Skatīt visus krājuma priekšmetus

Janvāra mēneša krājuma priekšmets

11.01.2021

Janvāra mēneša krājuma priekšmets- 7. Siguldas kājnieku pulka otrā nozīmīte.

Pirms simts gadiem Alūksnē dislocēja 7. Siguldas kājnieku pulku, tādēļ  Alūksnes muzeja krājuma mēneša goda vietā ceļam 7. Siguldas kājnieku pulka nozīmīti.

7. Siguldas kājnieku pulkam savulaik bija 3 krūšu nozīmītes. 1921. gada 29. janvārī apstiprināja pirmo, 1923. gada 12. maijā - otro, bet 1934. gada 20. februārī - trešo pulka krūšu nozīmīti. No tās brīža vecās nozīmītes bija atļauts nēsāt tikai tiem, kuri tās bija ieguvuši pirms jaunās apstiprināšanas. Otrās nozīmītes pamatā ir piecstūraina sudrabota metāla zvaigzne, uz kuras uzlikts tumši oksidēts reljefs ozolzaru vainags. Uz vainaga krustojas stilizēti zeltīti senlatvju šķēps un kaujas vāle. Virs tiem uzlikts sarkanbaltsarkani emaljēts vairogs sudrabaina metāla ierāmējumā. Uz vairoga uzraksts: "7.S.K.P. 1920/VI 19".

Pēc cīņām Latvijas Neatkarības karā un miera līguma noslēgšanas ar Padomju Krieviju, 1920. gada 11. augustā, 7. Siguldas kājnieku pulks apsargāja austrumu robežu, bet 1921. gadā tas tika dislocēts uz Alūksni. Sākotnēji karaspēka novietojumam nebija telpu, tāpēc vienības izvietoja bijušajā pilskrogā, viesnīcās un privātajos dzīvokļos, bet pulka štābu ierīkoja Alūksnes Jaunajā pilī.

Par to, kā tolaik notika pulka ienākšana Alūksē, vēsta Siguldas pulka piemiņas fonda izdotā grāmata: “Virsnieku un instruktoru ģimenēm bija jāmitinās 1 ½ stāva namu bēniņos un jumta pažobeļu mazajās istabiņās, kur uz ātru roku iemūreja mazu plītiņu. Priekšlasījumus, teātra izrādes un koncertus tik plašajam karavīru pieaugumam kopā ar miesta iedzīvotājiem vairs nevarēja noturēt šaurajās Pilsēstas saviesīgās b-bas kluba telpās un prāvākās skolu klasēs. Pils traktiera telpa kļuva interīma teātra zāle, kur izrāžu gadījumos sablīvējās pāri 200 klausītaju, izbaudīdami smagas neērtības. Bet te, kā uz burvju mājienu pacēlās māja pie mājas. Tika būvētas jaunās pulka kazarmas. Paplašinājās visa veida veikali.  Nedēļas tirgi kļuva prāvāki. Zemes agrāras reformas komisijas sadalīja muižas zemi apbūves gabalos, paredzot arī ielas topošai pilsētai. Zemi piešķīra arī virsniekiem un instruktoriem.”[1]

Pēc tam, kad 1923. gadā tika pabeigta divstāvu kazarmas ēkas un 1929. gadā  trīs stāvu ēkas celtniecība, karavīri pārcēlās uz jaunuzceltajām mītnēm, kas tolaik bija vienas no modernākajām kazarmām Latvijas armijā. Nozīmīgi, ka ar pulka gādību tika labiekārtota ne tikai kazarmu apkārtne, bet arī Alūksnes parki un ezera piekraste.

1920.-30. gados 7. Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un  kultūras dzīvē, ar savām aktivitātēm paliekot alūksniešu sirdīs un atmiņās. [2]

 

[1] Siguldas pulka piemiņai. 1919. 20.- VI 1959.  Siguldas pulka piemiņas fonds, Linkolna, 1959. 24. lpp.

[2] Pulka dislocēšana Alūksnē. Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām. R: Latvijas Ģeotelpiskā informācijas aģentūra, 2019. 22. lpp.

Uzgaidiet... loading