Februāra mēneša krājuma priekšmets
10.02.2023
Februārī mēneša muzeja krājuma priekšmeta goda vietā ceļam “Puna” spēles galdu ar sešiem krēsliem no “Saļņu” mājām, kuru Alūksnes novada muzeja struktūrvienībai Jaunlaicenes muižas muzejs “Malēnieša pasaule” dāvinājis Jurģis Ābele.Viņš ir pārliecināts, ka šīs senās un azartiskās spēles pirmsākumi meklējami Malēnijā, jo tā bieži spēlēta tieši “Saļņos”. “Saļņu” mājām uzstādīts pat piemiņas akmens, un uzraksts uz tā vēsta, ka “Saļņi” ir kāršu spēles “Puns” dzimtene.
“Punu” J. Ābelem piecu gadu vecumā iemācīja spēlēt vecmamma Emma Puķīte. J. Ābeles vecvectēvs, kurš dzimis 1853. gadā, stāstīja Emmai, ka “Saļņos” “Puns” spēlēts jau 19. gadsimtā un vienmēr bija goda vietā. Sešas dienas “Saļņu” māju iemītnieki strādāja dažādus darbus, savukārt sestdienā kurināja pirti un tad vakarā sēdās pie galda, lai uzspēlētu “Punu”. Nav tā, ka šo spēli būtu spēlējuši tikai vīrieši, spēlēja arī sievietes. Ja kādreiz pietrūka spēlētāja, tad arī J. Ābeles vecmamma labprāt sēdās pie “Puna” spēles galda. Visi rezultāti no reizes uz reizi tika pierakstīti un ilustrēti īpašā burtnīciņā.
“Spēle ir tik azartiska, ka, ja sāk spēlēt pusdienas laikā, tad darbi tiek likti malā un tā turpinās līdz vakaram, bet, ja sāk vakarā, tad spēle beidzas tikai no rīta. Pieaugušie parasti spēlēja līdz pieciem rītā un tad uzreiz devās pļaut zāli. Mums, mazajiem, galvenais mērķis bija izcīnīt, lai arī mums atļauj līdz diviem, trijiem naktī sēdēt pie galda, skatīties spēli un piedalīties saviesīgajā daļā, jo tā spēle ir “pāri visam”. “Puns” savā ziņā ir “Zoles” un “Duraka” apvienojums, no tām abām tad arī radusies šī azartiskā spēle. Raksturīga “Puna” spēles sastāvdaļa ir lielīšanās process. Dalībnieki lielās par to, cik daudz katram ir trumpju. Bet ar lielīšanos nedrīkst pārcensties, jo pēc malēniešu kārtības – ja esi lielījies par daudz, tiec patriekts no galda, jo tik “traki” lielīties nav pieņemts pat malēniešiem,” tā par spēli stāsta J. Ābele.
Viņš arī papildina, ka “Puns” ar savu seno vēsturi varētu būt krusttēvs arī citām kāršu spēlēm, kur katram dala sešas kārtis un ieliek trumpi, un kur “dāmu un kalpu” secība pēc spēka ir tāda pati. Puna gadījumā trumpis tiek ievēlēts un tas notiek lieloties, kuram vairāk trumpju. Sena spēle, kas spēlēta pārsvarā Eiropā – Francijā, Anglijā, ir bridžs (vista), un arī tajā tieši tāpat kā “Punā” notiek lielīšanās – kurš cik stiķus paņems. “Puna” gadījumā – cik būs trumpju, un attiecīgi jāsavāc 61 punkts.
Lai veiktu saprotamu “Puna” spēles pierakstu, vērts ielūkoties J. Ābeles apkopotajos “Puna” spēles “Saļņu” mājas noteikumos. Te ir ko pamācīties un patrenēt roku iegūto trofeju pierakstam!
Ņem vērā! “Punu” spēlē četri dalībnieki, divas komandas, katrā komandā divi cilvēki. Vienas komandas dalībnieki pie galda sēž viens otram pretī. Svarīgi zināt kāršu nozīmi un punktu skaitīšanas sistēmu. Ja “Puna” spēles laikā rodas situācijas, kuras nav aprakstītas “Saļņu” mājas noteikumos, tad par tām spēlētāji paši vienojas uz vietas. Ja nevar vienoties, tad taisnība ir gados vecākajam Malēnietim pie galda.
Katram spēlētājam taču jāzina, kas ir Stiķi, Personīgais Puns, Ragainais Puns, Palka, Skuja, Lielīšanās, Likums un vēl daudzi citi spēles elementi.
Jāatzīmē, ka “Puna” spēlēšanas tradīcijas no Alūksnes sniegušās līdz pat Gulbenes un Balvu robežai. Tieši tādēļ dažādās vietās spēle var atšķirties ar punktu pierakstīšanas vai skaitīšanas veidu, jo katrai mājai bijusi sava, atšķirīga punktu skaitīšanas sistēma.
“Puna” spēles galds ar krēsliem šobrīd apskatāms Jaunlaicenes muižas muzeja “Malēnieša pasaule” pastāvīgajā ekspozīcijā “Malēnieša pasaule”.
Jaunlaicenes muižas muzejs “Malēnieša pasaule” gaidīs ikvienu uz saviesīgi intelektuālajiem “Puna” mācību un treniņa turnīriem. Tuvākie plānoti 25.02.2023. plkst. 11:00 un 01.04.2023. plkst. 11:00.
Uz tikšanos!
Ieraksti meklēto