Novembra mēneša krājuma priekšmets

Valsts svētku mēnesī Alūksnes novada muzeja mēneša krājuma priekšmeta goda vietā ceļam kristāla vāzi, kuru 1939. gada 20. jūnijā, 7. Siguldas kājnieku pulka dibināšanas 20. gadadienā, instruktoru rotai dāvinājis uzņēmējs, alus darītavas īpašnieks Jēkabs Kreilis. Sākoties padomju okupācijai, 7. Siguldas kājnieku pulka instruktors Adolfs Dubris (1907.–1945.) vāzi paglābis un noglabājis savās mājās.

7. Siguldas kājnieku pulka dibināšanas svētki Alūksnē tika svinēti ik gadu, taču visvērienīgākie tie bija tieši apaļajās gadskārtās, kad pulku sumināt ieradās gan augsta ranga valsts amatpersonas, gan vietējie varasvīri, sabiedriskie darbinieki un uzņēmēji, tostarp arī Jēkabs Kreilis. Līdzīgi kā citiem Alūksnes sabiedriskajiem darbiniekiem un uzņēmējiem, arī viņam bija izveidojušās draudzīgas un ciešas attiecības ar pulku.
1939. gada pulka svētki - kā allaž patriotiski, svinīgi un sirsnīgi - priecēja pulka karavīrus un viņu viesus visas dienas garumā. Svinību ievadā Alūksnes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika noturēts dievkalpojums. Tam sekoja svētku parāde Vienības laukumā Alūksnes ezera krastā. Pēc sasveicināšanās ar ierindā stāvošajiem karavīriem, savu runu teica kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis: “Ja mēs paskatāmies savas tautas vēsturē, tad redzam, ka no tā laika, kamēr vien latviešu tauta šinī zemē dzīvojusi, nerunājot nemaz par atmodas laikmetu, to vienmēr pavadījusi cenšanās un vēlēšanās būt brīvai un patstāvīgai tautai. Tas tagad ir sasniegts. Jums, jauniem karavīriem, kam nav bijusi izdevība ņemt aktīvu dalību šinīs cīņās, mans sveiciens un vēlējums ir, lai jūs šodien un savās turpmākās dienesta gaitās uzklausītu nostāstus un aprakstus no tiem kauju dalībniekiem, kas visas cīņu grūtības ir pieredzējuši un pārdzīvojuši. Tā jūs smelsiet spēkus ne tikai dienestam, bet arī laikam, kad jūs būsiet atstājuši karavīru rindas, un tas stiprinās jūsu apņemšanos arī ārpus dienesta sargāt mūsu valsti, kalpot valstij, būt viņai uzticīgiem un izprast, kā arī turpmāk vienmēr mūsu tauta spēs dzīvot neatkarīgu dzīvi kā saimnieks un noteicējs savā zemē.”

Pēc kara ministra uzrunas pulka komandieris pulkvedis Vilis Spandegs nolasīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa sūtīto apsveikumu. Pēc tā karavīri ar trīskārtēju “Lai dzīvo!” sumināja Valsts prezidentu, kara ministru, valdību un armijas vadību. Tam sekoja apbalvojumu piešķiršana J. Baloža vadībā un Siguldas pilsētas pašvaldības delegācijas apsveikums, kura laikā pulkam tika pasniegts jauns karogs.
Pēc parādes sekoja gājiens uz kritušo karavīru pieminekli, kur pēc īsa aizlūguma un kritušo karavīru vārdu nolasīšanas, nolika ziedus un vainagus. Pēc piemiņas brīža visi devās kopējās pusdienās, kurās piedalījās arī kara ministrs, armijas vadība un pārējie viesi.
Svinību noslēgumā karavīrus vēlreiz uzrunāja kara ministrs, akcentējot, ka visās svinību runās sadzirdējis vienu domu: kopt, sargāt un padziļināt tradīcijas, kas radušās kaujas apstākļos, tāpat arī varoņu garu, draudzību, saprašanos un vienprātību. Arī turpmākajās svinībās J. Balodis rosināja karavīrus līdzi ņemt mātes, sievas, līgavas un māsas, kas vienmēr grūtos brīžos ir stāvējušas klāt un stiprinājušas. Pulks savos svētkos saņēma daudzus apsveikumus un vērtīgas balvas.

Cerības par brīvas Latvijas gaišo nākotni un pulka gadskārtējām svinībām izgaisa līdz ar Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā 1940. gada jūnijā. Sākoties okupācijas varai, Latvijas armija tika pārdēvēta par Tautas armiju un jau 1940. gada 10. septembrī 7. Siguldas kājnieku pulks tika izformēts un iekļauts Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 285. strēlnieku pulkā.
Pēc Otrā pasaules kara bijušie pulka biedri Toronto izveidoja 7. Siguldas kājnieku pulka piemiņas fondu, kas 1959. gadā izdeva atmiņu grāmatu “Siguldas pulka piemiņai”. Tās priekšvārdā teikts- “…pulka vairs nav, palikušas atmiņas, kuras jāglabā. Neaizmirsīsim šos vārdus un paturēsim siguldiešus tagadējo un nākamo paaudžu piemiņā.”

ANM 16308 ANM 16308 7. Siguldas kājnieku pulka instruktors Adolfs Dubris (1907.–1945.).
ANM 16309