Septembra mēneša krājuma priekšmets

01.09.2026

Grāmata - Leona Paegles "Ievads vēsturē pamatskolām" - izdota 1921. gadā Rīgā, piederējusi Alsviķa pagasta Strautiņu septiņgadīgajai skolai. Autors, Leons Paegle nebija zinātnieks, bet gan rakstnieks - tiesa, ar vērienu arī vēsturē, jo L. Paegle pasniedza lekcijas vēsturē un Seno Austrumu literatūrā. "Ievads vēsturē" šaja gadījumā drīzāk ir tēlojumu virkne par aizvēstures dzīvi, kādu to iztēlojās 20. gadsimta sākumā. Konkrētu informāciju - gadskaitļus un jēdzienus - autors piemin reti, bet viegli iztēloties, kā liriskais un vietām pat dramatiskais stāstījums par aizvēsturi pirms gadsimta būtu aizrāvis skolēnu elpas un palicis atmiņā. Grāmatas otrā daļa - "Ainas no Latvijas vēstures" - ir jau konkrētāka un "piezemētāka", bet tāpat turpina vēsturi atstāstīt kā daiļdarbu, kurā tēli nāk un iet un gadsimtu vietā mainās ainas. 

Fragments no grāmatas par mākslas izcelsmi aizvēsturē:

-Vai tu atmini, ka kādu laiku atpakaļ no mūsu apgabala bija izzuduši meža vērši? Mums nebija vairs ko medīt, pietrūka gaļas, un mēs cietām badu. Es bieži domāju par vēršiem un kādu dienu ar savu šķēpu sāku vilkt smiltīs gluži tādu pašu vērsi, kā tie, kurus mēs medījām. [...] Un redzi, drīzi mūsu apgabalā atkal ieradās dzīvie vērši. nedzīvais vērsis bija laikam viņus šurpu atsaucis. Tāpēc tagad es domāju stipri klintī iegriezt vērsi, lai tas vienmēr pievilktu dzīvos vēršus un mums pietiktu gaļas uz mūžīgiem laikiem. [...]

Izklauisījis zīmētāja stāstu, viņa biedris palīka līksms un aizskrēja arī citiem pastāstīt par jauno atradumu. Citi alas iedzīvotāji pienāca, apbrīnoja zīmējumu un slavēja gudrinieku, kas prata vēršus saistīt tanī apgabalā.

Zīmētājam radās daudz pakaļdarītāju, jo zīmēšana visiem patika. Viens no viņiem ar asu akmeņa īlenu pagatavoja brieža zīmējumu, otrs veselu baru briežu, kas ganījās klajumā. Alu cilveki priecājās un domāja, ka tagad briežu viņiem nekad netrūks.

(44-45.lpp.)

Dzimis fabrikas strādnieka ģimenē un savām acīm redzējis nežēlīgo izrēķināšanos ar revolucionāriem 1905. gadā, Leons Paegle kļuva par dedzīgu komunisma atbalstītāju, kas, jādomā, kļuva par iemeslu rakstnieka pāragrajai nāvei. Tāpat kā daudzi latviešu komunisti, ar ideoloģisku kūdīšanu un solījumiem par labāku nākotni Paegle tika padarīts par Krievijas boļševiku partijas aģentu Latvijas valsts gāšanas mēģinājumā. Pēc pēdējā aresta 1925. gada pavasarī Paegle cietumā kritienā savainojās un pēc veselības stāvokļa pasliktināšanās par drošības naudu tika atbrīvots no ieslodzījuma. Leons Paegle mira Rīgas Sarkanā krusta slimnīcā 1926. gada 28. janvārī. Padomju periodā Paegle tika pasludināts par komunisma martīru un daudzajiem vēlakajiem viņa mūža atstāstiem ar patiesajiem notikumiem vēl mazāk kopīga, nekā "Ievadam vēsturē".


Avoti:

-Paegle, Leons. Ievads vēsturē pamatskolām. Otrs pārlabots un papildināts izdevums. 1921, Rīga: Valters un Rapa. 44-45.lpp.

Latvis, Nr.1218 (21.10.1925)

Radio Vilnis (LPSR Radiofona Programma), Nr.23 (26.01.1941)

https://www.literatura.lv/personas/leons-paegle



ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]
Fonta izmērs
Kontrasts
Gaišums
Krāsas
Melnbalts
Lasīt vairāk