Augusta mēneša krājuma priekšmets

Alūksnes novada muzeja augusta mēneša krājuma priekšmets – trimdā dzīvojušā rakstnieka Valentīna Pelēča dzejoļi rokrakstā, ierakstīti albumā, kurš dāvināts no laikraksta “Malienas Ziņas” redakcijas 1990. gadu sākumā. /ANM - 14400/

1993. gadā albums atsūtīts atpakaļ uz Latviju. Sākotnēji dzejoļi rakstīti ar Valentīna roku, bet vēlāk – ar viņa sievas Olgas roku, jo Valentīns palicis neredzīgs. Albuma noslēguma lapā Valentīns Pelēcis sirsnībā sveicina “Malienas Ziņu” veidotājus: “Savu vecu plaukstu sirsnībā uzsitu uz pleciem redaktoram Jānim Skopiņam, Artim Plaudim, Ērikam un Ārim. Un sirsnīgi domās nobučoju pieres Ievai, Ilgai, Līvijai un Aivitai.”

Viens no izcilākajiem trimdas rakstniekiem humoristiem Valentīns Pelēcis dzimis 1908. gada 14. augustā Mālupes pagasta “Ciršņu” mājās. Bērnībā Valentīns Pelēcis agri iepazinās ar rakstīto vārdu, aizrautīgi lasīdams veco laiku laikrakstus, žurnālus un grāmatas, kas “Ciršņos” krājās kopš vectēva Sīmaņa laikiem.

Vairāk publicēties Valentīns Pelēcis sāka karadienesta laikā, Rīgā, īpaši humora izdevumos. 1927. gada septembrī “Svaros” tika nodrukāts viņa pirmais feļetons. 1944. gada vasarā Valentīnu Pelēci iesauca latviešu leģionā. Drīz pēc Dobeles kaujām viņš tika kontuzēts un aizvests uz Vāciju ārstēties. Pēc dažādiem pārbaudījumiem rakstniekam tur izdevās satikties ar ģimeni, un viņi izbrauca uz ASV. Daudzus gadus Valentīns Pelēcis strādāja smagu fizisku darbu Minesotas universitātes apkures pazemes tuneļos. Un atkal rakstīja. Galvenokārt sadarbībā ar pazīstamo Mineapoles izdevēju Hugo Skrastiņu, ar kuru viņš izdeva stāstus un divus dzeju krājumus. Darbos izpaužas latviešu zemnieka slavinājums, raksturotas malēniešu ļaužu īpatnības un pavīd dzirkstošs humors, atklātas arī latviešu karavīra gaitas.

Valodā bagātas ir viņa grāmatas “Malēnietis karā”, trīsdaļīgā “Malēnieša pasaule”, “Malēnietis svešumā”. Valentīns Pelēcis rakstīja arī sabiedriski politiskus rakstus, recenzijas žurnālam “Tilts”, publicējās arī citos izdevumos. 1970. gadā rakstnieks ciemojās Latvijā un tikās ar literātiem, bet tikai 1998. gadā Valentīnam Pelēcim Latvijā iznāca tas pats “Malēnietis karā” ar nosaukumu “Leģionārs cerību gūstā”.

Pēc pensionēšanās Valentīns Pelēcis ar sievu Olgu uzcēla māju tuvējā Jordānā, kur abi cerēja pavadīt saulainu mūža vakaru. Tomēr tas viņiem nebija lemts. Valentīns Pelēcis zaudēja acu gaismu. Rosīgais gars ļoti cieta ieslodzījuma tumsā, vēl gribējās lasīt, rakstīt un sekot notikumiem dzimtenē. Olga, kuru jau agrāk rakstnieks bija iesaucis par savas dzīves labestību, nāca palīgā. Viņš diktēja, un viņa rakstīja. Kad Valentīns saņēma vēstules vai avīzes, Olga lasīja, bet viņš klausījās. Gadiem ilgi Valentīna Pelēča vēstules tika sūtītas Olgas glītajā rokrakstā, bet teksts bija Valentīna vārdiem izteikts. Katra vēstule iesākās ar atzīmi “Svešumā”, jo rakstnieks tikai “Ciršņus” atzina par savām īstajām mājām. Dzīvodams tumsā, viņš saviem draugiem novēlēja labāko, ko vien varēja iedomāties - gaismu. “Lai jums gaiši,” viņš rakstīja. Valentīns Pelēcis mūžībā devās 1999. gada 12. novembrī.

ANM 14400 ANM 14400 ANM 14400 ANM 14400 ANM 14400 ANM 14400