Februāra mēneša krājuma priekšmets

Aleksandra Misiņa ķirurga piederumu komplekts.

Katra ārsta “piederumu komplektā” ir daudzu mācību gadu laikā iegūtās zināšanas, kuras konstanti mainās un prasa no ārsta apņēmību atkal un atkal mācīties. Bez zināšanām nozīmīgi ir arī piederumi, bez kuriem darba rezultāti nebūtu sasniedzami, īpaši ķirurgiem, tādēļ šomēnes par Alūksnes novada muzeja krājuma priekšmetu izvēlēts Aleksandra Misiņa ķirurga piederumu komplekts, kura izcelšanās un stāsts vēsta par medicīnas vēstures būtību. 

Ķirurģisko priekšmetu vēsture ir gājusi tālu ceļu. Tā mainījusies, ienākot  un attīstoties arvien jaunām medicīnas tehnoloģijām. Vienus no pirmajiem ķirurģiskajiem priekšmetiem pieminēja sengrieķu ārsts Hipokrāts, uzskatot, ka jau bronzas vai agrajā akmens laikmetā varēja būt pirmie šo instrumentu priekšteči. Par ķirurģiju romiešu laikā liecina Pompeja, pilsēta, kuru iznīcināja vulkāns. Arheoloģiskajos izrakumos kādā no sagrautās pilsētas ēku paliekām (mūsdienās nosaukta par “ķirurga māju”) tika atrasts liels daudzums instrumentu, kuri saglabāja savu funkcionalitāti līdz pat 20. gadsimtam. Viduslaikos medicīnu saglabāja un tālāk attīstīja arābu pētnieki. Piemēram, Abu Al-Qasim Ahmad, modernās ķirurģijas pionieris, kurš sarakstīja darbu “Par ķirurģiju un instrumentiem”. Savukārt renesansē sākās jaunu medicīnas priekšmetu izgudrošana. Piemēram, tika izgudrots instruments, kas atgādina cilindrisku zāģi, lai būtu iespējams veikt trepanāciju, kuras laikā veica galvas operāciju, izveidojot galvā caurumu. Tika izgudrots arī tāds instruments kā lancete, ar kuru tika veikti mazi griezumi asiņu nolaišanai. Jaunus pārbaudījumus nesa šaujambrūču parādīšanā, kas stimulēja speciālu ķirurģijas instrumentu izgudrošanu. Jāatzīmē, ka gadsimta ķirurģiskos instrumentos izgatavoja kalēji, adatu un žilešu izgatavotāji, bet vēlāk jau sudrabkaļi un alvas priekšmetu izgatavotāji. Aizvien lielāku popularitāti ieguva arī instrumentu izgreznošana. Vērts pieminēt arī 18. gadsimta sākumā izdoto “Cours d'ope'rations de chirurgie” jeb ķirurģisko operāciju instrukciju, kuru sarakstīja Pjērs Dionis, franču ķirurgs, kurš attēloja paredzēto instrumentu komplektu katrai operācijai. Gadsimta beigās ķirurgu instrumentu daudzums un daudzveidība bija sasniegusi tādu virsotni, ka tika izdoti pat katalogi. Diemžēl par katastrofālu instrumentiem 19. gadsimta beigās kļuva  sterilizācija, īpaši tiem instrumentiem, kuri sastāvēja no melnkoka un kaula, piemēram ziloņkaula. Tādējādi instrumentus sāka izgatavot tikai  no metāla. 1925. gadā aizvien lielāku popularitāti ieguva nerūsējošais metāls, atstumjot malā visus citus metālus, izņemot sudrabu.

Muzeja krājumā aplūkojamais ķirurga instrumentu komplekts piederēja Alūksnē zināmam un iecienītam ķirurgam Aleksandram Misiņam, kurš to izmantoja savā praksē, veicot operācijas un citas kompleksas procedūras. Šis ķirurģisko instrumentu komplekts ir izgatavots vācu armijas vajadzībām Pirmā Pasaules kara laikā, uz ko norāda uz instrumentu kastes iegravētais gadskaitlis “1914”. Šajā komplektā iekļauti visi instrumenti, kas bija nepieciešami armijas ķirurgam vācu lauka slimnīcā. Lauku slimnīcas bija medicīnas aprūpes punkti, kas bija mobili un atradās tuvu frontei. 

Uz komplekta ir uzraksts vācu valodā “Hauptbesteck.” Hauptbesteck nozīmē “galvenie galda piederumi”, taču šim vārdam ir arī cita nozīme, šajā gadījumā apzīmējot ķirurģiskos priekšmetus. Komplektam tika izgatavota speciāla čemodāntipa soma, lai atvieglotu instrumentu kastes pārvietošanu. Pati kaste sastāv no koka, tai ir metāla apdare uz kastes un kastes stūros. Sānos iestrādāti metāla krampīši, savukārt priekšā -  slēdzene kastes aizslēgšanai. Uz kastes sāniem redzami iniciāļi “H.B” un “410”, kas, iespējams, apzīmē instrumentu kastes marku un izdošanas numuru. Iekšpusē redzami skaitļi “1914”, “410” un ar roku iegravēts “H.S.U”. Kastē ir trīs atdalītas sekcijas, kurās atrodas instrumenti, katras sekcijas mālā ir kārtas numurs un numerācija, kura apzīmē instrumentu secību. Uz katras sekcijas pamata uzklāts tipogrāfisks zīmējums ar instrumentiem, norādot vietu sekcijā. Sekcijas iekšpusē ir metāla ielikņi priekšmeta noturēšanai. Starp pēdējo sekciju un kastes apakšu  ir brīva vieta, kas varēja tikt izmantota citu priekšmetu uzglabāšanai. Kastes sekcijas nosedz pelēks metāla vāks bez apzīmējumiem. Citu līdzīgu vai tādu pašu kastu apraksti norāda, ka instrumenti izgatavoti no nerūsējošā tērauda, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā to labo saglabātības pakāpi un nerūsējošā metāla izmantošanas popularitāti 20. gadsimta sākumā. Citi aplūkojamie piemēri arī norāda, ka kastes vāka iekšpusē bija instrukcija, kas šajā eksemplārā, diemžēl nav saglabājusies.

Pirmajā Pasaules karā lauku slimnīcas bija karavīru izdzīvošanas nodrošināšanas neatņemama sastāvdaļa, jo sadragāti, sakropļoti, epidēmiju nomocīti un mentāli nestabili karavīri bija it visur. Ārsti  bieži glāba arī ar šauteņu, ložmetēju, artilērijas lādiņu ievainotos karavīrus, kuru brūces papildināja dubļi, koka gabaliņi vai uniformas pārpalikumi. Šī iemesla dēļ komplektos varēja atrast arī zāģus un amputācijas nažus. Atsevišķi instrumenti kalpoja daudz plašākai pielietošanai, piemēram, knaibles, kuras izmantoja artēriju, zarnu un kaulu saspiešanai. Diemžēl bieži vien ar pirmo medicīnisko palīdzību lauku slimnīcā nevarēja glābtu karavīru dzīvības. Kara laikā apmēram 20 miljoni karavīru tika ievainoti, 8 miljoni sakropļoti.

Alūksnes novada muzejā glabātais Pirmā Pasaules kara ķirurģiskais komplekts ir izcils sava laika liecinieks. Tas vēsta par ķirurģijas progresu un nozīmi šajā laika periodā. Par priekšmeta kvalitāti norāda ne tikai tā saglabātības pakāpe, bet fakts, ka komplekts izmantots arī vairākus gadu desmitus pēc tā izgatavošanas, nezaudējot savu aktualitāti. 

Aleksandra Misiņa ķirurga piederumu komplekts.
ANM 10526/1-80 Aleksandra Misiņa ķirurga piederumu komplekts.
ANM 10526/1-80 Aleksandra Misiņa ķirurga piederumu komplekts.
ANM 10526/1-80