Maija mēneša krājuma priekšmets

13.05.2021

Alūksnes muzeja maija mēneša krājuma priekšmets - Veselības departamenta 1920. gadā izdotā skrejlapa “Sargies no lipīgām slimībām”. Nozīmīgi, ka dokumenta otrā pusē var lasīt ar roku rakstītu rīkojumu Nr. 17, kas tika izdots 1920. gada februārī un nodots pagasta desmitniekam, t. i. 10 māju pārzinim, kurš rūpējās, lai viņa pārziņā esošās saimniecības laikus izpildītu pārtikas, malkas u. c. nodevas, kā arī ziņoja par valdības izdotajiem rīkojumiem un aktualitātēm. Gan dokumenta saturs, gan taupīgā izmantošana nepārprotami liecina par kara un pēckara grūto situāciju, kad rocība bija maza un bija jātaupa līdzekļi.

Pēc Latvijas Neatkarības kara situācija valstī bija politiski nestabila. Viens no svarīgākajiem iekšpolitiskajiem uzdevumiem bija saistīts ar aizsardzību un veselības aprūpi, jo spraigais vēstures periods ar kara laika apstākļiem, rekvizīcijas, bads, sabalansētas pārtikas trūkums, infekcijas slimību izplatība un higiēnas normu trūkums tolaik būtiski ietekmēja un pasliktināja cilvēku veselību. Tādējādi par svarīgāko institūciju Latvijas veselības aprūpes dzīvē kļuva 1919.  gadā izveidotais Iekšlietu ministrijas Veselības departaments. No dibināšanas brīža līdz 1925.  gada 1. aprīlim Veselības departaments atradās Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tomēr tā darbība galvenokārt bija saistīta ar Tautas labklājības ministriju, kurai to pievienoja 1925. gadā. Veselības departaments šajā laika posmā kļuva par augstāko pārraudzības institūciju veselības aprūpē Latvijā.

Veselības departamentam bija vairāki svarīgi uzdevumi. Piemēram, valsts aizsardzība pret lipīgu slimību izplatību, kas iekļāva slimību reģistrāciju un statistiku, lepras un venerisko slimību pacientu uzraudzība un šādu pacientu ievietošana slimnīcās, kā arī tuberkulozes pacientu uzraudzība un šīs slimības apkarošana, epidēmiju apkarošana valsts robežās, visu iestāžu (skolu, rūpniecības un tirdzniecības iestāžu) sanitārā pārraudzība, prostitūcijas, kā arī līķu transporta uzraudzība. Veselības departaments arī ievāca ziņas par epidēmiju attīstību ārvalstīs un sniedza šādas ziņas ārvalstu iestādēm par Latviju. Arī bērnu mirstības statistika un reģistrēšana bija Veselības departamenta pārziņā, tāpat abortu uzraudzība, to reģistrācija un vainīgo nodošana tiesai. Viens no svarīgākajiem departamenta uzdevumiem bija saistīts ar medicīniskā personāla reģistrāciju un tā darba uzraudzību, turklāt tas ietvēra pienākumu saukt pie atbildības mediķus par nolaidību pret pacientiem; departamenta pakļautībā atradās valsts slimnīcas un kūrorti.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc slimības bija grūti apkarot, saistīts ne tikai  ar kara laika antisanitārajiem apstākļiem, bet arī ar bēgļu pieplūdumu no Krievijas, kā arī ar to, kādos apstākļos cilvēkiem bija jādzīvo. Pēc Veselības departamenta rīcībā esošās informācijas, 1920. gadā tika reģistrēti 5021 izsitumu tīfa, 1458 vēdera tīfa, 2498 šarlaka gadījumi, 1021 masalu gadījums, 1137 difterijas slimnieki, kā arī 368 baku saslimšanas gadījumi.

Pēc Neatkarības kara, lai cīnītos ar lipīgajām slimībām, tika organizētas sanitārās kolonnas, kas bija mobilas mediķu grupas un sniedza palīdzību krīzes punktos.

Veselības departaments aktīvi cīnījās ar slimību apkarošanu,  kā arī veica preventīvo darbu, lai pasargātu un informētu iedzīvotājus par slimību bīstamību un izvairīšanos no tām, piemēram, izplatīja dažādas skrejlapas  – “Sargies no lipīgām slimībām”, “Sargies no dizentērijas”, “Kašķis”. (Kļaviņa E. “Veselības departamenta izveide un darbība Latvijas Neatkarības kara laikā (1918–1920).”)

 

Rīkojums Nr.17.

Volkovas Desmitniekam

Uzdodu Jums tūliņ paziņot pa savu iecirkni katram mājas saimniekam parakstā, ka:

I Visiem pa demobilizācijai atlaistiem kareivjiem, līdzņemot karaklausības dokumentus vecuma – iesvētīšanas listes un pases, jāierodas pagasta namā sestdien 28. februārī 1920. g. pulkstens 8 rītā.

II Tiem un to piederīgiem, kas iedami pie baltbiļetnieku iesaukšanas kara dienestā, paņēma labības naudu no rakstveža, bet līdz šim nav izlīdzinājušies, jāierodas 27. februārī š. g. pagasta namā savas lietas nokārtot, jo citādi viņi tiks skaitīti par tādiem, kas negrib vairs to atlikt un izdarīties, kas būtu kauna lieta.

III Zirgu pasu izsniegšanai pēdējā diena 27. februāris 1920. g.

IV Desmitniekam tiek atgādināts par pienākumu izpildīt akurātīgāk, jo daudzi cilvēki sūrojas, ka vienas un otras lietas nezinot, par ko bij rīkojumos ziņots.

V Tiem, kam piespriesta labība no magazīnas par noteiktām cenām un arī kā pabalsts, jāierodas 27. februārī š. g. pagasta namā to izņemt.

VI Zemniekiem un bezzemniekiem bez atraušanas 27. februārī š. g. jānomaksā 1919. gada maksāšanas nodokļi un visiem, kam kādi veci rēķini, jānokārto tanī pat dienā, pēc kam jāsāk noslēgt grāmatas par 1919. gadu.

VII Paziņot pagasta valdei, kura drīzumā brauks uz Rīgu.

VIII Otrā pusē minētais rīkojums par lipīgām slimībām pamatīgi nolasāms katrā mājā, un klāt pielikti eksemplāri uzliekami publikai pieietamā un redzamā vietā.

IX Saraksta apakšā minētā liste tās saimniecībās iecirknī, kuras palikušas bez viena darba zirga. (..)

X Desmitnieks savā iecirknī apakšējā minētā listē jāparaksta tās personas, kuras neilgi atpakaļ tika potētas no baku potētāja un kuram bakas netika augušas. Par neaugušām bakām jāskaita tāds iepotējums, kurš neparādīja nemazākās augšanas zīmes. Personas, kurām bakas, augšanas listē nav jāraksta.

ALŪKSNES MUZEJS

Adrese: Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Tālrunis: +371 64381321
Mob.tālrunis: +371 25665538
E-pasts: [email protected]