Novembra mēneša krājuma priekšmets

Sākums / Muzejs / Krājums / Mēneša priekšmets

31.10.2025

Novembra mēneša krājuma priekšmets ir dzejnieces, pretošanās kustības dalībnieces Lūcijas Sāgamežas-Nāgeles portrets. Eļļas gleznas autors ir Arvīds Grībners, par modeli tai ņemta fotogrāfija no 1943. gada decembra - laika nepilnus divus gadus pirms Lūcijas dalības pretošanās organizācijā “Tālavas sili”.

Pašas Lūcijas vārdiem, “1945.g. 2.oktobrī piecas Alūksnes vidusskolas (tagad Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzija) meitenes satikās kādā dzīvoklī un nolēma cīnīties pret svešo un naidīgo varu, kas bija okupējusi Latviju”. Viņas bija Līvija un Inta Eglītes, Lūcija Sāgameža, Anna Prindule un Rēzija Lauce. Lūcijai šajā laikā bija tikai septiņpadsmit gadu, vecākajai - Rēzijai - deviņpadsmit. Meitenes izveidoja grupas statūtus un hierarhiju ar mērķi izplatīt patiesību par Latvijā notiekošo un okupācijas varas īsto dabu, atbalstīt nacionālos partizānus un iesaistīt citus drosmīgus jauniešus. “Tālavas silu” organizācijai bija lemts darboties tikai piecus mēnešus līdz tā tika atklāta un organizatores, no kurām lielākā daļa bija nepilngadīgas, padomju vara nolēma par “dzimtenes nodevību” sodīt ar piecpadsmit gadu izsūtījumu katorgā. Viņu pašizdotais ar roku rakstītais un zīmētais žurnāls “Kokle” iznāca tikai četros eksemplāros. Septiņpadsmitgadīgā Inta nepiedzīvoja pat izsūtīšanas brīdi un nomira centrālcietuma necilvēcīgajos apstākļos.
Lūcija bija tikai viena no vairākiem tūkstošiem sieviešu, kas tika izsūtītas uz Sibīriju 1947. gada 22. aprīlī. Pēc garā ceļa vilcienā, sievietes tika izdzītas no tā ārā un sastādītas kolonnā - politiski ieslodzītās vidū, abos galos kriminālnoziedznieces - sievietes, kuru nodarītajam vieta nebija atradusies pat nežēlīgākajos no parastajiem krievu cietumiem, un kuras nebija pretim uzbrukt pat savām bēdumāsām, atņemot to pēdējo, kas vēl pauniņās bija palicis. Lūcijas atmiņās ir lasāms, ka, kad kolonna sasniedza Ohotskas jūras piekrasti, daudzas no gājējām labprātāk ielēca jūrā un sagaidīja nāvi saltā ūdenī, nekā turpināja ceļu. Kuģis, ar kuru ieslodzītās tika pārvestas tālāk, avarēja, Lūcija izglābās, bet tika atgriezta uz pārsūtīšanas nometni. Sliktais veselības stāvoklis neļāva viņu uzņemt uz nākamā kuģa, augustā viņa tika pārsūtīta uz Amūras apgabala Zejas rajonu, kur stingrā režīma labošanas darbu nometnē sākās par dzimtenes mīlestību piespriestā soda izciešana.
Pēc Josifa Staļina nāves padomju režīms centās “atmazgāties” no deportāciju sekām. Daudzi no ieslodzītajiem formāli tika atbrīvoti, taču deportāciju tēma joprojām netika apspriesta un to upuri, kaut arī itkā attaisnoti, joprojām līdzcilvēku acīs bija apzīmogoti ar zīmogu: “bandīts”, “fašists”, “nacionālists”. Pēc 1954. gada 1. septembra dekrēta par nepilngadīgi tiesātajiem, arī Lūcijas Sāgamežas lieta tika izskatīa un viņa tika atbrīvota no tālākas soda izciešanas un atgriezās Alūksnē 1954. gada 18. septembrī. Turpmākajos gados Lūcija piedalījās jauno autoru apvienībā, publicēja dzejoļus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Lūcija izdeva savu Sibīrijā tapušo dzeju un prozu, dalījās ar savu pieredzi svešumā, kā arī aktīvi piedalījās sabiedrības, it īpaši jaunāko paaudžu izglītošanā par represiju tēmām. Lūcija Sāgameža-Nāgele aizgāja mūžībā 2021. gada novembrī, viņas portretu Alūksnes novada muzejam uzdāvināja Jānis Nāgelis.

ALŪKSNES NOVADA MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]

Kontakti Darba laiks Kā nokļūt Privātums Piekļūstamības paziņojums Anketas

Dizains un izstrāde weblapa.lv

Ieraksti meklēto