Novembra mēneša krājuma priekšmets

Patriotiskajā mēnesī, godinot Latvijas bruņotos spēkus un karavīra dienestu, par mēneša priekšmetu izvēlamies 7. Siguldas kājnieku pulka kaprāļa Jāņa Alberta Medisona pierakstus. Šie pieraksti tapuši viņa dienesta laikā no 1923. līdz 1928. gadam. 

Starpkaru periodā Latvijas bruņotajos spēkos karavīra ikdiena neasociējās tikai ar ieroču apmācību, maršēšanu, bet arī ar daudzām brīvā laika aktivitātēm. Karavīriem garnizonā bija iespējams skatīties kino, klausīties radio, ciemos tika uzņemti profesori, arī izglītības pārstāvji. Daudz tika lasītas grāmatas. Kazarmās bija pieejami arī dažādi militārā rakstura raksti. Ārpus garnizona karavīri devās peldēt, gāja uz teātri un vakaros apmeklēja zaļumballes. Brīvajā laikā tika rakstīta arī dzeja un dziesmas. Labs piemērs brīvā laika nodarbei ir Jāņa Medisona pierakstu klades, kurā rakstīta dzeja. Tā veltīta karā kritušajiem karavīriem, pulkam, kā arī vēsta par karavīra ikdienu un dažādiem vēstures notikumiem. Pierakstu kladēs apkopotas arī taktikas, dažādu ieroču detalizēts raksturojums un topogrāfijas elementi. Tādējādi kaprāļa J. Medisona pieraksti sniedz izcilu priekštatu ne tikai par ikdienas dzīvi 7. Siguldas kājnieku pulkā, bet arī raksturo Latvijas bruņotos spēkus kopumā.

“Mirušam karavīram”

Dusi, nu saldi varoni dārgais,

Mums, kurš nebiji svešs

Par tevi ceļiniek vārgais –

Drūmi šalc dzimtenes mežs."

Jānis Medisons dzimis 1904. gada 24. maijā Kandavā, strādnieka Jēkaba Medisona ģimenē,  kurā auga kopā ar diviem brāļiem un māsu. Vecākais brālis Kārlis Medisons Pirmā Pasaules kara laikā bija iestājies latviešu strēlniekos un dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, piedaloties kaujās pie Ložmetējkalna un vēlāk tiekot “ierauts” Krievijas pilsoņu karā. Jaunākais brālis Ernests Medisons Latvijas bruņotajos spēkos bija virsnieka vietnieks. Jānis Medisons, sasniedzot deviņpadsmit gadu vecumu, 1923. gada 4. oktobrī, iestājās Armijas instruktoru skolā, kuru pabeidza 1924. gada 30. septembrī. Jau kā kaprālis, 1924. gadā, viņš uzsāka dienesta gaitas 7. Siguldas kājnieku pulka 2. bataljona ložmetēju rotas 1. vadā, kas bija dislocēts Alūksnes garnizonā. Virsdienestā viņš atradās līdz 1928. gada 31. martam, kad arī beidza savas dienesta gaitas 7. Siguldas kājnieku pulkā. 

Pēc armijas J. Medisons kļuva par mežsargu Vecmokās un pārcēlās uz dzīvi Pūres pagasta “Putniņos.” 1931. gadā  J. Medisons aprecējās, ģimenē piedzima trīs bērni, no kuriem divi mira no difterijas. Pēc tam, kad dzīve iegāja ierastajās sliedēs, J. Medisons sāka aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Pēc Latvijas Valsts okupācijas un deportācijām, kurās tika aizvests arī Pūres pagasta aizsargu priekšnieks, J. Medisons, pēc pagasta valdes lūguma,  uzņēmās aizsargu komandiera pienākumus. Šo pienākumu izpildes dēļ viņu 1945. gadā arestēja un nosūtīja uz Tulas ogļu raktuvēm, kurš viņš 1945. gada 21. jūlijā mira.

Jāņa Medisona pieraksti.
ANM plg 9384/1-2, ANM plg 9381, ANM plg 9383, ANM plg 9382 Jāņa Medisona pieraksti.
ANM plg 9384/1-2, ANM plg 9381, ANM plg 9383, ANM plg 9382 Jāņa Medisona pieraksti.
ANM plg 9384/1-2, ANM plg 9381, ANM plg 9383, ANM plg 9382 Dzejolis no Jāņa Medisona pierakstiem.
ANM plg 9384/1-2, ANM plg 9381, ANM plg 9383, ANM plg 9382 Jānis Medisons. 1924. g.
Alūksnes novada muzeja pētnieciskie materiāli