltiņam, uzņēmējam Uldim Bērziņam, restauratoriem – vecmeistariem Ievai Baļļai, Gunāram un Zinaidai Grīnfeldiem, galdniekam amatniekam Jānim Zeltiņam.

Ekspozīcija 'Livonijas ordeņas pils Alūksnē. Zemē apraktā sāls" tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda Muzeju nozares attīstības programmas un Alūksnes novada pašvaldības atbalstu!