Jūlija mēneša krājuma priekšmets

05.07.2021

No 2011. līdz 2019. gadam Alūksnes novadā intensīvi veikti arheoloģiskās izpētes darbi vairākos arheoloģiskajos pieminekļos. Nozīmīgi, ka izrakumu laikā iegūtas vairāk nekā 5000 senlietas, kas nonākušas Alūksnes muzeja krājumā.

2014. gadā Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu projekta ietvaros “Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” ietvaros tika veikti arheoloģiskie izrakumi Asaru senkapos arheologa Ulda Kalēja vadībā. Izpētes darbi notika piecos izrakumu laukumos, izpētot 67 m2 lielu platību. Vienā no laukumiem tika atklāts vīrieša apbedījums ar latgaļu apbedīšanas tradīcijām raksturīgo iezīmi – orientēts ar galvu austrumu virzienā (sievietes apbedīja ar galvu rietumu virzienā). Apbedītais ieņēmis sabiedrībā augstu sociālo stāvokli, par ko nešaubīgi liecināja viņam līdzi dotie priekšmeti. Unikālākais - divasmeņu zobens, kas saglabājies pilnībā vesels. Nozīmīgi, ka latgaļu senkapos veiktajos arheoloģiskajos izrakumos divasmeņu zobeni atrasti tikai vienpadsmit gadījumos, turklāt trīs no tiem bijuši postīti.

2014. gadā Lietuvā tika veikta zobena izpētē un restaurācija, kuras laikā uz asmens atklātas daļēji saglabājušās inkrustācijas: viena pusē sudrabā veidots atsevišķu burtu uzraksts, bet otrā pusē trīs atsevišķi pusmēneši. 2019. - 2020. gadā, lai novērstu lokālus korozijas aizmetņus, veikta atkārtota zobena restaurācija metālu izstrādājumu restauratores – vecmeistares Ievas Baļļas vadībā.

Zobena unikalitāti aprakstījis vēstures doktors Artūrs Tomsons: “Ierocis pārstāv zobens tipu, kas literatūrā pazīstams kā kuršu tips. Tas plaši sastopams Austrumbaltijā no 11. gs. otrās puses līdz 13. gs. (vairāk kā 150 liecību kopā). Tiem gan ir vairāki apakštipi, bet konkrētais atradums pārstāv visizplatītāko formu. To raksturo no bronzas izgatavota roktura poga, augšējais un apakšējais šķērsis. Tiem pārsvarā ir bijuši no Rietumeiropas importēti asmeņi, par ko parasti liecina latīņu ieraksta burti ar kristīgu saturu. Vietējā dzelzsrūdā (t.s. blīvais limonīts) bija pārāk zems oglekļa un leģējošu elementu sastāvs, kas vietējiem kalējiem traucēja no tās izkalt pietiekami izturīgu divasmens zobens asmeni. Protams, pastāvēja iespēja, kas asmeņus varēja izkalt arī vietējie amatnieki no ievesta, augstākas kvalitātes tērauda. Metāla apstrāde Latvijas teritorijā laikā līdz krusta kara sākumam bija sasniegusi pietiekami augstu līmeni, prasmīgu amatnieku netrūka. Dažādas pazīmes liecina, ka zobenu var datēt no 12. gs. beigām līdz 13. gs. sākumam. Zobena roktura rotājuma ornaments ir raksturīgs 11. – 12. gs. Rietumeiropas romānikai. Tajā izmantots simetrijas princips, apļu un slīpo krustu motīvs, kas sakņojas vēl tālākā pagātnē.”

Divasmeņu zobenu var aplūkot atjaunotajā vēstures ekspozīcijā “Laikmetu mielasts”.

 

ANM 16356/1

ALŪKSNES MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]